Psiholoģijas atbalsta centra psiholoģes - Viedoklis par notikuso un notiekošo

Viņas ir tiešās jaunās paaudzes un ģimenes slepkavas. Kā jau kaut kur minēju, es nebaidos izmantot vārdu slepkava, jo mūsdienās slepkavo ar vārdiem... degradējošiem, destruktīviem, ņirgājošiem, pazemojošiem. Ja jau šāds vārds mūsu leksijā ir, tad es drīkstu to izmantot izsakot negatīvu attieksme pret mani un manu dēlu.

Ja mums leksikā ir tāds vārds slepkava, tad, kas man var to liegt izmantot! Varu nosaukt korektāk - humānā slepkavošana!

Ja Jums šķiet, ka psihologi dara labu darbu, tad es pārliecinājos par pretējo! Es neesmu redzējusi labus rezultātus, ja nu vienīgi melīgi skaisti sarakstīti papīri. Bet tā ir klasika un visās jomās.

Psiholoģe ar lielu prieku izmanto degradējošas, uzbrūkošas metodes, kas izpaužas kā ironija, sarkasms, varbūtējas rūpes par tavu veselību, personību, kas tūlīt pavēršas pret tevi pašu kā iznīcinošs ierocis noniecinot tevi, tavu pašcieņu, pašvērtību. Tā ir emocionālā vardarbība jeb, kā es saku, slepkavošana ar vārdiem. Klusēt par tādiem psihologiem, es uzskatu ka nevajag! Par to ir jārunā skaļi un publiski. Un tāds pašlaik ir mans mērķis! Citādāk jau neatrisināsies nekas. Jo viņa neapstāsies savā riebeklībā, kā jau daudzi, mani brīdinot, teica, ka psiholoģe ies līdz galam, darīs visu, lai mani ieliktu cietumā, lai es viņai samaksātu 5tūkstošs eiro, tikai nesaprotu par ko? Par to, ka viņa pazemoja, ņirdza, apgānīja mūs. Un bērnu pataisīs par muļķi! Kāpēc? Lai parādītu savu apšaubāmo varu un slimo augstprātību.
Un tādas pārrunas notiek skolā!
Nav noslēpums, ka šādas psiholoģes strādā ar bērniem, tad, jo sevišķi par tādām jārunā publiski un jāpiesaista visas iespējamā uzmanība. Jo bērnu psihe ir vāja un ļoti viegli iznīcināma.

Psiholoģe nespēdama samierināties ar manu publisko sūdzību:
1. Iesniedza policijā, un ne tikai, iesniegumu pēc Krimināllikuma 157. panta.
Diemžēl, jāatzīst, ka viņa neizprot KL panta būtību, es paužu, lai gan subjektīvu, bet patiesu informāciju.
2. Viņa izpauda visu informāciju, kuru pati uzskatīja par konfidicionālu trešajām personām, jo tik detalizētu informāciju, ko dzirdu no svešiem cilvēkiem, es sniedzu tikai policijā. Interesantākais, ka sakot man par konfidicionālu klusēšanu, ņirgājoties piebilda, ka man būs kauns vispār kādam stāstīt par to kā viņa izņirgājās par mani. Nē man nav kauns. Un pašlaik mans mērķis, lai vairāk cilvēku uzzinātu par notikušo. Kauns man ir par to, ka līdzās dzīvo tāds zemisks lops!
3. Viņa turpinaja ņirgāties, draudēt, pazemot, apsmiet ne tikai mani, bet arī manu Bērnu, kā arī aizskart cieņu un godu ziņu portālā veidojot foruma diskusijas. "Gods un slava" patmīlīgam stulbumam.

Kad jāsāk atbildēt par saviem darbiem, tad gļēvi, lūdzošā, žēlabainā balsī meklē dažādus attaisnojumus, vai savu vainu noveļ uz citiem... Agri vai vēlu būs jāatbild! Iespējams, ka ne par mums nodarīto, bet par citiem gan.

Te jautājums psiholoģei: Viss aizsākās skolā, bet kāpēc ar tevi, zemiskais radījum, vēl joprojām visādas perifērijas notiek ne tikai ziņu forumā? Kāpēc ne ar direktori vai skolotājām?
- Varbūt tāpēc, ka viņas dzīvo savu dzīvi un ļauj dzīvot man!
Un rakstīt es rakstīšu, mani īpaši nesatrauc vai kāds lasa un, ja lasa nesatrauc ko domā! Jo vairāk traucēsi dzīvot, jo vairāk rakstīšu!


Mani izbrīna, ka šī lieta vēl joprojām velkas - jau gadu! Un neviens neko, bet varenā psiholoģe ar savu sapuvušo patmīlību... nu jā, izdarīs visu, lai panāktu savu mērķi, bet vai panāks? Tik daudz riebeklības sadarītas! Vai tik tiešām viņa nomierināsies tad, kad es būšu kapā kopā ar dēlu! Tas būs viņas triumfs! Viņas uzvara! Redziet, savu panāca, atriebos pamatīgi! NU ko - šķiet, ka nāve ir labs risinājums. Nav cilvēka, nav problēmas! Sirdapziņa attīrīta un dzīve atvieglota! Riebeklība ir izdevusies!
Tālāk meklēs nākamo upuri. Gribētos, lai tas nākamais upuris būtu šerpāks un viņu no tā pjedestāla nomet ar blīkšķi un publisku apkaunojumu!


Ne tikai es un mana ģimene, bet daudzi, kas ir saskārušies ar psiholoģi, tai skaitā arī skolotājas ne tikai vecāki un bērni, esam nonākuši pie secinājuma, (par ko jau runā visa mana pilsēta) ka šī psiholoģe ir cēlusies no sūdu bēdres liekulīgajos augstmaņos, bet mēslus no dvēseles nav izmazgājusi. Un viņas dzīves mērķis ir kādam un vienalga kam sabojāt dzīvi:
1. Ja vietējā skolā vairs nemācās, tad pa jebkādu cenu atrast kurā skolā mācas bērns un sagandēt viņam dzīvi. /Liekulīgā varenība, jo tak tik daudz apkārt "augsta ranga'' drauguļu, kas noteikti palīdzēs!/
2. Atrast vecāku darba vietu, aiziet tur un uztaisīt pamatīgu skandālu, vislabāk tā, ka tiek atlaisti no darba. / Varenības pārākums un visatļautība./
3. Darīt visu iespējamo, lai ieriebtu, sagandētu dzīvi totāli, tā ka nav iespējams dzīvot. / Psihopātes mūža sapnis!, un tāda strādā psiholoģijas atbalsta centrā par psiholoģi!/
Lai slava mūsu (ne)izglītotai sistēmai! Izglītības dokuments mūsdienās vairs nav rādītājs izglītībai un inteliģentumam, vēl jo mazāk cilvēcīgumam, pieklājībai. Ir statuss, kaut kādi pāris tūkstoši kontā, daži drauģeļi un viss - esi varens!? Lūk, tāda tā situācija, interesanti, kas sekos tālāk, cik ilgi tā patmīlība vēl pūs!