Raksts no saziņas līdzekļiem par parādu saistību piedziņu - Informācijai
Pēdējos pāris gados masu medijos diezgan bieži tika apspriestas t.s. parādu piedzinēju nekorektās darbības attiecībā pret parādniekiem, kā arī tika aktīvi diskutēts par šo uzņēmēju darbības tiesiskā regulējuma nepieciešamību. Šā jautājuma aktualizēšanu ar saviem rakstiem un uzstāšanos TV raidījumos ir veicinājusi arī "Lindorff Oy" Latvijas filiāles bijusī ģenerāldirektore Aleksandra Baranova.
Resursi
• Kā un ko runāt ar tiesu izpildītāju?
• Vispopulārākās parādnieku atrunas
Kvalificētiem juridiskās palīdzības sniedzējiem, juristiem, advokātiem, kuri savas profesionālās darbības ietvaros klienta uzdevumā cita starpā veic arī parādu piedziņu no klienta parādniekiem, šīs darbības nozīmē tik vien kā kārtējo civiltiesisko strīdu, kurš risināms viņiem labi zināmā veidā, jo esošajos likumos jau ir noteikts pietiekami skaidrs un saprotams strīda izšķiršanas, tostarp parāda piedziņas tiesiskais regulējums.
Par "citādāku regulējumu" var sapņot vienīgi paši parādu piedzinēji, kuri vēlas legalizēt savas iepriekš paveiktās (un joprojām turpinātās) nelikumības, kas Civillikumā ir definētas kā "netaisna iedzīvošanās". Netaisni iedzīvoties mēdz gandrīz visi parādu piedziņas kantori, tādēļ starp viņiem pastāv diezgan liela vienprātība par attiecīgās darbības jauna tiesiskā regulējuma nepieciešamību. To aizstāv piedzinēji, kas izpelnījušies lielu publicitāti ar savām nekorektajām darbībām, vēlīnajiem zvaniem, īsziņu sūtīšanu parādnieka radiniekiem un darba kolēģiem, rupju izrunāšanos pa telefonu, draudiem, neaicinātu ierašanos darba un dzīves vietā un citām darbībām, kas pēc būtības robežojas ar sīko huligānismu un ko nekad neatļautos neviens sevi cienošs advokāts vai jurists. To aizstāv arī piedzinēji, kuri it kā cenšas ievērot vispārpieņemtas ētikas normas, bet... viņiem visiem (vai gandrīz visiem) ir viens kopīgs "grēks" – netaisna iedzīvošanās uz parādnieka rēķina.
Kādēļ piedzinēji netaisni iedzīvojas uz parādnieka rēķina?
Kādēļ iedzīvošanās? Kādēļ netaisna? Varu paskaidrot. Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums katrai fiziskajai un juridiskajai personai dod iespēju aizstāvēt savas aizskartās tiesības gan personiski, gan caur saviem pilnvarotajiem pārstāvjiem, kas parādu piedziņas gadījumā visbiežāk ir profesionāli juristi vai zvērināti advokāti. Juridiskās palīdzības sniedzēji var tikt pieaicināti strīda risināšanā arī pirms tiesāšanās procesa sākšanas, un labākajā gadījumā strīds beidzas ar izlīgumu, kurā puses vienojas par maksājamās summas apmēru un maksājumu termiņiem.
Ja puses nespēj panākt izlīgumu, strīda izšķiršana nonāk tiesā, un, ja tiesa atzīst prasību par pamatotu, no parādnieka tiek piedzīti visi prasītāja zaudējumi, parāda pamatsumma, procenti, soda sankcijas un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kuros iekļaujas arī zvērināta advokāta pakalpojumi ne vairāk par 5% no prasības summas (Civilprocesa likuma 44. pants).
Parādu piedzinēju izdevumus jāmaksā vien atsevišķos gadījumos
Tādējādi no likuma secināms, ka parādnieka pienākums ir kompensēt kreditoram piedziņas izdevumus tikai tad, ja vienlaikus īstenojas šādi trīs priekšnosacījumi: (1) lieta tiek izšķirta tiesā un ar tiesas spriedumu parādniekam noteikts apmaksāt arī piedzinēja izdevumus, (2) juridisko palīdzību klientam ir sniedzis tikai zvērināts advokāts un (3) kompensējamo izdevumu apmērs nepārsniedz 5% no prasības summas. Visus izdevumus, kuri pārsniedz minēto summu un kuri ir saistīti ar citu personu pakalpojumiem (kuri nav zvērināti advokāti), un kas saņemti strīda ārpustiesas atrisināšanas ceļā, ir jāsedz pašam piedzinējam. Vienīgais izņēmums ir zvērinātu tiesu izpildītāju veiktās piedziņas darbības, kas notiek pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās un ko regulē atsevišķs likums.
