AtrisinātaRīgas Bērnu Slimnīca - Inese Gārša
Bieži negadās, bet šoreiz stāsts par mediķi, kuram slimnīca nav īstā vieta...6dienas vakarā nokļuvām Vienības gatves bērnu slimnīcā. Vakarā tāpēc, ka līdz plkst. 16.00 strādāju. Jau pa nedēļu vēroju, ka dēlēns (3g) dienu pēc dienas kļūst apātiskāks, apetīte uz nulli, dzer daudz, bet neko neēd. 6dien vairs nevarēja uzkāpt pat līdz 2 stāvam (dzīvojam daudzdzīvokļu namā). Pa ķermeni dīvaini izsitumi, kā zosāda, bet sārti. Acis slimīgas, seja koši sarkana. Ja vēl nedēļas vidū vienīgais par ko varēja sūdzēties ir slikta apetīte, tad 6dien viss sasniedza kulmināciju. Ilgi nedomājot gaidīt pirmdienu un ģimenes ārsta apmeklējumu, nolēmu doties uz slimnīcu, sakrāmējām somu.nedaudz pēc 7 bijām slimnīcas teritorijā, kamēr tikām līdz ārstam pagāja aptuveni stunda.Iedegās mūsu numuriņš, mudīgi gājām iekšā, jo mazais vairs nevarēja nosēdēt, galviņu lika man klēpī un prasījās čučēt. Mūs ieveda apskates telpā, kur ļoti jauka māsiņa atnesa termometru un lika mērīt temperatūru. Parādīja to pašu jocīgo temperatūru, kas visu nedēļu viņa lēkāja no 36 līdz 37.5. Un tad iegāja fūrija, sakrustotām rokām uz krūtīm, piesēda uz galda un nokomandēja- KLAUSOS!Saku tā un tā, jocīga temperatūra 37,5, mazais neēd, apātisks, gribu izmeklēt, nodot asins analīzes, jo nevar saprast, kāpēc ir apātisks. Naktī uztūka augšlūpa, bet lidz rītam pārgāja. Gulēt pēdējās dienas iet ļoti agri, bet ļoti agri arī ceļas (4os naktī).Raizējos, kaut kas nav labi, gribu saprast, kas tas ir. Negribu gaidīt līdz pirmdienai.Bērns ir ļoti noguris un izskatās slikti, un vēl tā raupjā,asā āda...sūdzas par vēderu šad tad, varbūt iespējams apskatīties.Daktere Inese Gārša tai brīdī brēca puikam virsū, lai neplēš krēslu, mamma diez vai nopirkšot. Un tad panesās monologs "Vai tad jums liekas, ka te ir privātā klīnika, kur nodot analīzes? Vai tad ģimenes arsti neeksistē? Kādi izmeklējumi, paskatieties pulkstenī, ko jūs naktī te naktī izmeklēt gribat !? Priekš tam ir konsultatīvā klīnika, kur varat pierakstīties un divas nedēļas gaidīt savu rindu! Vai ejiet pie sava ģimenes ārsta"Uz ko šokā atbildēju, vai mums doties mājās? Tiešām neviens mūs neapskatīsies?Uz ko daktere tādā pat uzbrūkošā nostājā mauroja - es jums trešo reizi prasu, vai jūs te naktī braucat izmeklēties šurp?Saku, kādu trešo reizi, soma man ir līdzi, esam ar mieru palikt, lai tik taptu skaidrs, kas ar bērnu notiek. Vienīgi ļoti negribētos nokļūt vīrusu nodaļā, jo mazajam ir ļoti vārga imunitāte, antibiotikas dzeram teju katru mēnesi...Ka esmu ar mieru maksāt par atsevišķu palātiņu.tā saucamā daktere caur pieri noskatījās, pavīpsnāja, klusējot piecēlās, aizcirta bīdāmās durvis. Pēc vēl 10 minūtēm nāca tā pati jaukā māsiņa, saka, nāciet es jūs aizved''su. Prasu, uz kuru nodaļu mūs ved? uz ko man atbildēja-ka uz 7. Saku, kas tajā nodaļā atrodas. Kā kas-infekcijas slimnieki. Saku, mums pietiek koridorī nokļūt, ka