Maxima - Briesmīga attieksme
Jau nesen pamanīju rakstu “dzirkstelē” par to cik garas Rindas konkrētajā veikalā ir. Tad nu šodien biju iepirkties tieši laikā kad blakus skolā ir starpbrīdis, tā nopratu pēc jauniešu daudzuma veikalā. Brīdi kad veikals mudž no skolēniem stāvēju pie čipsu stenda, sūtot vīram bildi lai izvēlas kurus viņš vēlās. Tajā brīdi pie manis pienāca darbiniece un ar ļoti neapmierinātu ģīmi jautāja kādēļ fotografēju, neizpratnē kādēļ to nedrīkstētu, paskaidroju. Viņa pavisam neapmierināta atcirta ka uz durvīm esot uzraksts ka nedrīkst fotografēt.
Ja "maxima Latvija" komunikācijas vadītāja
liene dupate-ugule Saka: "mēs nepārtraukti rupējamies, lai mūsu klientiem būtu ērta un patikama iepirkšanās”, tad varētu ieteikt arī izvērtēt darbinieku attieksmi pret klientiem, vai vismaz ierosināt runāt pieklājīgi nevis provocēt uz strīdu.
Komentāri (18)
tulīt pieskries kraslavietis un trans-vatens Artūrs S:D
kraslavieti neguli, minusu:D
kraslavietis vairs netur fronti, parmētas zem tupeles pie kukolvatena ArtūrsS.
Vienu bildīti jau var! Kādreiz fotogrāfiju tieši vajag kā pierādījumu, ka viņi šmaucas!
viens ir skaidrs, kraslavietis pārdevās vatenam Artūrs S.
Ak, tu mazais intrigants. Iedzeru uz tavu veselību.
Cik vīram gadu, ja nemāk pateikt, kādus čipšus vēlas?
Veikalā gājāt iekšā caur pieņemšanas zonu? Jo ejot iekšā pa veikala durvīm, tur ir redzamas zīmes ko var/nevar darīt veikalā. Jūs neievērojāt šos noteikumus un tagad apgalvojiet, ka darbiniece atnāca provocēt strīdu? Nē, saulīt, jūs pārkāpāt iekšējās kārtības noteikumus un darbiniekam bija pienākums jums to aizrādīt.
Bet nu jā, tagad jau visi tik maigi un pūkaini, ja nepaklāj sarkanu paklāju, nepabučo attiecīgo vietu, automātiski darbinieks ir nekulturāls😅
Ta problēma NAV tikai Maxima! Darbinieki nezin patērētāju tiesības, elementāros līkumus! Veikalā/uzņēmuma/kafejnīca un tt, varbūt savi iekšējie kārtības noteikumi, bet tie nedrīkst iet pretruna pret Valsts likumiem!
Ja jūs zinātu kādi patiesībā ir patērētāju,kā jūs rakstāt uzvedība,tad domas mainītos,jo darbiniekam kas strādā veikalā jāsaskaras katru dienu ar dažādiem dīvaiņiem,tā ka nevajag,nebūtu veikala darbinieku nebūtu ko pirkt un mutē bāzt! Kaut kā tā.
Tai sīkajai,kas Rimi veikalā aizgāja paēst silto ēdienu nodaļā un izvēma visu tajā pašā traukā atpakaļ , viņai arī cik noprotu tas bija patērētāja tiesības 🤣🤣🤣. Ja jūs to izvemto nopirktu un apēstu, arī teiktu, ka patērētājam ir tiesības? Jebkuram cilvēkam vispirms ir pienākumi un tikai pašās beigās tiesības.
Ja veikalā "Maxima" ir noteikts aizliegums fotografēt, tam būtu jābūt skaidri redzamam un pamatotam, piemēram, ar atsauci uz uzņēmuma iekšējām vadlīnijām vai tiesību normām. Latvijas normatīvie akti neaizliedz fotografēt publiskās vietās, ja vien netiek pārkāptas personas datu aizsardzības prasības vai citu personu tiesības, kā to nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR). Attiecībā uz darbinieku attieksmi, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3. pantā ir noteikts, ka pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt patērētājiem pienācīgu apkalpošanu, kas ietver arī pieklājīgu komunikāciju. Ja veikalā tiek saņemta nepieklājīga attieksme no darbinieku puses, ieteicams vērsties pie veikala vadības ar iesniegumu vai sazināties ar "Maxima Latvija" klientu apkalpošanas centru. Patērētājam ir tiesības sagaidīt cieņpilnu attieksmi no veikala personāla, un uzņēmumam ir jānodrošina atbilstošs apkalpošanas standarts.
Ko Tu gvelz, varoni!