Tā ir patiesība, kuru zina visi, kas reiz mācījušies tiesību zinātnes. Domāju, ka arī parādu piedziņas kantoros kaut neliela daļa darbinieku un uzņēmumu vadītāju ir ieguvuši labāku vai sliktāku juridisko izglītību, tādēļ lieliski apzinās, ka viņiem nav likumīgu tiesību pieprasīt savu pakalpojumu apmaksu no parādnieka, jo savus pakalpojumus viņi sniedz klientam, ar kuru tiem ir noslēgts attiecīgs līgums, nevis parādniekam.
Atziņu, ka parādu piedziņas kantoriem no parādnieka nepienākas nekāda samaksa, varam atrast arī "Lindorff Oy" Latvijas filiāles bijušās ģenerāldirektores Aleksandras Baranovas www.db.lv publicētajā rakstā "Kāpēc negribam tā kā Amerikā – par parādu atgūšanas prakses tiesisko regulējumu Latvijā" (2010. gada 4. janvāris), kurā minēts: "Taču, piemēram, parādu atgūšanas izdevumi netiek regulēti vispār."
Parādnieki zina savas tiesības? Nē!
Bet vai to zina parādnieki? Domāju, ka lielākā daļa diemžēl nē. Un parādu piedzinēji izmanto parādnieku nezināšanu (maldību), lai dažādām metodēm, bieži vien ne pārāk korektām, piespiestu parādnieku samaksāt ne tikai parādu, bet apmaksāt arī piedzinēja "pakalpojumus", par ko viņiem ir tiesības prasīt atlīdzību tikai no sava klienta. Parasti piedzinēji iesniedz parādniekam rēķinu vai citu dokumentu, kurā norādīta parāda summa ar procentiem un soda sankcijām un "piedziņas izdevumi". Protams, godīgs parādnieks, kurš jebkādu iemeslu dēļ ir kavējis parāda samaksu un apzinās savu vainu, pieprasīto summu samaksās pilnībā, pat nenojauzdams, ka tādā veidā viņš bez jebkāda likumīga pamata "baro" piedziņas kantorus, kuru vienīgais "pakalpojums" attiecīgajā lietā ir saistīts tikai un vienīgi ar minētā rēķina izrakstīšanu.
Var būt, ka nelielu parādu gadījumos arī piedziņas izdevumu summa nav ļoti liela, bet... Uzskatāms piemērs ir "Lindorff Oy" Latvijas filiāles manam uzņēmumam izrakstītais maksājuma paziņojums (lieta Nr. 0369428/01), kurā norādīts parāds Ls 16 un piedziņas izdevumi Ls 11.80 ar PVN. No tā redzams, ka pieprasīto piedziņas izdevumu summa ir ievērojami lielāka par pusi no visa parāda summas, un tas vairāk nekā 10 reizes pārsniedz izdevumus, ko parādnieks kompensētu piedzinējam par zvērināta advokāta pakalpojumiem, ja šis parāds tiktu piedzīts tiesas ceļā. Situāciju vēl komiskāku padara fakts, ka minētais maksājuma paziņojums manam uzņēmumam ir izrakstīts par vispār neesošu parādu, jo tas nekad nav saņēmis nekādus pakalpojumus no Lindorff Oy Latvijas filiāles pārstāvētā klienta.
Civillikuma 2369. pants paredz: "Kas bez tiesiska pamata un tikai maldīgi uzskatīdams to par savu pienākumu kaut ko izdara vai apsola izdarīt otram par labu, tas var prasīt, vai nu lai atdod izpildījumu, vai lai atsvabina viņu no dotā apsolījuma."
Parādnieki, kuri "pārmaksājuši", drīkst prasīt naudu atpakaļ
Reklāma
No tā mēs redzam, ka parādnieki, kuri savas nezināšanas (maldības) dēļ savulaik ir veikuši jebkādus maksājumus parādu piedzinējiem, ir tiesīgi pieprasīt atpakaļ visas nepamatoti samaksātās naudas summas par t.s. piedziņas izdevumiem vai „piedziņas pakalpojumiem”. Darīt to vai ne – lai paliek jūsu pašu ziņā! Tāpat jūsu ziņā ir izlemt turpmāk apmaksāt vai neapmaksāt parādu piedzinēju sniegtos (nelūgtos, neuzdotos) „pakalpojumus”.
