Med.personāls sit slimniekus. Sūdzība tika iesniegta slimnīcas administrācijai un policijai. Iesaku neievietot šajā slimnīca vecus cilvēkus.
Rīgas Stradiņa Universitātes lektorei Ņinai Zazerskai jau nu noteikti nevajadzētu strādāt par skolotāju. Viņa pasniedz latīņu valodu augstāk minētjā iestatījumā un viņa to dara drausmīgi. Ne tikai viņa neko neiemāca lekcijas laikā, vienīgais, ko Ņina dara ir uzdod, ko lasīt un iegaumēt no darba grāmatas. Pilnīgi bezjēdzīga kā skolotāja. Vienigais, kas notiek lekcijās ir cilvēku kaunināšana par nepareizu latīņu vārdu izrunu. Plus ļoti mīļš triks šai sievietei ir izvēlēties vienu grēka āzi klasē...
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ambulatoro pakalpojumu centrs/poliklīnika strādā kā daudzprofilu konsultatīvā poliklīnika. Gandrīz katrs no mums ir tur bijis un guvis savu pieredzi saskarsmē ar reģistratūras darbiniekiem, ārstiem un citu personālu. Man 2015.gada 9.martā nepaveicās, jo 3 minūšu komunikācijas laikā saņēmu klaji noraidošu, nelaipnu attieksmi no reģistratūras (pensijas vecumposma) darbinieces Āboliņas. Ko var mācīties no manas pieredzes? Ejot uz šo poliklīniku...
Pirms paris gadiem vectēvam tika veikta balsenes operācija. Pēc operācijas radās problēmas ar ēdiena norīšanu, ik pa laikam aizrijās dzerot šķidrumu... Sākumā likās, ka tas dēļ tā ka tika veikta operācija un tās varētu būt sekas ar ko jāsadzīvo.. Bet tad viss kļuva traucējošāk un griezāmies pie ārstiem Gaiļezera slimnīcā, kur tika konstatēts ka viņam ir vēzis 4. stadijā! Un vēzis nav no tiem, kas strauji izplatās... Tad ir jautājums, kur bija Stradiņu slimnīcas mediķi, ka to neredzēja jau tad...
Vēlos atgādināt seno un pārbaudīto patiesību - godīgā attieksme pret pacientu beidzas tur, kur sākas „pateicību” lietas. Pirms kāda laika vienai pacientei šajā nodaļā bija nepieciešams veikt onkoloģisko operāciju. Pacientes māte, nopietni uztraucoties par meitas drošību, bija samaksājusi ārstam tā saukto „pateicību” un ārsts šo naudu pieņēma. Pacientei tika veikta operācija. Pēc pusgada paciente vēlreiz apmeklēja nodaļu, lai veiktu diagnostiku sakarā ar veselības pasliktināšanos. Paciente bija...
Profesors Oskars Kalējs brīdī, kamēr mana vīra (ievietots nodaļā ar mirdzaritmiju) ārstējošā ārste Maija Vikmane atradās ārpus nodaļas - gaidīju viņu pie viņas kabineta, pirms parādījās šis kungs baltā virsvalkā ar iesirmu bārdu, sākumā frivoli koķetēja, pēc tam jau klaji neglīti un rupji pieprasīja kukuli, paziņojot, ka kolēģe ir nejēga un viņai vispār neesot laika ārstēt nodaļas pacientus - ko es vispār iedomājos, ka gaidu kādu risinājumu. Pajautāja, vai esmu kādreiz bijusi autoremontā?...
Pirms kāda laikā, atrodoties šajā nodaļā, man bija nepieciešams veikt datortomogrāfiju (pirms izmeklējuma veikšanas vajadzēja aiziet pie nodaļas medmāsas, lai ievietotu rokā katetru). Ieliekot man katetru vēnā, kāda no vecākajām medmāsām trīs reizes neveiksmīgi mēģināja iedurt adatu, pie tam vēl rādīja to visu blakus esošajai jaunajai darbiniecei un stāstīja, ka viņai, redz, nekad neizdodas pareizi trāpīt vēnā no pirmās reizes. Kad es pateicu viņai, lai izbeidz man nodarīt sāpes, medmāsa...