šis būs saķēris kādu rota vīrusu vai jebkuru citu. Šī neko darīt nevarot. Tā nu ņēmu puiku rokās un nesu uz infekcijas nodaļu veikt analīzes.Nonākot nodaļā izstāstot situāciju par pazīmēm, māsiņas šokā. Saka, vai nu jūs rakstat atteikumu un braucat uz Gaiļezeru, vai arī izjat ārā un saucat ātros un atkal nokļūstat uzņemšanā vai trešais variants - saprotam situāciju,varam panākt pretī un ielikt jūs vienus palātiņā. Šī nodaļa esot visu infekciju perēklis, kā jūs varēja atsūtīt šurp. Mazais saguris, sakarsis, raud histērijā,prasās uz mājām,raujās uz durvju pusi un saprotu, ka variantu nav, jāpaliek te. Asins analīzes būšot gatavas 2os naktī. Ņākošajā dienā pālātā ieved puiku ar gripu, diezgan drūmā stāvoklī...lūdzu atseviķšu maksas palātiņu, bet tādu nav,viss ir pilns. Izmisums.Tagad esam mājās, slimnīcā sapilināja šķidrumu, antibiotikas, veica rentgenu,iztaustīja punci, nodeva asins un urīna analīzes un vismaz zināju, kas ar mazo notiek un kā ar to cīnīties. Bet joprojām iekša rūgtuma sajūta par šādiem mediķiem kā Inese Gārša, kas ne pirkstiņu nepakustināja, pat neapskatījās kaklu un nepaklausījās bronhus, nepieskārās bērnam vispār! noteica savu diagnozi un aiz atriebības ( ko gan mēs tādu izdarījām?) nosūtīja uz infekcijas nodaļu.Nesalīdzināmi jauks personāls bij 7.nodaļā, dežūrdakteris un profesore, kas mūs apskatīja pirmdien. Žēl, ka dažiem dakteriem darbs ir aicinājums, bet dažiem, tādiem kā Inesei Gāršai, šāds darbs ir kā nepatīkams apgrūtinājums...
Dr.Inese vairākas reizes mēģināja sazināties ar sūdzības autoru, lai atrisināt augstāk minēto situāciju. Visi mēģinājumi tika ignorēti, līdz ar to, sūdzība tiek atzīta par atrisinātu.
Komentāri (18)
Ir tādi, kas visu nedēļu skatās, kā bērns mokās, jo slinkums iet pie ģimenes ārsta, tad brīvdienu vakarā velkas uz slimnīcu un aizņem vietu un laiku, kas varētu būt vajadzīga kādam tiešām akūti slimam vai traumu guvušam bērnam. Kad tādas cacas sapratīs, ka slimnīca ir vieta, uz kuru ģimenes ārsts nosūta izmeklēties, ja pats netiek galā, vai ierodas cilvēki ar AKŪTU dzīvību apdraudošu saslimšanu.
Es skatos ka komentētājas laikam ir bez bērniem, vai arī ir Inese Gāršas radinieces. PAti esmu diemžēl pabijusi ar bērnu šajā slimnīcā, paldies Dievam gan tikai uzņemšanā, teirapeiti tur tiešām briesmīgi un neieinteresēti savā darbā. Bija situācija ar ērci, kas bija piesūkusies mazajam, tad zvanīju uz BS, lai noskaidrotu kā rīkoties, man teica lai vedu šurp, kad atbraucām vienīgais ko izdarīja izņēma ērci un lamāja ka neesmu potējusi, ieteica skriet potēties un teica lai gaidu ... būs vai nē kāda slimība.
Toreiz jautājumu atrisināju aibraucot un infektoloģijas centru kur man visu smalki izstāstīja, gan par zālēm ko lietot, gan to ka potēties tagad noteikti nedrīkst.
vēl trakākas ir ir uzņemšanas darbinieces vecas kundzes, kas par katru jaunu ieradušos pacientu ir tik neapmierinātas it kā lūdzēji pie viņām uz mājām nāktu.
