AtrisinātaVeikals "Misso" Liepājā - ļoti slikta apkalpošana
10.10.2016 kopā ar savu draudzeni iegriezos veikalā "Misso" Peldu ielā Liepājā, kur tirgo Latvijā ražotus mēteļus. Tajā brīdī citu pircēju veikalā nebija, tādēļ pārdevēja visu uzmanību varēja veltīt mums. Mēs izvēlējāmies vienu no mēteļiem, es to uzmērīju, taču platums man īpaši labi nederēja, toties kapuce šķita ļoti skaista, tādēļ ar draudzeni apspriedu, ka tādu mēteli varētu arī uzšūt, jo pāršūšana ir sarežģīts un tikpat dārgs process. Mūsu sarunā iejaucās pārdevēja ar vārdiem: "Nē, nu man patīk vispār... atnāk uz veikalu, lai, mērot mēteli, apspriestu, kādu tagad šūs!" Es aizrādīju pārdevējai, ka, mērot mēteli es drīkstu runāt, par ko vien vēlos, kā arī nav pieklājīgi iejaukties citu cilvēku sarunā. Viņa man teica, ka man neesot tiesību tā runāt, tāpat kā nav tiesības veikalā fotografēt. Es skaidri zinu savas tiesības, kā arī to, ka šī pārdevēja tādā veidā klientus tikai atbaida (un diezin vai mēteļu veikalā Liepājā to ir simtiem vienā dienā, ka to viens uzņēmums varētu atļauties). Ja, ieejot veikalā, nodomāju, ka te varētu kādreiz noskatīt mēteli savai mammai, tad pēc šādas sagaidīšanas un attieksmes nekad tur vairs neiegriezīšos un to nerekomendēšu darīt arī nevienam savam draugam.
Veikalā pēc pāris stundām iegriezos vēlreiz, jo man nepatīk palikt konfliktā ar cilvēkiem, bez tam nodomāju, ka pārdevējai jau arī varēja būt kādi personiski smagi apstākļi, kuri tieši tai dienā varbūt provocēja būt neiecietīgai. Vēlējos izrunāt radušos saspīlējuma situāciju jau mierīgā gaisotnē. Mani sagaidīja ar prieku, jo pārdevēja arī bija jutusi vēlmi man atvainoties par neadekvāto un aizvainojošo aizrādījumu, taču viņai nebija pieejami nekādi mani kontakti. Tā arī savstarpēji izlīgām (arī es atzinu, ka varēju būt daudz iecietīgāka un "ņemt mazāk pie sirds"). Saņēmu aicinājumu noteikti nākt iepirkties. Brīžiem laikam gadās, ka dažādu rūpju pilnā ikdiena izlaužas uz āru nejaukā rīcībā pret citiem. Labi, ja to var cilvēcīgi un ar savstarpēju cieņu risināt."
Komentāri (13)
Pārdevēja šodien man atvainojās par nejauko izturēšanos, tā, ka ļaunu prātu vairs neturu. Ceru, ka tā vairs arī nevienam negadīsies!
Vai tik te kādai čīgātājai nav zvaigžņu slimība piemetusies? Uz veikalu normāli cilvēki dodas iepirkties, nevis uzlaikojot drēbes, pārspriest, kādu fasonu nočiept nākamā mēteļa šūšanai. Te tev nu bija Augstā Māksla. Izrādījās lētā tirgus bāba.
Un jus domajat ka viniem orkestri tur baigi daudz maksa? Tapec jau nakas staigat pa veikaliem un fotografet jaunos modelus.
