Ražas novākšana - Darbs ārzemēs

Man bija iespēja 2 gadi atpakaļ caur sludinājumu aizbraukt uz Spāniju pastrādāt ražas novākšanās sfērā. Proti,apelsīnu un mandarīnu novākšana. Par pakalpojumu samaksāju tikai kā par ceļa izdevumiem t.i.170 eiro. Es un vēl 4 cilvēki no Dobeles aizbraucām ar īrētu busiņu(īrēja un aizveda starpnieks kurš protams par mums saņēma nesliktu naudu) 3 dienu laikā. Darba devējs bija lietuvietis Arunas(vārds nav mainīts),kurš mūs sagaidot Spānijas pilsētas Valensijas apgabalā esošajā kurortpilsētā Cullera, izlikās par laipnības un jaukuma etalonu. Sākumā jau arī viss bija skaisti un jauki. Agri no rīta visi braucām uz Valensiju,lai nokārtotu darba atļaujas un visus pārejos uzturēšanās dokumentus. Sākām strādāt pie apelsīnu ražas novakšanas(apelsīnus Spānija novāc aptuveni no septembra sākuma līdz maija beigām) mandarīnus mazliet ātrāk sāk novākt un arī pabeidz ātrāk. Par apelsīnu šķērēm mums katram bija jāsamaksā 16 eiro,ja nebija naudas uz rokas,tas atvilka no algas. Darba gaitā mūs informēja,cik maksās par katru novākto kasti,kā apelsīni pareizi ir jānovac,ko darīs ar izbrāķētajiem APELSĪNIEM,bet ne kastēm.Viss jaukums turpinājās nepilnus 2 mēnešus un tad sākās tāds trādirīdi,ka pat niknākajam ienaidniekam to nenovēlētu. Kaut arī es un brigadieris rūpīgi skaitījām un pierakstījām novāktās kastes,tomēr algas dienā skaits nesakrita un es tiku apvainots melošanā par pārāk daudz novāktajām kastēm. Brigadieris mums visiem pamatīgi izstāstīja(krieviski),par iespējamajiem brāķiem. Apelsīniem ir jābūt ar šķērēm nogrieztiem no zariem bet ne ar rokām noplēstiem(uz apelsīna ir jāpaliek zaļai pasaknītei zvaigznes formā,ja tās nav tad apelsīns pēc atsaldēšanas ātri sabojājās) un kastē nedrīkst būt vairāk par 3-4 brāķiem. Tas viss būtu jauki un pareizi,ja tikai brigadieris nedarītu muļķības un pats pie novāktās kastes nepiemestu vēl klāt kādus 5 ar paša rokām norautus apelsīnus,tādā veidā uzskatot visu kasti par izbrāķētu un to nepierakstot manā novākto kastu skaitā bet gan uzgriežot muguru pats izlasa brāķus un pieraksta SEV!Uz katru kasti aiziet aptuveni 15-20 minūtes,tas ir atkatībā no lauka un ražas. Jo vecāki apelsīnu koki,jo tie ir lielāki un uz tiem ir mazāk apelsīnu. Ja mēs brigādē esam 10-12 cilvēki un katru dienu viņš katram izbrāķē 10-15 kastes norakstot sev,tad paši varat stādīties priekšā kādu peļņu viņš no mums lētticīgajiem letiņiem pelna. Vēl jau bija tas,ka pa kokiem bija jāložņā kā mērkaķiem,lai tiktu klāt pie katra apelsīna,to ar šķēŗēm nogrieztu un ieliktu(nevis iemestu)kastē,kas atradās uz zemes. Mest nedrīkstēja,jo tie sadauzot bojājās. Novāktos apelsīnus veda uz almaseniem jeb noliktavām kur viņus sasaldē,tad atsaldētus šķiro,fasē kastēs,pārdod uzpircējiem un tikai tad mums samaksā un arī tur protams ka var šmauktie aizbildinoties ar ļoti lielu brāķu procentu. Jau trešajā dzīvošanas un strādāšanas mēnesī es sāku iekūlties parādos jo arī par 3 istabu dzīvoklī esošo gultas vietu bija jāmaksā 150 eiro mēnesī.Kāpēc tik daudz? Tāpēc ka Cullera ir kūrortpilsēta un par kūrortapstākļiem ir jāmaksā. Tiešām vieta bija fantastiska,mūsu māja atradās tikai kādus 300-350 m. no jūras un kas prasījām lai mūs pārved uz kādu citu,mazāk dārgu ciematu,tad atbilde bija tikai viena,ka viss jau esot pārbāzts ar tādiem kā mēs. Starp citu,pats brigadieris dzīvoja savrupmājā un pat garāžā bija iemitinājis 4 savus tautiešus. Beigās sanāca tā,ka strādājot no 6 rīta līdz 10 vakarā es no Spānijas aizmuku ar autostopiem un 500 eiro lielu parādu brigadierim un nopelnījis biju tieši neko. Vasarā,kad nav apelsīnu un mandarīnu laiks,tad var atrast haltūras uz persiku,nektarīnu,arbūzu,vīnogu un bumbieru ražas novākšanu un tur jau nu labi maksā, bet tas laiks ir ļoti īss un rēķinot kosmisko lietuviešu šmaukšanos un dzīvokļu īres cenas,tad beigu beigās peļņā būs asaras izraisoši maza.