Šūšanas salons "Ingrīda" - Šūšanas salons "Ingrīda"

Pirms kāzām ir grūti izvēlēties- pirkt vai šūt kleitu. Nu jau mans pasākums ir sen pagājis, varu padalīties ar piedzīvoto. Manuprāt, ja vien modelis patīk, der un cena apmierina, labāk pirkt (veikalā/salonā, kur var piemērīt un aptaustīt). Ne tikai kleitas pirkšana E-Bay, bet arī šūšana izrādās var būt laimes spēle.

Manā stāstā piedalās 3 personas: 1) Miledy īpašniece un dizainere Tatjana (šobrīd jau vairs, cik dzirdēts, nestrādā); 2) „Ingrīdas modes dizaina studijas” jeb šūšanas salona uz Bruņinieku ielas īpašniece Ingrīda, kas manā gadījumā bija kā Miledy apakšuzņēmējs, kas veica šūšanas pakalpojumus; 3) es.

Principā mana kleita bija diezgan vienkārša – zvanveida. Nekādu ekstru, nav garas šlepes vai tortes formas ar entajām kārtām. Vienkārša, lakoniska kleitiņa, kuru pasūtīju pie Tatjanas – Miledy.

1. PIELAIKOŠANA

Lai gan pasūtījuma izdarīšanas dienā man tika apgalvots, ka nepieciešamais audums ir uz vietas, kad bija jāiet uz pirmo pielaikošanu, tika paziņots ka auduma piegāde aizkavējusies. Dīvaini – bet nekas, laiks vēl ir.

Sākumā viss izskatījās diezgan cerīgi. Ingrīda ir sašuvusi pirmo (apakšējo) kleitas daļu. Pirmajā piemērīšanā uzlaikoju pirmo griezumu (pamata daļu), viss ok.

2. PIELAIKOŠANA

Otrajā pielaikošanā jau kleita bija gandrīz gatava, apakšējai daļai pievienota arī virsējā mežģīņu daļa. Tomēr ir problēmas ar piegriezumu priekšpusē, tas nesmuki nokarājas kā maiss, kā rezultātā izskatījos pēc grūtnieces 6 mēnesī. Vienojāmies ar Ingrīdu ka nedaudz iešūs, cerams ka problēma tiks atrisināta. Vēl apakšsvārki nebija pilnībā pabeigti, vienojāmies ka tiem tiks iešūts papildus audums, lai tie būtu kuplāki. Kleitas apakša vēl nebija nogriezta, tamdēļ Tatjana ieteica pagaidīt ar griešanu, līdz būs piešūti visi apakšsvārki, jo ir bijis jau gadījums, ka dēļ apakšsvārkiem kleita paceļoties pat par vairākiem centrimetriem. Tātad trijatā es, dizainere Tatjana, Ingrīda vienojamies, ka šobrīd negriežam, nākošā piemērīšanā atzīmēsim, kur īstā vieta griešanai. Viss skaidrs, tiktāl viss labi.

3. PIELAIKOŠANA (tā arī nenotikusī)

Bijām norunājuši ka trešā pielaikošana būs nākošajā dienā, esot vēlams ierastiem ap vieniem, diviem, jo dienas otrajā pusē parasti esot daudz cilvēku. Tātad esmu klāt kā norunāts, taču nekas neesot sašūts, esot gaidījuši mani uz pieciem. Prasu Ingrīdai kā tad tā, viņa pati ieteica, lai nākot agrāk. Nu jā kaut kas saputrojies. Labi, nav liela bēda, varu atnākt arī nākamajā dienā.

3. PIELAIKOŠANA

Jau grasos doties vēlreiz uz trešo pielaikošanu, saņemu no Ingrīdas zvanu.
I:- Kleita gatava, ko Jūs norunājāt par tiem akmentiņiem?
Es:- Kā gatava, mums jau vēl apakša jāpiemēra!?
Iestājas klusums, tad Ingrīda atbild ka apakša ir nogriezta tā kā viņa iespraudusi adatu.
Es: Mēs taču vienojāmies ka iešūs vēl apakšsvārkus un tad nākošajā pielaikošanā atzīmēs kur griezt?! Manā acu un ausu priekšā tak tika norunāts!

Kaut ko nomurmināja ka zvanīšot Tatjanai. Pēcāk atzvana, nu lai nākot uz piemērīšanu, cerēsim ka derēs. Tādā tonī it kā es būtu vainīga pie tā ka viņa nav sekojusi norunai??