Cik labi, ka cilvēki var izmantot iespēju un kādu, paši sevi vārdā nenosaucot un acīs otram neskatoties,"apliet" ar mēsliem, vai ne? Savu sūdzību vispār rakstīju vien tādēļ, ka nesen kāds vīlies pircējs līdzīgu attieksmi piedzīvoja, kad vēlējās iegādāties žurnālu, kuru pirms tam atļāvās pārlapot. Patērētāju tiesību aizstāvji to nokomentēja šādi- ikviena prece, kura izlikta brīvai apskatei, ir apskatāma un aptaustāma, ja vien tai netiek nodarīti bojājumi, kas citiem mazinās vēlēšanos to iegādāties. Un tam nav nekāda sakara ne ar "zvaigžņu slimību", ne Augsto Mākslu. Es ar pārdevēju vēlāk sirsnīgi izrunājos, katra no mums savu vainu atzina(es savu tā brīža sakāpināto aizvainojumu, viņa- nekorekto situācijas vērtējumu un pārmetumus)un šķīrāmies jau kā labas paziņas. Tādēļ arī savu pirmo komentāru uzrakstīju, jo nebija vairs iemesla sūdzībai. Bet nu redzu, ka naidīguma un nicinājuma pilnus vārdus pret mani izgāž cilvēki, kuriem ar šo visu nav bijis nekāda sakara. Lai tas paliek uz katra paša sirdsapziņas.
Tātad jūs uzskatāt, ka varat vienīgā savu aizkaitinājumu paust publiski? Tad jau tā pat vairs nav "zvaigžņu slimība"... Nolējāt ar dubļiem cilvēku, kurš darīja savu darbu, pat nekautrēdamās viņai aizrādīt par to, ka viņa iejaucās "augsto dāmu" sarunā, un norādīja uz to ka veikalā fotografēt ir aizliegts. Un tagad vēl cerat, ka jūsu nekorektā uzvedība ir jūsu privātā lieta? Par vēlu, jūs šo konfliktu izvilkāt publiskai apskatei, tad nu rēķinieties arī ar to, ka ne visi būs jūsu pusē un tiesības paust savu viedokli ir katram!
Tiesības paust savu viedokli noteikti ir katram. Tikai ir arī labi noskaidrot, par ko īsti paužat savu viedokli (vai arī uzbrūkat kādam ar lamām). Pāŗdevējas aizrādījums par fotografēšanas aizliegumu bija pilnīgi lieks (ko viņa arī pati atzina), jo neviens tur nefotografēja. Mēs vienkārši aplūkojām mēteli, kuru pielaikojot, izrādījās, ka ir nianses, kuras ir grūtāk pāršūt kā uzšūt no jauna.Tā kā atsevišķas pielaikošanas kabīnes veikalā nav, laikošana notiek veikala apmeklētāju zāles malā, tādēļ jau arī pārdevēja mūsu sarunu dzirdēja. Nevienā brīdī nevienam neesmu sevi izcēlusi kā kādu "augsto dāmu",- domājams, ka jebkuram cilvēkam būtu aizskaroši, ja viņš pielaikotu apģērbu, izteiktu par to viedokli savam draugam, bet par to tiktu pasludināts par nezin kādu likumu pārkāpēju. ( Tad jau arī mēteļa modeļa noskatīšana no kāda žurnāla vai kataloga ir pārkāpums.)Savā sūdzībā neko negodīgu vai netaisnīgu nepateicu, tieši tādēļ arī neslēpos aiz kāda segvārda. Vēlāk nodomāju, ka, lai arī man adresētie aizrādījumi nebija korekti, gribētos šo konfliktu tomēr nolīdzināt. Aizgāju uz veikalu un sirsnīgi izrunājos ar pārdevēju, kura, kā izrādījās, arī bija gribējusi man atvainoties. Mūsu starpā ir miers un vienprātība, taču, ja kādam tur vēl kāda personīga taisnība ir meklējama- neviens jau nevar aizliegt.
