Vidzemes slimnīca - Dzemdibas
Velejos izteikt sudzibu par Vidzemes slimnícas dzemdíbu nodalu. Manas dzemdibas bija 4 augusta 2015 gada, tas pat nevar nosaukt par dzemdibam, bet gan tirakajam mocibam. Slimnica nonacu ar dzemdibu saksan0s, bet pasai viss lenu notika un Ginekalogs Kristaps Sneiders veica stimulaciju, kuru protams neizdarija lidz galam, tad nu es ar sausmigam dzemdibu sapem mocijos divas dienas. Aiz sapem pat bija jakliedz, ienaca vecmate un pateica lai nekliedzu iedeva atsapinasanu un man viss apstajas, nakama diena mocijos atkal, neviens isti nepieversa uzmanibu, teica tik ka lenu vis notiek. vini neko lietas laba nedarija. ienaca dr volkovica un teica tev driz noies udeni, bet nekaa,.. ta stundas vilkaas garuma, atnaca pardura udenus un aizgaja. Bernam sirds tonus vispar pec udens parausanas neklausijas, es arstiem teicu ,ka vairs nevaru, ka gribu spiest, man bija tikkai 6 cm atverums un vairak talak neveras,. Mani noveda lidz tam, ka bija javeic akuts keizargrieziens. man tik loti sapeja, ka nevareju nosedet, lai man veiktu anasteziju, vel pateica sedi mieriga. Beigas arsti bija tik talu novedusi, ka mans mazais gandriz aizgaja, vinam galva bija jau dzemdibu celos un nevareja dabut ara no vedera, vinu iznema galigi vargu, 3 minutes reanimeja, jo sirsnina gandriz bija apstajusies. Ka arsti driks tik talu novest? nomocit sievieti tik ilgi. Kas butu noticis, ja nebutu atnakusi dr Inese upeniece un nebutu pateikusi ka jataisa keizars.? Berninam galva bija galigi saspiesta, Tas vel nav nekas, man divas dienas nebija piena krutis, bernam nedeva piena maisijumu, 2 dienas vins bija badaa, piemetas dzelte, ka vins bija galigi orandzs. Kada ir attieksme saja dzemdibu nodala.visu vilka garuma.
Komentāri (4)
Jā, iekrītu, ka dzemdību nodaļā Vidzemes slimnīcā ārstu attieksme ir briesmīga! Protams, viss atkarīgs no dežurējošā personāla. Bet arī man nepaveicās. Sastapos ar lielu vienaldzību. Par ko man ir neizpratne. Man pirmais bērns, un ārstiem vajadzētu saprast, ka man, atšķirībā no viņiem, šāda veida norises NAV ikdiena! Ja ikdienas rutīnā jūs, Vidzemes slimnīcas dzemdību nodaļas ārsti, esat aizmirsuši par Hipokrāta zvērestu, tad jādomā, vai maz atrodaties savā īstajā vietā? Paldies Dievam, ka viss beidzās labi.
Bet tā attieksme - viss vienalga! Es knapi paiet no sāpēm varēju! Bet nē - man pašai jāiet pakaļ uz pašu gala palātu pēc savām dzemdību somām un pēc tam jānāk atpakaļ uz dzemdību zāli! Izcili! Un pēc tam saņemu rājienu dzemdību zālē par to, ka esmu tur palātā aiz sevis atstājusi bardaku. Kas man gulta bija jāsaklāj un grīda jāizmazgā? Tajā mirklī vnk nebija spēks strīdēties, bet domās nosaucu šīs sievietes visneiedomājamākos vārdos...
Un tas haoss - pa dienu dakteri mainās viens aiz otra! Man nācās dzert kaut kādas antibiotikas, jo analīzes esot uzrādījušas iekaisumu. Tad nu dakteres nesa man antibiotikas 3x dienā dzert. Vienu dienu man aizmirst ienest. Un pēc tam ieskrien un sāk bļaut uz mani, kāpēc es neesot izdzērusi antibiotikas? kamõn...???
Plus vēl tas, ka man mazais īsti nezīda. Es visādi viņam pupu mānīju, bet nekā. Kad prasīju, lai iedod man piena sūknīti, man atbildēja, ka nodaļā vien 2 esot un abi aizņemti. Tad nu sūtīju tēti pakaļ piena pumpim.
Katru rītu gāju pie dakteres, teicu, ka mazais nezīž, ko lai dara? Atbilde - jāsāk domāt par piebarojumu. No ārstu puses nebija pat doma pienākt klāt palātā un paskatīties, pamācīt, kā pareizi mazajam dot pupiņu...paši pēc 3 nedēļu ilgām mocībām, izejot cauri neskaitāmam literatūrām un zīdīšanas konsultantu padomiem tomēr iemācījāmies ņemt pupu.
Bet viens ir skaidrs - ja maksā, tad attieksme ir pavisam cita. Man palātā bija meitene, kura bija paņēmusi maksas vecmāti. Un viņai vecmāte 5x dienā nāca un skatījās, kas un kā. Plus gultas veļu katru dienu mainīja. Man pa 6 dienām neviens ne reizi nenomainīja veļu. 4. dienā es pati neizturēju un gāju meklēt kādu, kas man samainīs veļu...
Fuj fuj fuj! Ceru, ka dakteri drīz tur mainīsies, un vietā nāks tiešām tie, kas ir tur, kur viņiem jābūt.
Lidziga pieredze 3bernus dzemdeeju tur.atieksme tada itka suni buutu...
какой кошмар :(
рожать в этой опупенной стране расхотелось. А то не дай боже еще коня двину - уж такого бы исхода не хотелось!
просто ужас...
Mans puika piedzima 2016. gada pavasarī arī Vidzemes slimnīcā. Pirmās dzemdības.. Jāteic, pati bez sākušām dzemdību pazīmēm turp aizbraucu, jo bija termiņš pienācis. Tajā pašā dienā veica stimulāciju un pēc tās sākās 7-10 minūšu kontrakcijas. Visu šo laiku pavadīju palātā ar sievietēm, kurām ir pa sieviešu līniju problēmas. Pēc aptuveni 6 stundām mani pārveda uz dzemdību istabiņu (pati vairākas reizes gāju un teicu, ka sāpes pieņemams spēkā, tad māsiņa lika pievērst cik bieži ir kontrakcijas). Dzemdību istabā biju viena un divas stundas mocījos ar spēcīgām kontrakcijām, kas tiešām bija sāpīgas. Staigāju pa istabu, sēdēju sunīša pozā, devos uz tualeti, mēģināju visu, lai sāpes nebūtu tik lielas. Man bija vecmāte Zanda. ap 2:00 naktī jutu, ka man augļūdeņu apvalks ir iznācis laukā, saucu vecmāti. Viņa pārdūra un jau pēc stundas nāca pasaulē mans puika. Jāteic, ka pēc augļūdeņu pārduršanas, sāpes pazuda.
Dzemdībās patika, ka vecmāte Zanda izsaka pozitīvus vārdus; stimulē, lai strādāju; uzslavē. Kā nekā tās bija manas pirmās dzemdības, kad viss ir jauns un sāpe pirmo reizi.
Pēc dzemdībām uzmanība no vecmātes arī bija, lai arī nebija ņemta kā maksas vecmāte. Vispār šīs dienas, kas tika pavadītas Vidzemes slimnīcā, bija patīkamas, gan no medmāsiņu puses (visas laikam tomēr ir vecmātes), gan no ārstu puses. Paldies.