Dumjā mātīte kurai jāatņem tiesības, mēģināja cīnīties par to, lai bērns tiktu hospitalizēts un veiktas visas nepieciešamās analīzes tā vietā, lai sūtītu mājās vai pie ģimenes ārsta.
Bērnam bija skarlatīna, divas dienas paturēja un palaida mājās ar sliktām urīna analīzēm (gan jau ka tāpēc, ka vīruss). Uz vēdera sāpēm vispār nereaģēja. Tagad cīnāmies kopā ar ģimenes ārstu par mazā veselību, jo sāpošais vēders bija nieru infekcija...
Gāršaas komentāram gribu piebilst- ne es caca, ne slimnīcas personāls slikts. Kāreiz par personālu teicu, ka atsaucīgs un pretīmnākošs. Bērns aug ļoti labos apstākļos, ļoti mīlēts un aprūpēts, bet pret dārziņa vīrusiem un šādām kaitēm esmu bezspēcīga un kad reto reizi vēršos slimnīcā pēc palīdzības, esiet tik laipni un par maniem maksātajiem nodokļiem, kurus jūs saņemat algās, vismaz analīzes bērnam veikt jūs varat. Toties cilvēcīga attieksme nemaksā neko!
Situācija daudz reižu dzirdēta. Mammai tas ir emocionāls pārdzīvojums kaut gan principā bērnu slimnīcas daktere visu ir izdarījusi pareizi (ja bija skarlatīna - tad infekciju nodaļa bija tā, kurā jāieivieto slimnieciņš).
Diemžēl cilvēki aizmirst iejusties viens otra ādā - ārsts vecāku un mamma dakteres.
Pie mums pacienti tomēr ir ļoti maz informēti kas kurā brīdī ir jādara. Patiešām nedēļu dzīvoties mājās ar bēniņu, kurš ir slims un pat nepiezvanīt savam ģimenes ārstam varētu būt ne visai pareiza taktika.
Un bērnu slimnīcā, kas ir Vienības gatvē nonāk ļoti daudz dažādi pacientiņi - citi ļoti smagā stāvoklī. Tāpēc daktere varētu justies diezgan neapmierināta.
Mūsu valstī vecāki ļoti maz sazinās ar ģimenes ārstiem un ir tāda pārliecība, ka ģimenes ārsts neko nevar izdarīt un visu ārstē tikai sistēma slimnīcā.
Un laikam jau var to visu skaidrot arī ārsts uzņemšanas nodaļā - bet viņai laikam jau ir spēcīgi apnicis to darīt, tāpēc arī paliek nelaipni.
Un mūsu valstī palikuši strādāt laikam ir patiešām patrioti - mēģiniet saprast arī dakteri, kura ir visticamāk pārstrādājusies uzņemšanā jau no 8 rīta - ar pusdienu pārtraukumu uz neilgu laiku - jo visu laiku nāk slimnieki. Ar labu, laipnu attieksmi panāksiet tādu pašu pret jums - ir grūti "uzrūkt" jaukam, laipnam cilvēkam.
Man ar dr. Gāršu ir tikai un vienīgi pozitīvas saskarsme un pieredze. Tiesa gan, es pie VIENMĒR, kad bērns saslimst, vispirms konsultējos vispirms ar viņu. nekad neesmu palikusi bez atbildes. Un jā - viņa tiesām ir ļoti, ļoti noslogota.
Kā jau rakstīju - nedēļa, bet dienu pēc dienas! vēl pat trešdien-ceturtdien vēl bij gana žirgts un ēda un dzēra. Strauji jau nekas nenotika. Piekdien nēeda, bet dzēra. Zvanīt ģimenes ārstei un teikt, ziniet mans bērns neēd?Turklāt kā es to varēju zināt piektien no rīta?
