AtrisinātaBērnu Klīniskā Universitātes Slimnīca - Attieksme pret bērniem!
"Fantastiska" attieksme pret bērniem. Meitai no alerģijas radās iekaisums, kas strauji sāka attīstīties. T 38. Iekaisums rokas delnas rajonā, tumši apsārtis, kas virzās uz augšu. Vērsāmies slimnīcā pēc palīdzības un te nu bija. Pacietīgi gaidām savu kārtu, neviena pacienta priekšā vairs nav, trīs dakteres sāk klačas. Uz jautājumu kad varētu apskatīt bērnu man atbild gaidiet savu kārtu, kad atbrīvosies ārsts. Un to man pasaka pati daktere. Plkst jau 2 naktī, bērnam jau slikti bet te nevienam nekādas daļas. Attieksme vienkārši pazemojoša. Tāda lūk ir mūsu Latvijas medicīna.
Ps. Mēs nogaidījām 2 st bet pirms mums mamma ar mazu bērnu 5 st gaidīja dakteri lai 4 min parunātu. Un atbilde uz viņas jautājumu kāpēc tik ilgi bija smieklīga - mēs izskatam nevis pēc rindas bet pēc sistēmas, tas ir viņu pašu izstrādātā papīra bukleta, kur norādītas pakāpes, cik ilgi jāgaida ārsts pēc attiecīgās pakāpes. Murgs... Kur paliek cilvēcīgais faktors?
Situācija veiksmīgi atrisinājās, bērns tika ievietots slimnīcā un nonāca lielisku mediķu un personāla rokās.
Protams kā vecāks biju ļoti uzvilkusies un tāpec tapa šī ziņa, bet diemžēl arī izdzēst nav iespējams, jo to neļauj.
Komentāri (6)
Var gadīties, ka Tava ārste bija aizņemta, bet citas brīvas. Katram savs pienākums- vienam tad vairāk darba, otram vēlāk un rodas iespaids, ka ārsti neko nedara, tik klaču sit.
Cik nopratu no tekstā rakstītā, tad daktere bija brīva un neko nedarot sarunājās ar citām. Pēc tam paskaidrojot, ka vadās pēc slimnīcā izstrādātās shēmas kā pieņem pacientus. Pēc steidzamības pakāpes. Nu gluži pareiza attieksme no ātsta puses tomēr nav.
tā ārste varbūt bija ķirurģe. viņai nav jāskatās uz plankumiem savā brīvajā laikā
Bērnam bija iekaisums kas aizgāja pa vēnu, strauji pampa roka un palika zilgani pirksti. Tā kā tas bija vakars jau, tāpēc devāmies pēc palīdzības. Runa gāja par uzņemšanas pusi. Bērns tika ievietots slimnīcā, situācija atrisinājās un nodaļā lieliski mediķi un personāls.
Esat iedomājusies ka kādam bērnam varbūt ir sliktāk nekā jūsējam? Ne jau slimnīcas attieksme ir slikta, bet gan jūsu.
Vai ar šādiem simptomiem nebūtu jāvēršas pie ģimenes ārsta, nevis jānoslogo slimnīca, kurā rindā gaida pacienti ar dadz akutākām un dzīvībai bīstamākām saslimšanām/traumām?