Hesburger - Apkalpošanas kultūra

25. 07. 2015. Īsi pirms 16. 00 stāvēju rindā "hesburgerā" ainažos. Pirms manis stāvēja sieviete ar bērniem, pēc manis - 10 - 12 gadus vecs zēns, tad - pievilcīgs vīrietis. Pārdevēja (Izteikti izvirzītu apakšžokli un tumšiem priekšzobiem - atvainojos, ka raksturoju izskatu, bet plāksnītes ar vārdu pie apģērba nebija) nīgri apkalpoja priekšāstāvošo pircēju, tad - mani, pēc tam platu smaidu sejā pievērsās pievilcīgajam vīrietim. Norādīju, ka nākamais rindā bija zēns. Platais (Domājams, cerēts arī kā valdzinošais) smaids pārdevējas sejā uz mirkli izdzisa, viņa nikni pablenza uz mani, tad vēl niknāk - uz bērnu un atkal, atjaunojot plato smaidu, pievērsās pievilcīgajam vīrietim. Kad vīrietis bija apkalpots, savas vēlmes sāka izteikt nākamā pircēja. Tā kā joprojām stāvēju turpat, gaidot pasūtījumu, vēlreiz norādīju, ka pēc manis rindā bija zēns. Pārdevēja nikni iekliedzās: "zinu!!!" (Bērns pat izbīlī sarāvās), kādu brīdi darbojās ar čekiem vai ko tamlīdzīgu un tad nīgri pievērsās arī zēnam. Domāju, pārdevējai pēcpusdiena nebija sabojāta, jo rindā gaidīja vēl vairāki stiprā dzimuma pārstāvji, bet par zēnu šaubos... Ja nu vienīgi viņš saprata, kāda dzīve sāksies pēc dažiem gadiem, kad arī viņš būs kļuvis par pievilcīgu vīrieti un gaidītu klientu...