Pēc komentāriem izklausās, ka esmu turējusi bērnu nedēļu mājās ar 40 grādu temperatūru. Un es negribu saprast nogurušo ārstu, kas strādā no 8 no rīta. Ir kontaktstundas, ko drīkst strādāt ar pacientiem un normāli pret viņiem attiekties, nevis pārgurusi un izbesījusies. Šādu darbu var veikt tādā gadījumā jebkurš, jo uzņemšanā viss ko viņa darīja ir sakliedza, nosūtīja uz nodaļu un viss, pat neapskatot. Ja jau pat neapskata, tad jau nemaz medicīniskā izglītība nav vajadzīga!
un kā gan vizuāli var noteikt, tā ir skarlatīna vai ne? Pēc tā, ka bērnu uz miegu velk?
Es vienkārši gribu izskaust to neiecietību un nievājošo attieksmi no šāda veida ārstiem. Var jau būt, ka viņa ir labs profesionālis, bet ne darbam ar bērniem vai cilvēkiem vispār. Lai iet apsēklo govis, ja nevar citur izgāzt savu vulgāro raksturu!
Tieši darbam ar bērniem viņa ir ļoti piemērota. Nekad viņa nav pasūtījusi mani dillēs. Pat nebūdama mūsu ģimenes ārsts un mūsu bērnu pediatrs, viņa atbrauca BEZ MAKSAS apskatīt saslimušu 2 mēnešus vecu zīdainīti, lai gan man tajā laikā bija cita pediatre, kura vienkārši nebija sasniedzama. Visi viņas ieteikumi vienmēr ir strādājuši. Es pieļauju domu, ka mums katram var gadīties melnās dienas. ārsti arī cilvēki. Jā, mēs visi gribam lai pret mums izturas ar cieņu. Vai mēs visi pret visiem tā izturamies? Esmu pārliecināta, ka katram gadās kāds asāks vārds, reakcija.
tu suudzies pati par savu neveeriibu pret beernu. man ir 2 beerni. vienam 7 gadi, otram 5 menesi. abiem berniem, ja pacelas graadi virs 37.5 vienmer zvanu gimenes aarstam, ja tas ir vakara, zvanu no rita. es labak samaksaju to latinu par to, ka vina atbrauc, apskata manus bernus, neka nolaizhu staavokli liidz taadam liimenim, ka jaagul slimniicaa. un es domaaju, peec tavu suudziibu uzklausiisanas arii dakterei uznaaca smiekli par tavu riiciibu. protams, iespejams, vina nebija garastaavoklii utt., bet, tiesaam palasot tavu riiciibu, man arii naaktu smiekli. pati beernu nolaidusi liidz klinkjim un peec tam uzskata, ka visiem tagad jaaizklaajas tavaa prieksaa un jaapaliidz. bozhe, kaa beernam ar maati "paveicies".
Inese Gārša ir burvīga ārste, labs profesionālis, ar bērniem ir ideāls kontakts, vislabākās atsauksmes!!! pilnīgi nepiekrītu sundayy apvainojumiem un izteikumiem!
Nu beidziet taču apdirst nabaga cilvēku! Gan jau iemācīsies ar laiku atšķirt slimnīcu no poliklīnikas un sapratīt galu galā ka viņa nav nekāda pasaules naba, kurai jāpiesaista visu apkārtējo uzmanību. Viss nāk ar dzīves pieredzi, kuras autorei pagaidam nav.
Tik jācer, ka pa to laiku viņa nenobendēs savu bērnu ar neizpratni par situācijām, kad jāved uz slimnīcu un kad pie ģimenes ārsta.
Daktere I.Gārša ir mana ģimenes ārste, drīz piedzims arī man bērniņš, pat nevaru iedomāties, ka varētu viņu uzticēt kādai citai ārstei. Tik atsaucīga un pretīmnākoša, izpalīdzīga daktere kā viņa man vēl nebija pazīstama. Pat nespēju viņu iztēloties tādu kā raksta. un otra lieta-tas jau ir vienas puses viedoklis, bet kā bija patiesībā?
