Gulbja Labaratorija - Ņirgāšanās

Sveicināti.Nācās saskarties ar ļoti nepatīkamu situāciju Gulbja labarotorijā. Sanāca tā ka bija nepieciešamas steidzamas STS analīzes. Devos pie dakteres kas paņēma visu nepieciešamo un tā kā es lūdzu lai rezūltāti būtu pēc iespējas ātrāki (paši saprotat stresaina situācija, ilgi mierīgi nepasēdēsi) viņa man ieteica pašai aizvest visus materiālus uz labaratoriju, jo ja aizved pa taisno uz galveno iestādi tad izpaliek vismaz divas dienas kas nepieciešamas materiālu transportēšanai. Ko arī nekavējoties darīju.Ierados, rinda maza. Nopriecājos ka paspēšu jo līdz labarotorijas slēgšanai bija atlicis maz laika. Sagaidīju savu kārtu. Iegāju. Pirmais šoks jau bija par to ka laborante vai pat nezinu kas viņa bija, māsiņa varbūt, atteicās pieņemt manus paraudziņus anonīmi. Kaut gan dakterīte teica ka tāda iespēja pastāv un visus tam paredzētos dokumentiņus sarakstīja un iedeva man līdz. Lai nesakaitētu situāciju, jo atbildes bija nepieciešamas steidzami, diskusijās neiedziļinājos un uzrādīju personu apliecinošus dokumentus. Otrais šoks bija kad lasot kādas analīzes nozīmētas viņa sāka raukt degunu, atbīdīties no manis un nepatīkami šķielēt uz manu pusi. Pacietīgi pārcietu šo izturēšanos, sagaidīju kad viņa savadīja visu datorā un jautāju vai viņa varētu precīzi pateikt kad būs rezūltāti. Uz ko viņa attrauca (pie tam lauzītā latviešu valodā) ka nezinot, droši ka nedēļa vai kas tāds, tas no kaut kā tur atkarīgs (īsti nesapratu pat no kā). Uz atkārtotu manu jautājumu par rezūltātiem viņa tomēr neapmierināti sāka sist pa taustiņiem un meklēt kaut ko datorā un tad ar tādu ļaunu smīniņu atbildēja ka ne ātrāk kā nākam trešdien (aizmirsu piebilst ka šī situācija risinājās otrdien 29 martā). Kaut gan mana dakterīte teica ka atbildēm jābūt jau ceturtdien no rīta pie viņas. Tālāk norisinājās asins ņemšanas procedūra no vēnas. Tā kā esmu donors un darba nepieciešamībai diezgan bieži sanāk nodot analīzes no vēnas varu teikt ka kaut ko tik sadistisku nebiju piedzīvojusi, varbūt tikai padomju laikos kad adatas šļircēm vēl bija ar standarta atskabargu. 'Par to visu man vēl bija jāmaksā pabriesmīga naudas summa. Tā itkā mani paraugi būtu zelta vērti.Šobrīd jau esmu laimīga ar negatīviem analīžu rezultātiem, bet uz rokas kādu laiku piemiņai zīmēsies cigarešu paciņas lieluma zilums.Vai tad tiešām mūsu laikos medicīnas darbinieks var šādi rīkoties ar pacientu, šī jau tā ir šausmīgi nepatīkama un delikāta lieta.