Zzk - Attieksme

Tā kā vienīgā iespēja aizbraukt no Jelgavas uz Rīgu bija svētdiena, devos uz vienīgo svētdienās atvērto ZZK centru - Purvciemā, lai iegādātos apģērbu velobraukšanai. Ieeju labā garastāvoklī , bet jūtos ļoti pārsteigts, jo apģērbu nodaļa otrajā stāvā ir aizķēdēta. Skatos, ka viena pārdevēja (ap 40-45 gadi) apkalpo jauno ģimeni, kuri pērk bērnam ritenīti. Kad parādās iespēja, pieeju palūgt vai nekādi nevar uziet augšā un iegādāties apģērbu. Atbilde skrupuloza - Nē, ir inventarizācija. Palūdzu, vai vismaz nevar augšā tad vismaz tikai paskatīties, kas tur ir un tā, jo negribas pilnīgi pa velti benzīnā iztērēt kādus 10ls, jo speciāli braukts no citas pilsētas. Atkal riebīgā tonī - Nē! Bet dzirdot, cik nelaipni viņa apkalpo arī to ģimenīti, saprotu, ka varbūt meklēt citu darbinieku. Un ieraugu patīkamu kungu pie servisa letes. Sveicina ar smaidu un man sirdī parādās cerība. Izklāstu savu situāciju, bet arī viņš nevēlas man palīdzēt, vismaz šoreiz paskaidrojot kādēļ - svētdienās augša un serviss nestrādā, jo viņi uz vietas ir tikai divi darbinieki, visus nespēj apkalpot. Kaut gan veikalā bija tikai vecāki ar meitiņu un viens vīrietis, kurš runāja ar citu (trešo!) ZZK darbinieku. Uzsvēru, ka tiešām esmu ziedojis pusi dienas un naudu ceļam, lai atbrauktu iepirkties tieši pie viņiem un uz 2-3min vismaz paskatīties, lai zinātu vai ir vērts atgriezties, bet atbilde - "Tad jau katrs nāks tā kā jūs un gribēs augšā. Nu... man ļoti žēl, nevaru palīdzēt." Nu ko, padevos un devos prom, bet verot izejas durvis, uzmetu skatu atpakaļ un redzu, ka trešais darbinieks ved citu klientu augšā uz otro stāvu. Pieņemu, ka es tiku ignorēts, jo esmu tikai students, bet vīrietis, kurš ar prieku tikai mudināts nākt augšā izskatījās gana turīgs...
Saprotu, ka noteikumi paliek noteikumi, bet jābūt arī saprotošākiem, izvērtējot katru situāciju un kaut kādam cilvēciskajam faktoram arī jābūt, bet nešķirot klientus pēc vecuma vai turīguma.
Vismaz uzzināju vienu - domāju, ka nekad tur neatgriezīšos. Bija prieks būt uzticamam klientam!