Jā! Kā bija patiesībā? esmu pārliecināta, ka dzirdot otras puses viedokli, būtu pilnīgi cita aina.
Daktere Inese Gārša ir arī man dēliņa ģimenes ārsts piekrītu Danai.
Neesmu satikusi laipnākuun izpalīdzīgāku ārstu esmu zvanījusi viņai pat nedēļas nogalēs.Nestādos priekšā kas ir jāizdara, lai viņa ar kādu tā runātu.Viņa ir vienkārši daktere enģelis.
I. Gārša ir arī mana ģimenes ārste un pavisam drīz arī manam bērniņam . Neticu, ka viņa šādi izrīkojusies, viņa pat nestāv klāt tam, , briesmonim '' par ko tu te stāsti . I. Gārša ir perfekta daktere . Viņa nekad neatsaka un dod padomus . Atbrauc, kad to lūdzu . Nu super . ;)
Daktere Inese irari musu dakterite abiem maniem berniem ( 2 gadi un 4 gadi) un varu teikt tikai to labako par vinu. Parasti ja paradas pirmas pazimes ka bernu nav labi negaidu veselu nedelu, bet zvanu gimenes artstam un konsultejos kautvai pa telefonu.Nekad neesmu gaidijusi lidz nedelas nogalai un tad vedusi bernu uz slimnicu, lai nu tagad taisitu analizes utt(piedodiet, bet ta jau no Jusu puses ir nolaidiba ka gaidat lidz pedejam un starp citu ir ar gimenes arstu numurs no 17-8.00).
Un par 7. nodalu gan neko labu nevaru teikt ne par masinam ne arstiem ir pabuts ar abiem berniem. Tur tiesam ir stipri japadoma vai personals ir sava vieta..Un ja Jums liekas ka bija labs personals, tad iespejams ir paveicies vai ari pec attiecigo instansu iesaistisanas ir kas mainijies uz labo pusi...
Bet to ko rakstat par dr.I. Garsu ir pilnigas mulkibas nekad tam neticesu, jo vienmer ar vinu varu visu izrunat kas mani satrauc attieciba par bernu veselibu ka ari vienmer ieteiks pie ka griezties, ko labak darit un kadas zales dzert... Iesaku Jums silti padomat par savu attieksmi pirms nepamatoti apvainojat dakteriti...
sundayy -dienu pēc dienas kļūst apātiskāks, apetīte uz nulli, dzer daudz, bet neko neēd. rakstat sadu tekstu pasa sudziba un te komentara vēl pat trešdien-ceturtdien vēl bij gana žirgts tatad nonakat pretrunas pati ar saviem vardiem...Un gaidijat lidz 6dienas vakaram ta vieta, lai 5diena sazinatos ar savu gimenes arstu..
Piekritisu 100% maakoniic teiktajam
dr.Gārša - ļoti zinoša, gudra, pieejama daktere, strādā operatīvi. varu teikt, jo esmu kā medmāsa strādājusi ar viņu kopā.
kā māte to visu interpretējusi, sakāpinājusi atsevišķas lietas, par to labāk nerunāt
Caca sajauca slimnīcu ar iepriekšējo pierakstu dārgā frizētavā. Slimnīcā nāk pēc ārsta diagnozes, nevis analīzes pieprasīt. Interpretēt var visādi. Bija jāļauj dakterim izmeklēt un diagnozi noteikt. Jāpadomā arī par 10 nākošiem rindā gaidošiem, kurus varēja aplipināt. Uzņemšanas daktere ātri nodeva speciālistu rokās, lai mazāk kaitētu apkārtējiem un mazajam. Tur arī veica analīzes, kas nepieciešamas un pārbaudīja diagnozi. Tālākā atbildība jau nodaļai un ģimenes ārstam. Ne jau uzņemšanas daktere no slimnīcas izrakstīja.
Mūsdienu slimnīcas paliek arvien rūpnieciskās :( , jo medicīnisko personālu samazina, bet administratīvo palielina). Ārstiem jāraksta datorā atskaites par katru pieprasītu analīzi nevis jāārstē pacienti.