Aizeju uz piemērīšanu. Gribēju (pasūtīju), lai kleita būtu līdz zemei, bet tā tas, diemžēl, vairs nebija. Redz Ingrīdai tur esot palikusi iesprausta adata un tamdēļ viņa ir ņēmusi un nogriezusi. Īpaši jau sānos, kur svārki kuplāki, kleita pacēlās krietni uz augšu. Vēl Ingrīda izmeta ka viņa nekad nekļūdoties! Cilvēks acīmredzot nespēj atzīt savas kļūdas. Vēl viens domu grauds no Ingrīdas puses -kleitas garums mainoties atkarībā no tā kādā leņķī es stāvot. Nu lai paliecoties uz priekšu, būšot līdz zemei?! Izklausās kā anekdote, bet smiekli galīgi nenāca. Sapratu ja likšu pārtaisīt, ņems un sabojās pavisam, tā jau laika vairs nav daudz. Samierinos.

Vēl viena problēma – uz vēdera audums vēl joprojām karājas kā maiss, bet daļā zem vēdera, kur sākas kājas, kleitā izveidojas tāda kā bedre. Iešuve ir veikta, bet tā neko nelīdz. Uz ko Ingrīda atbild ka tāds lūk esot kleitas modelis, ja apakšsvārki sākoties no kāju vidus rodoties problēma, neko nevarot izdarīt. Goda vārds paliku ar muti vaļā. Cilvēks ar vājākiem nerviem noteikti jau tiktu izvests līdz asarām. Tātad man savā svarīgākajā dienā ir jāizskatās kā grūtniecei, lai gan esmu slaida. Mēģinu ieteikt lai kaut kur iešuj. Uz ko Ingrīda man neapmierinātā tonī pavēsta “Es nogriezīšu, uz jūsu atbildību”. Ārprāts! Un kā būtu ja zobārsts teiktu – es izraušu uz Jūsu atbildību??
Tatjana mēģina kaut ko ieteikt, es neatlaižos, mēģinu ieteikt, lai kaut kur iešuj. Ingrīda ar ļooti lielu neapmierinātību un nevēlēšanos ieņem ar adatiņām sānus. Maiss uz vēdera pazūd, bedre diemžēl ne, vēl aizmugurē, kur sasienamā daļa, izveidojies nesmuks izvirzījums. Ingrīda atkal – “neko nevar darīt”. Tatjana piedāvā ka adatiņas varētu nedaudz pārvietot, uz ko Ingrīda atcērt, ka viņa otrreiz vairs nelikšot. Epopeja turpinās vēl diezgan ilgi (pavadīta ar Ingrīdas neapmierinātību izsakošiem domu graudiem), beigās adatiņas tiek pārspraustas, problēma ar izvirzījumu tiek atrisināta. Vēl atliek problēma ar “bedri”. No Ingrīdas izskan tāda frāze kā “Esmu gatava samaksāt, tikai atbrīvojat mani no tās kleitas”. Nu kā kaut ko tādu var pateikt? Saņemu piedāvājumu pievienot apakšsvārkus krietni augstāk kā tie šobrīd ir paredzēti. Pieliekam augšā apakšsvārku audumu, izskatos kā resna būda. Uz Tatjanas ieteikumiem Ingrīda atcērt strupi un negribīgi. Šķiet jau kādu 10 reizi no Ingrīdas dzirdu, ka neko nevarot darīt. Pienāca vēl viena šuvēja, kura ieteica pielikt bedres vietā plānu auduma gabalu, kas principā arī atrisināja problēmu. Šī pielaikošana ilga vairāk kā 1, 5 stundas. Stress nenormāls. Nevajadzīgi pārdzīvojumi. Beigās viņa piebilda ka tamdēļ ka līgava esot tik stresaina, viņa arī esot stresaina. Visi pārējie bija vainīgi, tikai ne Ingrīda...

4. PIELAIKOŠANA

Tieku sagaidīta ne ipaši laipni. Piedalās gan Tatjana, gan Ingrīda. Tatjana kaut ko sūkstās par nodokļu problēmām, abas skaļi sarunājas. Man tiek iedota kleita un tieku atstāta uz gana ilgu laiku viena ar domu - cerams ka viņa neko neprotestēs. Nekādas ieinteresētības paskatīties, vai viss ir daudz maz kārtībā.

Mani secinājumi...
1) Cilvēki sagrābušies pārāk daudz darbu, pati Ingrīda atzina ka netiekot galā. Darbs risinās uz kvantitāti, nevis kvalitāti;
2) Ingrīda neko nepieraksta, līdz ar to nav jābrīnās ka tajā haosā, kas viņai tur valda, aizmirst norunāto.
3) Klientu apkalpošanas kultūra Ingrīdai ir visai zema. Ja viss ies pa sviestu, tad var paveikties un klients būs apmierināts (jo te pat forumā jau var lasīt gana daudz labas atsauksmes. Taču, ja nu kas atgadīsies, viņasprāt vainīgi būs visi citi, tikai ne Ingrīda.

Kleita nāca ar tik lielu stresu, pārdzīvojumiem un laika un nervu patēriņu, ka saprotu ka pie Ingrīdas nekad, nekad, nekad vairs neko nešūšu.