Iesaku pacientiem pirms izrakstīšanās no nodaļas pieprasīt no ārstiem diagnostisko izmeklējumu rezultātus, jo vēlāk šos dokumentus, visticamāk, tā arī neizdosies saņemt. Ja pacients, izrakstoties no nodaļas, vēlas saņemt viņam veikto izmeklējumu rezultātus, viņam tiek atbildēts, ka ar izmeklējumiem viss esot kārtībā, un ka līdz ar to pacientam šādi dokumenti vispār neesot vajadzīgi. Taču gadījumos, kad pacientam vēlāk ir nepieciešams precizēt diagnozi vai tad, ja cits ārsts vēlas pārliecinātie...
Slimības dēļ man ir nācies apmeklēt dažādās ārstniecības iestādes, taču tik „īpašu” attieksmi pret pacientiem, kā šeit, nav gadījies redzēt nevienas citas slimnīcas nodaļās.
Pirms kāda laika šeit ir gadījies satikt ārstu, kurš izrīkojas ar pacientu pēc principa
"Es nekā nezinu un tāpēc tu esi vainīgs". Ja pacients tiek ilgstoši ignorēts un vēlas ar viņu aprunāties, ārsts demonstratīvi pagriež pacientam muguru un aiziet, parādot, ka tādai niecībai viņš savu uzmanību neveltīs. Varbūt arī rādot...
Kā sazvanīt P.Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, patiesi nav skaidrs. Dienām ilgi mēģinu sazvanīt reģistratūru, taču uz telefona zvaniem neviens neatbild! Uz e-pastu arī nē. Jau nedēļu gaidu atbildi. Automātiskajā atbildētājā skaisti apagalvo, ka darbadienas laikā tiks tiks sniegta atbilde, - nekā. LŪDZU BEIDZIET ŅIRGĀTIES PAR CILVĒKIEM! Neviens jau uz turieni nezvana, lai pajokotos, bet lai rūpētos par savu veselību!
Vēlos izteikt viedokli par lietām, kas notiek tad, ja vadītājs sāk uzskatīt nodaļu par savu personisko īpašumu, bet nodaļas apgaitas tiek pārvērstas par tādu kā cirka izrādi vai pastaigu pa zoodārzu.
Šādu apgaitu laikā visbiežāk ir pieņemts ņirgāties par to, ka pacienti ir „stulbi” - piemēram, var ņirgāties par to, ka pacients esot tik stulbs, ka nevar aizstāvēt sevi tad, kad viņam atklāti pasaka kaut ko neģēlīgu. Bet varbūt pacients vienkārši nav tik bezkaunīgs, lai ar to pašu atbildētu...
Pēc autora pieprasījuma sūdzība tika izdzēsta
Salīdzinot veselības aprūpes sistēmas, kuras pastāv civilizētajā pasaulē, ar šeit pastāvošo iekārtu, nākas secināt, ka civilizētajā sistēmā svarīgākais ir cieņa pret pacientu un palīdzības sniegšana cilvēkiem. Taču pie mums viss notiek pilnīgi pretējā virzienā – svarīgākas ir ārstu personiskās intereses, kamēr pacients nereti var justies pamests un beztiesīgs.
Arī konkrētajā nodaļā pieredzētais liek domāt, ka viens no galvenajiem rīcības motīviem šeit ir pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no...
Pēdējo gadu laikā ir nācies pamanīt, ka jauno ārstu vidū ir tendence uzskatīt savu profesiju par ienesīgo biznesa veidu, kas nosaka arī atbilstošo domāšanu.
Līdz ar to vairs nav jābrīnās, ka jaunais ārsts var uzskatīt sevi par pārāk izcilu personību, lai redzētu pacientā cilvēku un to cienītu. Pacienti kļūst par zemākās kārtas būtnēm, ar kurām var izrīkoties tik nekaunīgi, kā ienāk prātā - viņi taču tāpat pacietīs visu, un tos var vienkārši uzskatīt par „palīgmateriālu” karjeras veidošanai...
