SIA "ScanHouse" - Smags "aplauziens"

Var jau būt, ka mums vienkārši nepaveicās. Var jau būt, ka nav īsti objektīvi pēc viena neveiksmīga objekta spriest par visu firmu, tomēr to darīšu, jo pieredze bija gana sāpīga, un nav nekādas vēlmes atkārtoti kāpt uz tā paša grābekļa. Tas bija pirmais un pēdējais objekts ar SIA "Scanhouse".
Šā gada janvāra beigās četru vīru sastāvā devāmies uz Norvēģiju. Ofisā visu izrunājām, tāme apmierināja. Norvēģijā jau strādāja lietuviešu brigāde, kura bija iekavējusies ar darbiem, tādēļ, būtībā, devāmies viņiem palīgā, lai ātri visu varētu pabeigt. Mūsu uzdevums bija uztaisīt vējkastes, terases, kādu daļu fasādes apšūt ar vagondēļiem, logu apdare, kā arī iekšpusē visu apšūt ar reģipsi divās kārtās. Viss skaidrs - tikai jābliež!
Ierodoties objektā ātri vien sapratām, ka realitāte krietni atšķiras no Rīgā dzirdētā. Pirmā vilšanās bija par stalažām, kuras tomēr nebija visapkārt mājai kā solīts. To pietika tikai vienai sienai, kuru leiši tad arī klapēja. Arī iekšpusē līdz reģipša skrūvēšanai diez gan patālu, vēl ne elektrība savilkta, ne ventilācija, turklāt vēl kaudze visvisādu neskaidrību. Nu nekas, gan jau kaut kā...
Nākamajā dienā priecīgi sagaidījām fūri. Kaut ko atveda, kaut ko neatveda - attiecīgi arī kaut ko var izdarīt, kaut ko nevar.
Šādā brīdī, ja objekts atrastos tepat Latvijā, būtu pacēlis cepuri un aizgājis. Kaut kā nenopietni tas viss izskatījās. Viss turpmāk sekojošais manas aizdomas tikai apstiprināja. Bet savā veidā bijām kļuvuši par situācijas ķīlniekiem - materiālu trūkuma dēļ ne īsti uz priekšu, naudas trūkuma dēļ ne īsti atpakaļ (nav gluži tas pats, kas aizbraukt no Jelgavas uz Rīgu ar vilcienu).
Visu problēmu cēlonis, manuprāt, bija SIA "Scanhouse" nespēja tikt galā ar šo objektu, tāpēc norvēģu firma (pasūtītāji) kādā brīdī izlēma viņus "uzmest". Nu un tam visam pa vidu mēs, pamesti zem tanka. Vienā brīdī sāku justies kā personāžs no ziepju operas - ierodies objektā un gaidi, kad kāds sabojās dienu. Pašiem uz rokas projekta nebija, tāpēc Scanhouse - norvēģu firmas komunikācijas problēmu dēļ nevarēja saprast pēc kā vadīties. Taisījām, pārtaisījām, vēlāk izrādījās, ka daudz ko lieku izdarījām. Tādi brīži, kad, ierodoties mājas saimniekam vai kādam no norvēģu firmas, viens no mums kā ubags staigā pa objektu meklējot izbirušās skrūves, otrs pārcilā atgriezumu kaudzi, diez vai liecināja par Scanhouse varēšanu pabeigt objektu laicīgi. Arī norvēģu darba inspekcija darbu neatviegloja (šķiet, ka norvēģu firmas uzsūtīta) - var strādāt, nevar, var, nevar..
Nākamo fūri solīja pēc nedēļas, bet vienu dienu tā krāvās Rīgā, otru jau bija Oslo, tad uz muitas, tad tomēr atkal Rīgā... rezultātā ieradās pēc 3 nedēļām. Tā arī bija mūsu pēdējā diena objektā. Norvēģi bija izēduši SIA "Scanhouse". Jāatzīst, ka pamatoti.
No pamatuzdevumiem maz ko bijām izdarījuši - Kāda daļa no vējkastēm un divas pieskrūvētas reģipša plāksnes. SIA "Scanhouse" mums nebija nodrošinājusi apstākļus, lai varētu normāli strādāt.
Pēc atgriešanās gaidījām algu, jo , lai vai kā, tika ieguldīts laiks un darbs, tās dienas, kas pavadītas dīkstāvē, ir bijušas SIA "Scanhouse", ne mūsu vainas dēļ. Ar algu bija stipri līdzīgi kā ar to kravas auto - visu laiku "rītdien". Pēc mēneša beidzot atnāca tā "rītdiena", diemžēl tikpat pustukša kā fūre. Rezultātā sanāk, ka pats esmu krietni piemaksājis par iespēju strādāt Norvēģijā ar SIA "Scanhouse".
Kad Norvēģijā runāju ar smagās automašīnas šoferi, nopratu, ka problēmas ar materiālu sagādi (kad aizmirst kaut ko ielikt kravā) ir arī citos Scanhouse objektos. Laikam jau tā ir sistemātiska problēma.
Vēl vienu nepatīkamu brīdi piedzīvoju, kad devāmies kārtot papīrus, lai darba inspekcija atļautu strādāt. Atsūtītajos līgumos, lai arī tie bija fiktīvi, bija kļūdaini ierakstīts mans uzvārds (uzvārda vietā ierakstīts kolēģa vārds). Personīgi es to uztveru kā necieņas izrādīšanu. Turklāt, ja dokumentu sastādītājs var tik smagi nokļūdīties 5 burtos, tad tas liecina par paviršu attieksmi.
Es saprotu, ka firmai ir finansiālas grūtības, tiesas darbi Norvēģijā, utt., bet pat šādos apstākļos nedrīkstētu aizmirst par cilvēcību un elementāru pieklājību. Ja uzņēmuma līdzīpašnieks telefona sarunā izmanto valodu, kas vairāk piestāvētu prastam huligānam no 7. c, tad tas manās acīs sagrauj firmas tēla paliekas putekļos.
Ņemot vērā šo visu, nespēju vairs uztvert SIA "Scanhouse" kā nopietnu uzņēmumu. Tā strādāt nevar, agrāk vai vēlāk tas novedīs pie bankrota. Ja kāds apsver domu strādāt pie viņiem, iesaku septiņas reizes padomāt.