Dubultu poliklīnika - Danuta Kandele

Neiesaku apmeklēt psihiatri Danutu Kanderi.
Biju pirmreizējā vizītē, speciāli braucu no citas pilsētas uz jūrmalu. Pieraksts par 30 min. Kavējās, bet tas vēl būtu saprotams, ņemot vērā psihiatra darba specifiku.

Ieejot kabinetā, saņēmu drausmīgu attieksmi no dakteres. Ļoti neiejūtīga, neiecietīga, neprofesionāla. Nemaz necenšās uzklausīt un iedziļināties pacienta situācijā. Visu laiku izteica uzbrūkošus komentārus, kas, manuprāt, ir galīgi nevietā, ja reiz cilvēks ir vērsies pēc palīdzības pie psihiatra.

"kāpēc braucāt uz jūrmalu, vai tad tuvāk nekā nebija? "
"kur ir nosūtījums? " (lai gan tas man bija elektroniski izrakstīts, kaut arī ģimenes ārsts teica, ka pie psihiatra nosūtījums nav nepieciešams)
"ko jūs pie manis atnācāt, jums tak jāguļas slimnīcā! "
"jums nav saderības ar jūsu draugu, ja jau viņš reiz jūs nav aizvedis uz slimnīcu! "
"ā, tev draud izmešana no skolas, ja, ja, ja? " (lai gan teicu, ka skolā neviens pagaidām vēl par manām grūtībām nezina, mēģinu cīnīties un darīt, un nekāda izmešana man nedraud.)
teicu, ka vienīgais, kas man šobrīd dzīvē sagāda prieku, ir darbs, uz ko viņa uzstājīgi turpināja teikt - "nē, nekāds darbs, tev jāguļas slimnīcā".
Paprasīja, kādas zāles šobrīd lietoju, izstāstīju, ko ģimenes ārsts man bija izrakstījis - "nē, šitās visas met ārā, šitās tev Nepalīdzēs! "

uzstājīgi turpinot teikt to, ka man jāguļās slimnīcā. Sazvanīja psihiatrisko slimnīcu, it kā "dabūja man vietu", ar ko ļoti pati lepojās, ka redz, kā viņa man esot sarunāJusi vietu, ka viņai "būšot jābrauc pie reģistratūras meitenēm ar konjaku".

Vizīte beidzās ar tekstu "labi, viss, man nav laika, tā jau esmu 2 pacientu laiku iekavēJusi. Ja viņi atnāks, tad nezinu, kas ar mani būs".

Lieki piebilst, ka izgāju no kabineta histēriski raudot.
Vakarā sazinājos ar savu psihologu, kurš arī apstiprināja, ka šāda attieksme no ārsta puses nav pieļaujama. Un, ka man noteikti nav nepieciešama nekāda stāšanās slimnīcā. Ieteica sazināties ar citu speciālistu (psihiatru) , ko tuvākajā laikā arī darīšu.
Kaut arī šobrīd, pēc šādas attieksmes, ir bail. Bail vēlreiz nonākt vizītē pie šāda "ārsta", pēc kura apmeklējuma pacients nevis nomierinās, iegūst kādu cerības Stariņu, bet tieši pretēji - tiek pazemots un krīt vēl lielākā panikā par to, kas tagad būs.

P. S. Liels paldies garderobē strādājošajai sievietei, kas, redzot mani izplūdušu asarās, nepalika vienaldzīga, bet mēģināja ar mani aprunāties, nomierināt un uzmundrināt.