Civillikuma 2370. pantā mēs atrodam atbildi, kādēļ parādu piedzinēji tik ļoti vēlas ar likumu noteikt jaunu regulējumu savai prettiesiskajai darbībai. Tur ir teikts: "Ja izpildīta tāda neesoša parāda saistība, kas vēlāk dabūjusi tiesisku pamatu, tad atprasījuma tiesība atkrīt." Tas nozīmē, ka jauns tiesiskais regulējums var pilnībā legalizēt visas parādu piedzinēju iepriekš paveiktās nelikumības. Atceramies, ka "jaunā regulējuma" piekritēji vēlas ne tikai precizēt pieļaujamās un nepieļaujamās darbības ārpustiesas piedziņas procesā, bet ar likumu noteikt arī savas tiesības par piedziņas darbībām pieprasīt papildu samaksu arī no parādnieka, nevis tikai no sava klienta, kā tas ir šobrīd.
Ņemot vērā visu minēto, es kategoriski iebilstu jebkādam "jaunam regulējumam", kas legalizētu parādu piedziņas kantoru pastrādātās nelikumības.
Piedzinēju "rēķini" - nepamatoti
Papildus minētajam rodas arī retorisks jautājums, vai piedziņas kantoru izrakstītie "maksājuma paziņojumi" vai "maksājuma pieprasījumi" pēc savas būtības ir pielīdzināmi rēķinam? Ja nav, tad skaidrs, ka arī to apmaksai nav nekāda pamata. Ja ir, tad es labprāt saprastu, kādēļ tas tomēr netiek nosaukts par rēķinu? Varbūt tam ir kāds sakars ar "paziņojumā" norādīto pakalpojumu, kurš apliekams ar PVN? Vai šis nodoklis vienmēr tiek samaksāts likumā noteiktajā termiņā pēc rēķina izrakstīšanas, vai tomēr valsts budžets tiek papildināts tikai pēc tam, kad parādnieks ir samaksājis piedzinējam atlīdzību par sniegtajiem „pakalpojumiem”? Iespējams, dažās kompetentās valsts iestādēs kāds pievērsīs uzmanību šiem jautājumiem un nolems pārbaudīt, kā parādu piedziņas kantoros tiek ievērotas nodokļu likumdošanas prasības.
Jāpārbauda, vai parādu piedzinēju rīcība nebūtu krimināli sodāma
Varbūt kāds cits speciālists no kādas citas iestādes nolems arī pārbaudīt, vai "piedziņas izdevumu" pieprasīšana no parādnieka, izmantojot šīs personas nezināšanu (maldību), gadījumā nerobežojas ar kādu krimināli sodāmu nodarījumu, kurš ir saistīts ar "svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, vai ar viltu"... par ko likumā ir paredzēta kriminālatbildība.
Kāpēc esmu "uzēdies" tieši Lindorffam, ja šādu un pēc būtības līdzīgu kantoru mums Latvijā ir daudz? Viss ir vienkārši! Tāpēc, ka tieši no šā kantora mans uzņēmums ir saņēmis jau vairākus "maksājuma paziņojumus" par parādiem, kuru patiesībā nekad nav bijis, un tieši šis kantoris turpināja mani kaitināt ar garlaicīgu, vienveidīgu korespondenci, nepatīkamām īsziņām un telefona zvaniem arī pēc tam, kad viņiem tika konkrēti paskaidrots, ka turpmāk to darīt vairs nevajag – apnicis!
Askolds Lorencs
Advokāta trumpis Nr1-Ja līgums vai vienošanās ir pretrunā ar likumu. Līgums tiek atcelts vai izbeigts tiesas ceļā par labu patērētājam. Tas atiecas gan uz apdrošināšanas, gan darba, gan pakalpojuma utt līgumiem.
Komentāri (4)
Man ļoti kaitina, ka personas patērē tik daudz laika rakstot rakstus medijos vai portālos, nerunājot par TV sižetiem, nevis atmaksājot savu rēķinus un tādejādi samaksājot nodokļos naudu, kas pienākās valstij par izmantoto pakalpojumu. Tādejādi, jebkurš no mums varētu dzīvot nedaudz labāk, algas dakteriem, pensijas pensionāriem lielākas.
Iesaku palasīt arī pēdējo Lindorff publicēto rakstu, kas ir par to, kā sabiedrība uztver ekonomiskās norises valstī. Vai tiek vainots to, ko vieglāk, vai arī sabiedrība tiek uztverta kā viens kopīgs lielums un katrs ir atbildīgs par otru.
