Rīgas Satiksme - CSN ignorēšana
Šodien 8: 12 16. (nr. 18110) trolejbusa vadītājs, skaļi taurējot, brauca virsū velosipēdistiem uz veloceliņa, nogriežoties pa labi no brīvības ielas uz šmerļa galapunktu. Vienīgais ko viņš varēja paskaidrot - "šeit nav jābrauc". Vai tiešām ceļu satiksmes noteikumi neattiecas uz šo trolejbusu? Līdz šim šeit visi trolejbusu vadītāji ir laipni palaiduši gājējus un velosipēdistus.
Viktors
Komentāri (3)
likumi elvē. Ministru kabineta noteikumi Nr.279/ 12. Braukšana krustojumos/ 124.p. "...transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un velosipēdu vadītājiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas..."
Trolejbusa vadītājam nav zīmes nekādas pie brauktuves. Tātad jāievēro augstākminētais pants jebkurā krustojumā. Pat iebraucot pagalmā vai benzīntankā.
Velosipēdistam - ja uz velo ceļa nav zīmes dodiet ceļu ar Ceļa Zīmes starpniecību vai printfull izdruku uz trotuāra var doties pa taisno.
Bet arī velosipēda vadītājam tā pat kā gājējam ir jāievēro CSN un nevar vnk defaultā skriet kur pagadās. Tāpēc vari nočekot turpat - 22. Papildu prasības velosipēdu vadītājiem/ 202p. "...Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdu vadītājiem laikus jāsamazina braukšanas ātrums un, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, jāaptur velosipēds..."
Karoč.. neskrien, bet pārliecinies, ka nebūs konflikta situācija.
Pirms jebkura krustojuma vai ceļu uz pagalmu, neskrien vēja spārniem, bet samazini ātrumu un pārliecinies, ka nebūs auto, kas varētu tev šķērsot ceļu.
Savādāk abi kā ietiepīgi āži mēģināsiet kaut ko pierādīt. :) veiksmi. Uzraksti arī sūdzību RS mājaslapā.
Sūdzību nekur tālāk rakstīt nevajag, jo tā kā skaidrs ka tā ir saņemta visnotaļ. Šeit vienkārši derētu aizdomāties pēc vecā labā teiciena - pagale viena nedeg. Jā, piekrītu - trol. vadītājam vajadzēja dot ceļu velosipēdistam, kas brauca un JA brauca pa tam paredzēto veloceliņu, nevis zinot ka tur tāds ir vienalga bezkaunīgi velkoties vadītajam deguna priekšā un kavēdams visiem laiku plus mainot ik pēc desmit metriem savu trajektoriju no brauktuves uz trotuāru un atpakaļ pēc iegribas un garastāvokļa. Bet ir arī monētas otra puse jeb pareizi teici - arī velosipēdistam bija jāpārliecinās ka viņam tiek dots ceļš un ja tā tas notiek, mierīgu sirdi, lieki nekavēdamies šķērsot brauktuvi. Man pašam ir gadījies ka man iedegas luksofora zaļais signāls, sāku kustību un hlibic - no šķērsielas pēkšņi, nezinu no kurienes uzradies, pa sarkano gaismu aizjož velorastu bars (pašsaprotams - jaunieši), jo apšaubu ka saprātīgs brieduma vai gada gājuma cilvēks šādi rīkotos. Rezultātā man jāveic strauja bremzēšana, no kā varu ciest es (vadītājs) un pasažieri. Sēdēt aiz restēm šādu eksemplāru dēļ...nu atvainojiet, piedodiet, ja..
Man liekas, ka šī sistēma vai ideja vai..sauciet kā vēlaties (velosipēds un automašīna) tomēr gaužām nestrādā kopā. Vismaz sistēmā, kādā dzīvojam patlaban.
Braucu no Juglas puses apmēram ar 20km/h. Apmēram tik pat ātri ripoja trolejbus. Viens otru laicīgi labi redzējām.
Pēc taurēšanas sapratu ka trolejbus mani netaisās laist. Apstājos pus metru pirms mūsu trajektorijas krustojās. Es nebiju vienīgais velosipēdists, kuram nedeva ceļu. Par nepārlecināšanos, ka man dod ceļu, varētu runāt tikai tad ja mēs būtu saskrējušies. Trolejbusam bija iespēja piebremzēt, bet izskatās ka viņš principiāli gribēja parādīt ka viņš ir svarīgāks savā galapunktā un aizbrauca pirmais.