Ak, nu jā, tagad, kad pārlasu sūdzības tekstu, redzu, ka to var dažādi traktēt.Tāpēc jau vispār rakstīju, ka aizrādījums bija par mēteļa apspriešanu (fotografēts tas netika un pat nenāca prātā to darīt)- pārdevēja vienkārši savu argumentu pastiprināšanai vēl piemetināja, ka šādi apspriest nedrīkstot, jo arī fotografēt nevar(it kā tas būtu viens un tas pats). Taču katrs jau no jebkura rakstītā teksta paņem to, kas viņu interesē ,vai arī to,ko viņš vēlas tajā ieraudzīt. Bez tam, ne ar vienu vārdu neesmu nevienu lamājusi vai ar dubļiem nolējusi(atšķirībā no komentētājiem). Manā aprakstā bija tikai tīri fakti, kurus, ja ir ļoti liela vēlēšanās noskaidrot, varat pārbaudīt pie pārdevējas pašas.
Likumsakarīgs jautājums: tad kāda suņa pēc vispār vajadzēja rakstīt šos murgus, publiski paziņojot, ka veikalā ir ļoti slikta apkalpošana. Pēc jūsu rakstīta ir viegli noprotams, ka jūs esat viegli aizkaitināma būtne, ar augstu pašapziņu, taču mazvērtības kompleksi spiež sevi vienmēr izrādīt tikai no pozitīvās puses. Neesat taču skolniece, kas sastrīdas ar draudzeni un ieliek instagramā viņas kailfoto, bet pēc stundas abas salīgušas mieru, taču foto jau ir 12 000 skatījumu. Tā ka tas ko jūs saucat par lamām ir tiešs jūsu raksturojums, ko jūs pierādāt ar katru savu neveiklo taisnošanās mēģinājumu.
Es pieņemu, ka Jūs tiešām labi pazīstat cilvēkus, ja no vienas vienīgas šeit manis ievietotās sūdzības, varējāt sastādīt tik izsmeļošu manas personības aprakstu. Taču, redzot Jūsu aktivitāti, liekot atzīmes tik daudziem šeit savu sūdzību ievietojušajiem cilvēciņiem nu jau vairāku gadu garumā, kļūst skaidrs, ka neapšaubāmi esat cilvēciskās vājības rūpīgi izpētījis, pie tam vienmēr atrodat tik trāpīgus un pieklājīgus vārdus savu secinājumu izteikšanai, kādus man nav gadījies nevienai pārdevējai pateikt. Laikam jau to savaldību un toleranci no Jums nāksies mācīties.
Stāsts jau beigu beigās iznāca par to, ka divi cilvēki arī pēc nejauka starpgadījuma, var atrast kopīgu valodu, izlīgt un izdarīt katrs priekš sevis svarīgus secinājumus. Nedomāju, ka to izķengāt ir tās tīrākās sirds pazīme.Bet, lai nu paliek...
vina te gatavojas gramatu par sevi rakstit?
Acīmredzot, Līga pieradusi, ka visi ir slikti, izņemot viņu. Mazākās aizdomas, ka viņa varētu nebūt perfekta, šo jutīgo, mākslinieci padara tik ļoti nervozu, ka viņa gatava veselu lapu pierakstīt ar saviem aizstāvības rakstiem. Rīgas Centrāltirgū strādāja viena līdzīga. Pieķer šo, ka apsver pircējus, viņa veselu stundu aizstāvējās, gan ka mēs gaļai gabalu nogriezām, pa ceļam uz kontrolsvariem, gan ka temperatūras maiņas rezultātā gaļa sarāvusies un mēs nejēdzam neko no fizikas, gan ka tas viss ir muļķības un mēs esam teju vai citplanētiešu spiegi, bet viņa - balta un pūkaina...
Viss ir labs, kas labi beidzas. Atvainojos sūdzības autorei, par to ka vietām esmu bijis pārlieku skarbs savos izteikumos, taču vēlējos viņai tikai parādīt, ka ne visus strīdus ir vērts izlikt publiskai apskatei. Lai veicas un mazāk nejauku dienu Jūsu dzīvē!