Psihiatrs Elmārs Tērauds - Bīstams psihiatrs

No sirds neiesaku šo "ārstu". Man - jaunam cilvēkam izrakstīja zāles, no kurām pa gabalu jāturas. Pēc aptuveni 2,5 gadu ilgas lietošanas veidojās pieradums, atkarība (jāmin, ka šīs zāles nemaz nedrīkst ilgi lietot) , zuda koncentrēšanās spējas, iestigu tādā kā apātijā, pat īsti to neapzinoties, pasliktinājās redze utt. Iemesls - uztraukums ar hronisku muskuļu sasprindzinājumu un trīci, kādēļ vispār man šīs briesmīgās zāles - clonazepam tika izrakstītas. Tagad uz to atskatoties, ja godīgi, šie simptomi, clonazepam lietošanas laikā, tikai pastiprinājās. Es vairs vienkārši nebiju es pati. Kad pēdējā vizītē teicu, ka grasos pārtraukt lietot šīs zāles, e. Tērauds tik savā stilā pasmaidīja un neviena vārda nepateica, cik ļoti pakāpeniski deva būtu jāsamazina, kas tas tāds clonazepam atcelšanas sindroms, kas varēja beigties ar komu vai pat letālu iznākumu. Es tiešām nebiju gatava tam, kas ar mani notiek pēdējās 6 nedēļas. Tas ir murgs. Tik daudz es zināju, ka deva ir pakāpeniski jāsamazina, bet es to izdarīju divu nedēļu laikā nevis divu mēnešu laikā. Zāles lietoju uzmanīgi, mazās devās visu lietošanas laiku. Jāpiebilst, ka reiz e. Tērauds man pat teica, ka lai iedzeru vīnu. : d par viņa kompetenci tad arī sāku šaubīties, bet pieradums jau bija diezgan izteikts. Viņa stils - smaidīgs, draudzīgs, runīgs. Es pat teiktu jūtami viltīgs. Tādi jau tiek augstos krēslos. Bet vai kompetents? Tas ir mans personīgais viedoklis. Pirmo reizi mūžā rakstu atsauksmi un tikai tādēļ, ka esmu nopietni nobijusies par savu veselību. It kā mans uztraukums un trīce ir mazinājušies, esmu atgriezusies tajā līmenī, kas bija pirms zālēm. Varbūt daļēji pateicoties homeopātijai, bet katrā ziņā ir stipri labāk. Mani bija grūti "uzsēdināt" uz ķīmiskajiem medikamentiem, tomēr tas tika paveikts, pateicoties e. Tēraudam. Man nebija tāds stāvoklis, lai izrakstītu tik nopietnas zāles. Man visi ārsti, ar kuru palīdzību tagad cenšos labot situāciju, saka, ka tas nav normāli, ka man tādas tikt izrakstītas. Lai vai kā, diemžēl es laiku nevaru pagriezt atpakaļ. Pēc pirmajiem atcelšanas sindroma simptomiem, proti, vemšanas, caurejas, nenormālām vēdera sāpēm, dezorientācijas, nelabas dūšas, bezmiega u. C. Simptomiem, es turpinu vēl mocīties ar aizkritušām ausīm, džinkstoņu tajās, sajūtu, ka burbuļo smadzenes, brīžiem vēl joprojām izplūdušu redzi (ir labākas dienas, ir sliktākas) , paaugstinātu asinsspiedienu, temperatūru, kas mainās pa stundām. Ļoti ceru, ka atgriezīšos pie normālas veselības.
Lūdzu cenšieties nelietot šādus medikamentus! Ir citi veidi, kā tikt pie psiholoģiskās labklājības, ja ir trauksme, uztraukums. Tikai jāstrādā ar sevi. Tam es ticēju pirms sāku lietot clonazepam un tagad man par to nav ne mazāko šaubu. Un pat ja vēršaties pie psihiatra pēc palīdzības, tad šo " ārstu" es personīgi noteikti neieteiktu.
Lai ir veselība!:)