Stradiņiem,laikam darba laiks ir domāts kosmosam,sazvanīt reģistratūru nav iespējams.Lai pieteiktos uz izmeklējumiem veciem cilvēkiem no laukiem-tāliem ir jādzenas uz mūsu Galvaspilsētu. Zvani kad vēlies ar telefonu neviens tur nemāk rīkoties.
Pierakstījos Stradiņa slimnīcas poliklīnikā uz konsultāciju pie neirologa, jo tirpst plauksta un pirksti, sevišķi naktīs, kad mostos un nejūtu pirkstus pavisam. Pierakstīja pie neirologa d-r I.Blūmes, palasīju internetā - it kā neirologs ar stāžu, dabūju norīkojumu no ģimenes ārsta un gaidīju rindā. Pēc vizītes pie ārstes esmu šokā un gribu padalīties. D-r Blūma pajautāja par sūdzību, uzklausīja, aptaustīja pirkstus ar zobu bakstamo un lika gaidīt slēdzienu. Uzrakstīja slēdzienā 3 pozīcijas - 2...
Daudziem cilvēkiem šķiet pašsaprotami, ka pacients, nākot pie ārsta un uzticoties viņam, vienmēr cer uz atbalstu un sapratni. Taču realitātē pacientam nereti nākas saskarties ar pavisam citādu attieksmi.
Vienai no pacientēm pusgadu pēc operācijas bija nepieciešams veikt izmeklējumus saistībā ar sūdzībām par sāpēm krūtīs, slikto pašsajūtu un apgrūtināto elpošanu.
Nodaļā paciente tika ilgstoši atstāta bez uzmanības, ārsts gandrīz nerunāja ar viņu vai vienkārši ignorēja. Pēc dažu izmeklējumu...
Šodien biju aizgāju pie Tēta uz slimnīcu. 15 korpus 20b nodala. Un biju šokā par māsiņu,kas šodien tur strādā ,palātā,kur cilvēki guļ pēc infarkta. Tik rupja. Tētis bija uzsprasījis,kad viņu pārliks citā palāta,jo vajadzēja drēbes atnest,bet šī ļoti rupji atbildēja,kāda viņam daļa un vsp ,lai atšujas no viņas,kā tā nav viņa darišanas.
Kad es uzsprasīju,kur var izliet no krūzes ūdeni,viņa pateica,lai pati meklēju kur,jo viņai nav laika pateikt un runāt ar mani. Briesmīga māsiņa!!!! Es biju...
Šajā nodaļā ir iedibināta īpatnējā kārtība, kurai darbiniekiem ir vienmēr jāseko – nedomājot, vai tas ir labi vai slikti. Vadības rīcība arī ir jāatbalsta un jāuzskata par paraugu pat tad, ja tā paredz nievājošo attieksmi pret pacientiem jebkādu subjektīvo apsvērumu dēļ un tad, ja šādas rīcības dēļ cieš vismazāk aizsargātie cilvēki. Konkrētajās situācijās, kad vadītājam ienāk prātā pazemojoši izturēties pret kādu no pacientiem, ārstam, kurš ir atbildīgs par šo pacientu, tiek uzspiesta attiecīgā...
Gribu ieteikt visiem cilvēkiem, kuriem gadīsies nelaime atrasties slimnīcā, nekādā gadījumā neatbalstīt tā saukto „pateicību” maksāšanu.
Sabiedrībā ir ierasts attaisnot šo parādību ar to, ka ārstiem ir tik mazas algas, ka viņi ir spiesti prasīt no pacientiem to, ko viņiem nevar nodrošināt valsts, pārvēršot šo lietu par savdabīgo biznesu. Taču nav noslēpums, ka dažreiz slimnīcas ārsts nekaunas paņemt naudu no pacienta, kura ienākumi ir ievērojami mazāki, nekā pašam ārstam, un tajā pašā laikā...