Paskatījos arī norādītā rakstā Db, ko bija rakstījusi iepriekšējā vadītājā, un tur nav teikts, ka var nemaksāt piedziņas izdevumus, tikai tas, ka tas nav regulēts. Cienītais uzņēmējs, nebārstītos arī ar pārmetumiem, ja zinātu pasaules praksi šajā jautājumā. Jebkurā normālā, ekonomiskā valstī šis jautājums ir sakartātots. Tas nozīmē, ka parādu piedziņas uzņēmumi ir un tie tiek regulēti.
Arī pats esmu saskāries ar parādu piedziņas uzņēmumiem. Lindorff bija vispretīmnākošākais. Samaksāju arī piedziņas izdevumus. Atpakaļ netaisos prasīt. Ja esi bijis tik dumjš un neesi samaksājis par pakalpojumiem, tad zini, ka ir konsekvences.
Šādi uzņēmēji ir tieši tas, kas rada vislielākās problēmas Latvijā. Ja nevari samaksāt, tad tā arī pasaki un centies sarunāt par veidu kā nokārtot savas saistības. Ja uzskati, ka parāds ir nepamatots.. nu aizej un iedod pamatojošus dokumentus, ka parāds nav, vai pieprasi pamatojušus dokumentus, lai parāda, ka parāds ir. Bet nē.. tā vietā stundām raksta kaut kādus muļķīgus sacerējumus, drošvien, ka algo jursitu, vai arī, uzņēmumā juristam nav ko darīt, tad vismaz šādu darbiņu iedod.
Diemžēl jāsaka, ka arī uzņēmējdarbības vide Latvijā ir nožēlojama. Kaut kādi Vasjas aiz stūra, nevis ar biznesa domāšanu apveltīti uzņēmēji.
Sanāca pagari, bet pārāk bieži lasu visādus nejēdzīgus sacerējumus, ka vari droši izmantot pakalpojumu, nopirkt preci un tad uz 20 gadiem pazūdi.. ja nu sirdsapziņa pamostas, tad sāc maksāt, ja ne, tad tik uz priekšu!
Vēlētos zināt, kā pats uzņēmējs rīkotos, ja viņam netiktu apmaksāti rēķini laikus, un pats viņš tos nespētu atgūt. Protams, ka principa pēc atbildētu, ka parādu piedziņas uzņēmumus neatbalstītu un neizmantotu, bet gan jau, ka pats būtu beigās laimīgs naudu atgūt, piemēram, 3 mēnešu laikā, nevis 2 gadu laikā, kas nepieciešams, ja parādu atgūšana tiek veikta tiesas ceļā, pluss vēl nav zināms, cik ilgā laikā tiesu izpildītājs atgūs šo naudu.
Ceru, ka vismaz kāds apdomāsies, kāpēc vispār šādi uzņēmumi pastāv.. ne jau tāpēc, ka var iedzīvoties, bet tāpēc, ka ir uzņēmumi, kam nepieciešama palīdzība atgūt naudu no tādiem, kā šis burvīgais uzņēmejs.
Basta!
Rakstu ieliku sakarā ar to, ka pamaniju daudz jaut. par šo tēmu.Lēmumus, lai pieņem, katrs pats.
Parādpiedzinēju uzņēmumi pastāv tāpēc, ka tas tagad Latvijā ir ļoti ienesīgs bizness! Šie uzņēmumi izmanto, to, ka parastais mirstīgais nepārzin likumdošanu un tāpēc var viņam kārt makaronus uz ausīm, tā vēl labi nopelnot!
Tikko tu dod saprast, ka orientējies likumdošanā un zini ne tikai savus pienākumus, bet arī tiesības, tā šie uzņēmumi "dzied" pavisam citu dziesmu!
Lūk konkrēts piemērs:
Mans parāds sastādīja 150, 00Ls, kavējuma procenti 24, 00Ls tātad kopējais parāds 174, 00Ls. Saņemu no vienas parādpiedzinējfirmas papīru, jā tieši papīru, ne rēķinu, ne paziņojumu, bet gan papīru ar prasību samaksāt viņiem 276, 98Ls! No kurienes tāda summa, ja parāds mans ir 174, 00Ls? Man laipni atbild, ka 102, 98Ls ir šīs firmas piedziņas izdevumi! Gribu piemetināt, ka kavējums sastādīja 12 dienas! Kad palūdzu izskaidrot no kā veidojās šie piedziņas izdevumi, tajā galā nometa klausuli!