Uz jebkura tīkla lielveikala durvīm ir izvietotas emblēmas labi redzamā vietā. Tur vēl klāt jāpievieno visi rakstiskie dokumenti? Zinot to, cik neadekvāti ir pircēji, tie dokumenti tur nostāvēs apmēram pusstundu.
Vai man sīkāk.pastastit kādi mežoņi ik dienas sastopami veikalos? Iet, visu ēd, atver iepakojumus, nogaršo, saliek plauktos tukšas kastītes. Izmētā ledusskapja produkciju citos plauktos . Nosmērē rokas pie siļķu iepakojuma? Sīkums! Rokas taču var noslaucīt apģērbu nodaļā pie izliktajām drēbēm! Paēst silto ēdienu stendā un savemt visu turpat atpakaļ- tas taču ir tik stilīgi! Pircēji veikalā uzvedas kā visu varenie, un ak vai kā apbižojas, kad kāds no darbiniekiem atļaujas viņus nolaist no mākoņiem uz zemes.
Ienācàt veikalā- vai nu uzvedieties kā to prasa uzņēmums, vai arī ejiet vemstīties un savas pravas kačāt kaut kur citur- vislabāk savās mājās!
Jūsu izteikumi ir emocionāli un vispārināti, taču svarīgi ir skatīt situāciju no juridiskā aspekta. Latvijas normatīvie akti neaizliedz fotografēt publiskās vietās, ja vien netiek pārkāptas personas datu aizsardzības prasības vai kādas citas likumā noteiktas tiesības, kā to nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR). Tomēr uzņēmumam ir tiesības noteikt savus iekšējos kārtības noteikumus, tajā skaitā aizliegumu fotografēt, bet šādam ierobežojumam jābūt skaidri norādītam un pamatotam, kā to paredz Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 8. pants.
Attiecībā uz darbinieku attieksmi, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3. pants noteic, ka pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt patērētājiem pienācīgu apkalpošanu, kas ietver arī cieņpilnu komunikāciju. Ja veikala darbinieki izrāda nepamatotu agresivitāti vai nepieklājību, patērētājam ir tiesības iesniegt sūdzību uzņēmuma vadībai vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Uzņēmuma noteikumi nevar atcelt patērētāja tiesības uz cilvēcīgu attieksmi.
Kad jurists nopirks atvemto mērci, tad paskatīsimies kādu dziesmu dziedās.
Ja jurists nopirks atvemto mērci, tad veikalam būs lielas nepatikšanas, jo saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 27. pantu precei jābūt atbilstošai līgumam, un šaubos, ka līgumā bija punkts "iespējamas gastronomiskās piedzīvojumu pēdas". Turklāt Pārtikas aprites uzraudzības likums un Higiēnas prasības pārtikas uzņēmumos skaidri nosaka, ka pārtika nedrīkst tikt piesārņota, pat ja to "uzlabojuši" īpaši radoši pircēji. Tāpēc šādā gadījumā nevis jurists dziedās citu dziesmu, bet gan veikals varēs nodziedāt veselu atskaiti Pārtikas un veterinārajam dienestam un PTAC par savu preču kvalitāti!
Veikals gan neko nedziedās, jo pēc jūsu paša vārdiem patērētājam ir tiesības darīt ko grib un vēl papildus saņemt cieņpilnu attieksmi no personāla. Nu tad izrādīsim cieņu katram vēmējam, jo viņam taču ir TIESIBAS, bet nav pienākumu.
Jūsu interpretācija par patērētāju tiesībām un pienākumiem ir kļūdaina. Latvijas normatīvie akti nenosaka, ka patērētājam ir "tiesības darīt, ko grib", bet gan paredz abpusēju atbildību – gan uzņēmumam, gan patērētājam. Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka, ka pakalpojumu sniedzējam jānodrošina kvalitatīvs serviss, bet tas neatbrīvo patērētājus no pienākuma ievērot sabiedrībā pieņemtās normas un noteikumus.
Turklāt Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas apritē paredz, ka pārtikas uzņēmumam jānodrošina droša un tīra vide, savukārt sabiedrības locekļiem jāievēro vispārpieņemtās uzvedības normas, kas izslēdz tādas situācijas kā pārtikas tīša bojāšana vai piesārņošana.
Ja Jūs vēlaties argumentēt ar tiesību aktiem, darīsim to precīzi – neviens normatīvais akts nenosaka, ka pārdevējam jāizturas cieņpilni pret klientu, kurš apzināti pārkāpj sabiedrībā pieņemtos uzvedības standartus. Tāpat kā klientam ir tiesības uz cieņpilnu apkalpošanu, arī uzņēmumam ir tiesības nodrošināt kārtību savā veikalā un nepieļaut apzinātu nekārtību radīšanu.
Tāpēc, ja argumentācija balstās uz likumu, paliksim juridiskās realitātes robežās, nevis interpretēsim noteikumus pēc subjektīviem ieskatiem.