Piens - naktsklubs
Sveiki!
Naktī no 30. oktobra uz 31. nolēmu, ka varētu apmeklēt Pienu. Jēē, tiku, nu tagad esmu sabiedrības krējuma dāma. Biju vien no tām laimīgajām, kas skaitījos kluba apsargu draugu pulkā. Stāvēju rindā kopā ar visiem pārējiem normālajiem mirstīgajiem, nezinu nevienu no supersvarīgā personāla, bet nostrādāja rokas pacelšana un uzsmaidīšana iekšālaidējam. Bet ne visiem gāja tik vienkārši. Citi stāvēja rindā 25 min, bet, redz, viņi nav pa draugam ar "svarīgajiem" iekšālaidējiem un viņiem nav ko pat cerēt uz iekļūšanu Rīgas superklubā. Es biju acu lieciniece, ka tiešām noplukušais apsargs bez jebkādas cieņas pret sievietēm var ar grūšanu iemest gaidītāju pūlī sievieti, kas aizstāv savējos otrpus ķēdei. Sveiciens nožēlojamajiem apsargiem- pašdēvētajiem kluba īpašniekiem. Ceru, ka iekšālaidējiem un viņu saucamajiem "draugiem" vismaz krāniņš kaut nedaudz pastiepjas par katru jūsu varoņdarbu.
Vai Piena vadībai tiešām ir vienalga, kas veido viņu pirmo tēlu?
Ar cieņu par cieņu,
Līga Deksne
Komentāri (6)
Ir tāds Latvijā izplatīts- "kačoku komplekss", kas īpaši izpaužas, sajūtot kaut nelielu iespējamību varas izpausmei. Arī, kā esat jau pieminējusi- "īsā krāniņa sindroms".
Iesaku apmeklēt kādus kursus un apgūt karate vai ko līdzīgu un tad parādīt apsargam, kur viņa vieta.Citādi neprot uzvesties.
apsargam var mierīgi dot bietē, ja viņš nav savā teritorijā...nav jau ments bet privātstruktūra!
domāju, ka tas ''klubelis'' ilgi neturēsies, kāpēc vispār jāiet uz to miskasti.
vajadzēja saliet pienu azotēs un aiz apkales, tad Līga tevi toč katapultētu no turienes un nebūtu jāstāv tai draņķa rindā, un ko Tu tur vispār līdi.
Man kaut kā pat nav radusies vēlme uz šo klubu iet, kur nu lai es c vvel stāvētu rindā un domātu - ielaidīs iekšā vai nē, cilvēku pazemošana...