Stylebeat
Līdz šim aptuveni 3 reizes biju iegādājies šajā veikalā apavus, likās ok līdz ŠIM brīdim.Aptuveni mēnesi atpakaļ iegādājos apavus. Uzmēriju, likās viss ok. Kā iegādājos, tā arī man tei stāvēja kastē lēdz nakamajam rītam. No rīta atvēru kasti- smaka bij drausmīga- kaukas pa vidu starp gumiju un mazutu. Nolēmu nogaidīt, vēdināju kurpes, bet nedēļas laika nekas namainījās- smird viss 3 istabu dzivoklis.Gāju uz Alfa TC Stylebeat aprunāties. Pārdevējas bij iecietīgas un pierunāja mani vēl kādu laiku vēdināt apavus. Nu jau ir pagājis gandrīz mēnesis un mainījies ir maz- telpa, lai kāda tā būtu, kur apavi stāv, smird pēc ši gumijas un mazuta mistrojuma.Telefonsarunā ar Alfa TC Stylebeat vadītāju Jekaterinu diemžēl nākās secināt, ka nejau klientu apkalpošana ir viņu prioritāte, bet gan taktika "nopirki- atšujies". Diemžēl ar rūgtumu jāsaka, ka šādai apkalpošanai nav nākotnes un uzņēmuma vadībai steigšus jāpārdomā klientu apkalpošanas kultūra un ētika, ja uzņēmuma ir svarīgi labi strādāt pēc gada, vai 5 gadiem.Rīt man būs tikšanās ar Jekaterinu un ceru, ka saņemšu citu preci vai naudu atpakaļ, ja nē, tad protams griezīšos PTAC ar iesniegumu par savu tiesību aizstāvību nekvalitatīvas preces pārdošanā.Apavus mēs pērkam lai tos nesātu, bet ja ties smird un rada diskomfortu, tad tie nav domāti valkāšanai un uzskatāmi par sliktu preci. Tas ir tāpat, kā staigāt ar pied.... biksēm- tev tās ir virsū un piesedz visu ko vajag, bet tu tajās nejūties labi un tās smird, kas rada gan nepatiku tev, gan apkārtējiem.
Komentāri (2)
Sveiki vēlreiz.Civilizētā veidā tikāmies sakarā ar manām kurpēm, aizpildīju prasības pieteikumu turpat veikalā un man apsolīja atbilkdi 3dienu laikā.Pēc 3 tika dota atbilde, ka tiesām kurpes ir brāķi un piedāvāti divi varianti- saņemt naudu par apaviem, vai arī paņemt citu modeli.Prieks, ka foršī viss nokārtojās un paldies Jekaterinai, kura tad arī novērsa šo nepatīkamo situāciju.Pēc šādas apkalpošanas man nav iemesla neticēt Stylebeat.Vēlu veiksmi
Ja vēlaties pasūtīt mēbeles vejmārā, tad labāk to nedariet! Pasūtīju dīvānu... Protams, ka nesaņēmu. Viņi tik sola un sola, no nedēļas uz nedēļu. Kādam piezvana... Itkā viss tagad būšot kārtībā. Paiet vēl viena nedēļa un rezultāts tāds pats. Varēju aizmirst par savu noskatīto dīvānu. Kaitina tas, ka vazā pircēju aiz deguna. Es nogaidīju veselus trīs mēnešus! Un nekā. Nekas cits neatlika, kā pirkt to kas ir uz vietas. Krāsa nebija tā... Arī dīvāns ne tāds kādu vēlējos... Bet ko darīt? Remonts jau sen pabeigts, bet gulēt nav uz kā! Bardaks viņiem ir nopietns!!! Protams, ka kādam jau arī paveicās un laikā saņem pasūtījumu. Par apkalpošanas kultūru labāk vispār nerunāt! Vadītāja, dzirdēju ka sauc par Ludmilu, kas ir šajā veiklā, ir īsts briesmonis! Nelaipna. Seja kā no dzelsbetona. Viņa smaidīt, laikam, vispēr nemāk! Patraucēju viņas kaut kādos savos darbos pie datora. Vai tad ir grūti piecelties, ja pienāk pircējs? Var just kā caur zobiem ar tevi runā. Uz kaut ko nikna laikam! Puiši vēl kaut cik ir laipni. Pastāsta. Izrāda preci. Nemurmina kaut ko zem deguna... Kā vadītāja. Šī vadītāja, Ludmila, laikam sevi uzskata par ļoti neaizvietojamu darbinieku. Laikam jūtas īpaša. Nu tik vērtīga... Un gan jau ka priekšniecība nemaz nezina par viņas nekulturālo atieksmi. Es nezinu kā citi, bet es vairs tai veiklā ne tikai neiepirkšos, bet arī pat iekšā neiešu. Padomājiet arī jūs citi... Vai ir vērts sev nervus bendēt, un riskēt iepirkties vejmārā!