Kioto / Sushi & Uzkodas - Briesmīgs serviss

Pastāstīšu par savu pavisam noteikti pēdējo reizi, kad biju Kioto klients. 😗
ļoti negribas izspēlēt “Jažematj” kārti, bet nu tomēr, ar 2 maziem bērniem (gandrīz 1 un 2 gadiņi) apzinos mūsu ģimenes iespējas paēst valentīndienas pusdienas klātienē uz vietas, un pasūtīju setiņu ar komentāru, ka uz vietas, uz plkst 12: 00.
Brauciens nav dikti garš, bet tomēr sapakot 2 mazos un 25 minūtes braukt uz kafejnīcu ar mērķi paēst, padzīvoties uz vietas sajutos ļoti stulbi, kad starp līdziņemamo setu rindu atrada mūsējo un bija gatavi norēķināties. Jautāju, vai varam paēst uz vietas (tur bija 2 galdi un abi tukši) , uz ko atbildēja, ka diemžēl nebūs laika mūs apkalpot.
Nu forši 😀 ņem tos savus mazuļus, savus sushi, kuri pavisam noteikti aizbraucot mājās jau būs auksti, un dodies prom - mans valentīndienas sapnis!
Pamīņājos uz vietas, vīrs aiznesa suši uz mašīnu, bet tomēr saņemos drosmi vēlreiz pajautāt - vai varam paēst te uz vietas, mums papildus apkalpošanu nevajadzēs tad.
Darbiniece ļoti laipna, Saka, protams, ka varam, bet iepakots līdzi un tas ir jāpasaka, ka gribam uz vietas. Saku, ka es teicu, kad pasūtīju (patiesībā jau es pasūtīju rakstiski, tāpēc ir arī pierādījumi) , viņa gan paskatās uz pasūtījuma Lapiņu, ko noņēma no mana seta un Saka - nu nē, te nekas nav tāds rakstīts. Saku, nu labi, drīz atnāksim.
Tā kā apkalpot mūs nevarēs, aizgājām uz rimi pēc dzērieniem, atnācām atpakaļ, apsēdāmies. Tad gan cita jauka darbiniece atnesa mums koka dēlīšus, lai nav gluži jāēd no papīra paplātes. Paēdam, tad ļoti jauki atsveicinājāmies un devāmies tālāk savā dienā.
Nebiju plānojusi šo rakstīt, bet vakarā kioto ieliek tik skaistu video ar sveicienu valentīna dienā, kur mūsu galdiņš, kur mēs otro reizi palūdzot tikām ēst savu līdziņemšanai iepakoto setu un dzert veikalā nopirkto koliņu bija saklāts ar skaistu, sirds veida koka paplāti, skaistu dzērienu - lūk, tādu es iedomājos savu valentīna dienu ar ģimeni, nevis to parodiju, ko dabūjām.
Joprojām nebiju plānojusi šo klaunu izgājienu rakstīt publiski, aizsūtīju savu atsauksmi viņiem uz mājaslapu, līdz man šorīt zvana svešs numurs, uz kuru, protams, neceļu, bet uzrakstu sms, jautājot, kas zvana? Uz ko man atbild “draudzene: d”.
Tā kā tiešām daudz jaunu paziņu iegūtas, paceļu, bet hei hei - te patiesībā no kioto! Kas jums vakar notika, kāpēc neatbraucāt?
Es biju šokā, kas par sviestu 😀 redz esot palikusi Lapiņa ar manu seta pasūtījumu, numuru un pierakstu, ka galdiņš uz plkst 17: 00. Saku, ka mums bija plkst 12: 00, tad paprasa vai mēs tur vakar ēdam un atbildu jā. Nu labi, tad neko.
Manuprāt, tas bija veids, kā pataisīt mani par vainīgo, jo es esot rezervēJusi nevis uz 12: 00 (kad mums sets bija gatavs, bet negribēja apkalpot uz vietas) , bet uz plkst 17: 00, kad - kāpēc tad jūs neatbraucāt?
Bet vēlreiz - jauki, ka rezervēju šo rakstiski, un manā ziņā skaidri un gaiši ir rakstīts “ labi, mēs gribēto tad to mēneša setu, ja ir iespēja rītdien uz vietas paēst plkst 12: 00? ”.
Piebildīšu arī, ka pats sets bija pēdējā laikā viduvējākais kāds ēsts. Papildus vēl saņemtā attieksme noteikti padara šo reizi par pēdējo un turpmāk arī citiem ieteikšu daudz labākas alternatīvas - ansan Jēkabpils, kur vienmēr lieli un bagātīgi gabaliņi, bārs-kafejnīca “Jumprava”, kur papildus suši var arī izklaidēties ar biljardu, akita-r, suši kafejnīca, kur vienmēr izdevīgi dienas piedāvājumi.

Kopumā šis viss - nepatīkamais atteikums aizbraucot uz rezervētām pusdienām, neizteiksmīgas suši un ņirgāšanās man zvanot, apgalvojot, ka zvana draudzene un tad jautājot par neeksistējošu rezervāciju - nu tak klaunparāde ne serviss. Nav jau bulciņbode, kur iztērēt piečuku, pusdienas suši bārā izmaksā pietiekoši daudz, lai gribētu tās izbaudīt uz visiem 1000%, nevis izbaudītu šādu jezgu dienas garumā.

Fui, goda vārds, neiesaku kioto / sushi & uzkodas vairs nevienam.
JāSaka gan, ka meitenes uz vietas bija it kā laipnas un ļoti darbīgas, bet klients ir klients arī atnākot klātienē, nevis tikai samaksājot naudiņu un aizvācoties savu ēdienu ēst uz mašīnu vai mājām. 🙂 un noteikti nevēlas saņemt “draudzeņu” zvanus, kas vispār šķita klajā ņirgāšanās.