Zvanīju pats un atkārtoju savu jautājumu-man atbildēja, ka šajā maksā ietilpst parāda administrēšana, vēstules noformēšana un juristu darbs! Kad iebildu, ka tas nu nekādīgi nevar maksāt 102, 98 Ls, atkal tiek nomesta klausule! Tā arī jēdzīgu atbildi neesmu saņēmis no šiem piedzinējiem vēl līdz šai dienai!!!
**********************************************************************************************
DAŽI IETEIKUMI TIEM, KAS NOKĻŪST ŠĀDU PIEDZINĒJFIRMU REDZES LOKĀ:
1)- sazinieties ar savu kreditoru. Risiniet atmaksas jautājumus, pārkreditējaties;
2)- parādpiedzinēju vēstules nevajag ignorēt, vajag uz tām atbildēt;
3)- visu komunikāciju ar parādpiedzinēju vest tikai rakstiski;
4)- ja komunicējat pa telefonu, tad visas šīs sarunas vajag ierakstīt, iepriekš par to brīdinot runātāju;
5)- nekādā gadījumā nepārskaitīt naudu uz piedzinēja kontu;
**********************************************************************************************
Manā gadījumā, es samaksāju kreditoram parādu un ar to lieta beidzās. Kādu laiku vēl piedzinējs mani tirdīja, bet kad es pateicu, ka viņiem nav nekādu tiesību no manīm kaut ko prasīt un man nav nekāda pamata viņiem kaut ko maksāt, tajā galā sākās tāds lamu vārdu birums, ka tagad es šo ierakstu ļoti bieži klausos lai uzlabotu savu garastāvokli! Viss beidzās ar to, ka uzrakstīju iesniegumu tiesībsargājošajām instancēm par izspiešanu un vajāšanu! Pēc šāda papīra jau zvanījās un lūdza atvainošanos!
**********************************************************************************************
SECINĀJUMI:
- parādpiedzinējs izmanto situāciju, ka cilvēks nepārzin likumdošanu;
- piedziņas izdevumus, pirmstiesas kārtībā, parādpiedzinējam samaksā kreditors, nevis parādnieks;
- parādniekam pirms tiesas nekas parādpiedzinējam nav jāmaksā, jo nav līguma ar piedzinēju par šādu maksājumu veikšanu;
- netaisiet parādus un tad šie ūpju kantori par jums neliksies ne zinis!!!
**********************************************************************************************
Zinu tikai to, ka es esmu dažu parādpiedzinēju firmu datu bāzēs. Tikai ne tajā saucamajā melnajā sarakstā, bet sarakstā, kas varētu saukties "Problēmātiskie klienti". Apmēram, kā kazino, kur arī ir saraksti ar to klientu uzvārdiem, kas ļoti bieži vinnē!
Zinu, ka šī konkrētā parādpiedzinēju firma manu liet, ja tāda gadītos, neņemtu, jo būs lielas problēmas un tā vietā lai nopelnītu no manis, vēl dabūtu man maksāt!
Ir viena parādpiedzinējfirma, kas gribēja no manis dabūt 140Ls, bet rezultātā vēl man samaksāja 300Ls un klāt tam nāca tiesu izdevumi, advokāta pakalpojumi un citi izdevumi. Kopsummā šī firma samaksāja 1350Ls. Tā lūk! Tiesas starplaikā šīs firmas jurists gribēja sarunāt mierizlīgumu, jo bija skaidrs, ka viņi zaudēs. Es atteicu ar vārdiem "Kad man bija problēmas, jūs neko dzirdēt negribējāt un pretī man nenācāt, tad kāpēc man tagad būtu jāiet pretī". Tā arī palika!
TĀ KĀ STUDĒJIET CIVILLIKUMU UN NEVIENAM VIEN PARĀDPIEDZINĒJAM VARĒSIET AIZTAISĪT MUTI CIET!
Starp citu:
- par parādnieku cilvēku drīkst nosaukt tikai tiesa, nevis šitie reketkantori. Ņemiet vērā to! To var izmantot, kā cieņas aizskaršanu, bet ja piedzinējs vēl ir vērsies pie darba devēja, radiem, draugiem vai kaimiņiem, tad uzskatiet, ka tiesas prāvu jau esat vinnējis, jo Latvijā šādas piedzinēju darbības aizliegtas!
me - tipisks parādu piedzinēju darbinieks... Neviens normāls cilvēks labprāt nemaksātu tiem krūmu kantoriem.