Bērnu Klīniskā Universitātes Slimnīca - Drausmīga attieksme ne tikai pret jaunajiem vecākiem, bet arī pret bērniņu kas tur nonāk.

2024. gada 18. augusta pēcpusdienā ar NPD bērnu slimnīcā Vienības gatvē tika nogādāta četrus mēnešus veca meitenīte Melānija Gabriela
Bērnam NPD izsaucām, jo bija aizdomas uz stiprām vēdersāpēm. Slimnīcā ar bērnu palika tētis. Pēc ārsta apskates uzņemšanā tika konstatēts zilums - asinsizplūdums uz kājas. Neizjautājot tuviniekus un neieklausoties tēva paskaidrojumos, tika izdarīti vienpusēji pieņēmumi, ka bērns ģimenē ir cietis no vardarbības.
Pēc 22:00 aizvedām tēvam nepieciešamās mantas. Bērna tēvs sarunās ar tuviniekiem pateica ka uzņemšanas nodaļas palātā nav bērna - zīdaiņa gultiņas. Vecaistēvs ar bērna tēvu aizgāja pie uzņemšanas nodaļas dežurmāsas apjautāties par mazmeitas veselības stāvokli un gultiņas neesamību. Uz jautājumu par veselības stāvokli neatbildēja. Dežūrmāsa zvanīja dakterim un informēja ka pacientes vectēvs karās viņai virsū, abi nāca pie slēdziena vectēvu izmest no telpām ar apsardzes palīdzību. Vectēvs telpas pameta bez apsardzes iejaukšanās. Pēc tam pie dežūrmāsas griezās bērna māte. Uz mātes lūguma tika izsaukts dežūrārsts. Māte centās noskaidrot bērna veselības stāvokli un paskaidrot kā varēja rasties zilums uz bērna kājas. Diemžēl ārstam bija gatavs spriedums - bērns sists un kratīts. Kā atvadu vārdi no slimnīcas darbiniekiem bija ka mēs esam sabojājuši viņiem visu dienu.
Mēs braucām uz slimnīcu meklēt palīdzību bet saņēmam neiecietību, rupjību un aizvainojumus. Mēs saprotam, katrs gadījums ir jāpārbauda, bet tas nedod tiesības visus mērīt pēc vienas mērauklas un izdarīt vienpusējus secinājumus.
Visu atrašanās laiku slimnīcā bērnam neatrada gultiņu. Bērns gulēja uz pusaudžu gultas no kuras var izkrist ( bērns ir sācis velties uz sāniem ) Palātā bija vairāki pacienti, bērna tēvs dežūrēja pie bērna stāvot kājās. Medicīnas darbinieki ik pēc brītiņa nāca skatīties vai tas varmāka tēvs neguļ.
No rīta bija jābaro bērns. Atklājās ka uzņemšanas nodaļā zīdainim nepienākās ēdiens. Kautkur esot bijis jāpisakās par ko tēvs nebija informēts. Līdz paņemto pudelīti sasildīt nav iespējams. Bērns no ierašanās brīža līdz pat izrakstīšanai no slimnīcas bija badā. Sakiet, vai tā ir slimnīca? Nē, viss kas cits tik ne slimnīca.Bērns tika paturēts slimnīcā lai viņu apskatītu acu ārsts un izslēgtu asinsizplūduma varbūtību acīs. Protams tas neapstiprinājās, līdz ar to visa epopeja slimnīcā beidzas.
Izsaucot taksi un piesakot maza bērna vešanu tas atbrauc ar speciālu sēdeklīti. Tad sakiet cienījamie mediķi, kāpēc izsaucot ātro palīdzību tas atbrauc bez nekā. Tēvs bērnu turēja uz rokām. Kādas ir Rīgas ielas mēs visi zinām. Tēvs bērnu turēja cieši visu ceļu no Juglas līdz Vienības gatvei, tur lūk arī radās zilums uz kājas. Atvedot bērnu mājās mēs pārbaudījām bērnu, zilums izzudis. Tas licina tikai par to ka radās nepareizas vešanas rezultātā. Tad kāda drošība ir zīdainim ātrajā palīdzībā? Drōšības vispār nav. Un saldajā ēdienā mums jāgaida mājās bāreņtiesa un policija.
Es gribētu visai nejēdzībai saņemt Rakstisku atbildi.