Lattelecom - Līgumā vienpusēja atbildība - par tehnisko uzņēmuma nespēju jāatbild klientam

Par ekonomiskā, kā arī optiskā interneta pakalpojuma kvalitāti sūdzību nav, strādā tiešām labi, bet nepatīkami pārsteidz līguma vienpusējais raksturs – par līguma pārtraukšanu ir atbildīgs tikai un vienīgi klients, tad viņš maksā līgumsodu 70Ls un nekur nav paredzēti gadījumi, kā rīkoties, ja līgumsaistības pārtrauc vai tās ir jāpārtrauc pašam uzņēmumam „Lattelecom” . Man bija terminētais līgums par optisko internetu līdz šā gada novembrim, bet jau aprīlī bija jāmaina dzīves vieta, jo saimnieks vēlējās taisīt kapitālo remontu. Tātad – tie ir apstākļi, kas nav no klienta atkarīgi (force majeure). Tā kā Satversme paredz tiesības brīvi izvēlēties dzīves vietu, izvēlējos Pārdaugavu, un protams, vēlējos turpināt terminēto optiskā interneta pakalpojuma saņemšanu tur, bet, kā izrādījās, tur Lattelecom optiskā interneta pakalpojumu šajā adresē sniegt nav spējīgs. No tā izriet, ka Puse – uzņēmums „Lattelecom” nav spējīgs šo līgumu pildīt un tam bija jāpiedāvā man iespēja līgumu pārtraukt. Par šādu iespēju uzņēmuma „čiepa”, ar ko sazinājos telefoniski, uzreiz uzbrūkoši sāka draudēt ar līgumnsodu, un kā lielu pretimnākšanu piedāvāja ekonomisko internetu ar jaunu terminēto līgumu, no kā izriet, ka manas Satversmē garantētās tiesības SIA „Lattelecom” vēlas aplikt ar 70Ls līgumsodu vai obligātu divu gadu verdzību un padara mani par vainīgu savā tehniskajā nespējā sniegt optiskā interneta pakalpojuma manā jaunajā dzīves vietā. Vienkāršāk taču ielikt klientu uz vēl diviem gadiem „verdzībā”. Kad „čiepai”, kura gan jau saņem krietni vairāk nekā Nacionālās bibliotēkas darbinieka 184LS pēc nodokļu nomaksas, atgādināju, ka man jau savā laikā ir bijis ekonomiskais internets, modems ir saglabāts un var atjaunot veco jau beztermiņa līgumu, ko varētu pārtraukt, ja maksātspēja vēl pazeminātos, kas , ņemot vērā valsts agresivitāti pret kultūras darbiniekiem, varētu notikt, par to labi atalgotā darbiniece vispār nedzirdēja.
Kopumā iznāk, ka Satversmē garantētās tiesības brīvi izvēlēties dzīves vietu uzņēmums „Lattelecom” drīkst aplikt ar 70Ls soda naudas nodevu un klients ir vainīgs, ja uzņēmums tehniski nespēj nodrošināt pakalpojumu.
Kad šos jautājumus uzdevu rakstiski „Mans Lattelecom” sadaļā, man nez kāpēc brīvdienā – sestdienā zvanīja tā pati „čiepa” un nesakarīgi runāja, ka viņi neko nav pārkāpuši u.t.t, jauns (kāpēc neturpināja veco, ja modems ir?) terminētais līgums ekonomiskajam internetam esot liela pretimnākšana (kaut gan viņiem bija pienākums bez kādām soda naudām līgumu pārtraukt, jo paši nevar sniegt pakalpojumu) tā arī nespējot paskaidrot, kādā veidā es esmu vainīga, ka uzņēmums „Lattelecom” nespēj sniegt man līgumā paredzēto pakalpojumu jaunajā adresē.
No tā izriet, ka arī šie lielie uzņēmumi darbojas kā ekonomiskā genocīda ierīce pret mazturīgiem iedzīvotājiem un uz viņiem tāda lieta, kā līgums, kur paredzētas ABU pušu tiesības un pienākumi neattiecas.
Protams, ir interesanti, cik tādas operatores, kas traucē brīvdienu mieru, par smadzeņu skalošanu klientam saņem, gan jau vairāk kā LNB darbinieki ar saviem 184Ls. Esot nosūtījusi juristam. Tad jau redzēsim, uz cik lieliem apgriezieniem Latvijā darbojas ekonomiskā genocīda mašinērija, kurā taisnība ir tikai un vienīgi pakalpojuma sniedzējam, par tā kļūmēm un nespēju atbild tikai un vienīgi klients, un kas ļauj labi saredzēt totalitāro režīmu ekonomisko variantu.