Multilukss - Jūtāmies, ka lupatas ar kurām notīra kājas

Pēc būtības darbs ir ļoti labs. Strādā, apkalpo klientus, pieņem preci-viss ok. Bet kad iet runa par vadību, nu tad šeit ir dažādi brīnumi. Pārdevējam vajag uzbāzties klientiem, pa daudzām reizēm, jautāt vai Nepalīdzēt (un mēs tak paši saprotam, ka cilvēkam nepatīk kad uzbāžas) . Ja nepienākam pie klienta, tad sākas zvanīšanās, kāpēc nepiegājām klāt.
Gandrīz visu laiku ir problēmas ar cenām, vai nu caur kasi vispār neiet Cena, kas norādīta plauktā, vai nu pēkšņi var nomainīties Cena (ar kuras nomaiņu neviens mūs neinformēja) . Tādos gadījumos mums pašiem nākas atgriezt naudu no savas kabatas.
Darbiniekiem ir maza telpa, kur nolikt savas mantas un paēst pusdienas, apmēram 1m*1m. Nav kur nolikt tējkannu, bija reizes kad aplaucējamies ar karstu ūdeni. Šīs telpas durvis kādu momentu vispār nevarēja aizvērt ciet (tur taču atrodas mūsu mantas) uz ko sagaidījām atbildi, pārāk dārgi būs Salabot!
Kad uztaisa pārdevēju par veikala vaditāju, nemaz neapmāca tālākam darbam ar dokumentiem. Pusgads ir nostrādāts itkā vaditājas amatā, nebija ne līguma, un ne vienmēr maksāja piemaksu par dokumentu aizpildīšanu. Vēl pieprasa paskaidrojumus, kapēc pasūtītā prece no noliktavas nav atnākusi. (tā nav pareiza rīcība no viņu puses)
kā ari menedžeris, kura ilgus gadus pati bija vadītāja, pa visiem tiem nostrādātiem gadiem nav iemācīJusies taisīt dokumentus, visu laiku prasa, kur kas jāraksta, kur kāda mApe atrodas. Palīdzi, palīdzi! Kā es varu palīdzēt, ja mani nav normāli apmācījUši. Palīdzēšu, un pēc tam būšu vēl vainīga, ja nepareizi kko pateicu. Un arī jaunu darbinieku, kuru sāk apmācīt kā vadītāju, nemāk apmācīt. Parāda, ieej tur, uzspied šeit. Un jautā - nu visu saprati! Protams cilvēks no tādas apmācības neko nesaprata.
Aiz muguras aprunā, apsmej, draud ar atlaišanu. Visu laiku jautā kādas ir attiecības starp pārdevējām. Vēlas lai būtu sliktas attiecības, lai mēs katrs stāvētu savā veikala stūrī, un Brīžiem pat nevaram parunāt par kādu tēmu.
Kad sākās covid-19 vīrus, teica ka nodrošinās mūs ar antibakteriāliem gēliem, beigās tā arī netikām līdz tiem. Prasijām par maskām, uz ko mums atbildēja menedžeris, ka cilvēki domās ka esam slimas un nenāks uz veikalu. Bet mums taču ir bail, jo distanci 2 m cilvēki netur. Cilvēki klepo, šķauda, neturot roku pie mutes. Citos veikalos vadība rūpējas par saviem darbiniekiem. Vismaz ir veikti kādi drošības pasākumi.