Vidzemes slimnīca - Drausmīga attieksme pret pacientiem un viņu tuviniekiem!

Situācija, mana omīte pakrita aizķērās aiz sliekšņa, izsaucu ātros, ātrie aizveda viņu uz Vidzemes slimnīcu, kā jau tagad vispirms covid testi utt! Omītei tika veikti izmeklējumi, kuru rezultātā tika noskaidrots, ka jātaisa gūžai operācija! Katru dienu zvanīju uz slimnīcu interesējos, kā viņai ir, arī pašai zvanīju viņa esot uzņemšanas nodaļā kurā arī gaidīja covid rezultātus, bija ļoti apmierināta, māsiņas labi izturoties, arī sazvanot māsiņas par omīti dzirdēju ļoti optimistiskus vārdus, kā arī to, ka šāda operācija neesot nekas traks un pēc operācijas nedēļu pa slimnīcu un tad skatīsies un varēs braukt mājās! Tas mani nomierināja un omītei zvanīju izstāstīju viņas balsī arī jutu atvieglojumu (jāpiebilst, ka viņa man bija ļoti bailīga no slimnīcām, nekad nesūdzējās, ka kaut kas sap, lai tikai nav jādodas pie ārstiem un jādzer zāles) pēc tam kad tika apstiprināts, ka covid nav pozitīvs viņu pārveda uz traumatoloģijas nodaļu! Tur viņa izturēja 2 dienas! Kad zvanīju pirmajā dienā man jau šķita, ka viņas balsī manāmas skumjas, bet parunājām mierināju, tad zvanīju otra diena uz nodaļu kur man pateica, ka gaida analīžu rezultātus, vai var veikt operāciju, omei zvanot vēl parunajam un teicu, ka viss buss labi! Vakara pēc darba zvanīju uz nodaļu, kur klausuli pacela, ļoti nekauniga medmāsa kura uzskatīja, ka viņai nav man jāstādās priekšā, prasīju, kā omītei operācija uz ko viņa man ciniskā, ņirgājošā tonī atbildēja, ka operācija nav veikta, prasīju kā tā, uz ko viņa atbildēja, ka man jau viņa būtu jāpazīst, ka alkoholiķiem kuri nedabūt iedzert varot delīrija sākties, viņa esot sajukusi prātā uzvesta uz zāli, sakusies sirds aritmija un operāciju nevarejusi veikt, ome esot splavus, rāvusi sistēmas ārā, mani pārņēma šausmas, prasīju no kurienes tāda informācija, ka viņa ir alkoholiķe, medmāsa atbildēja, ka operācijas zale esot bijusi cilvēki kuri mācējusi viņas dzīves gājumu izstāstīt, es vienkārši biju šokā, mana ome nekad nav bijusi nekāda alkoholike, ka tā var teikt, viņa zāle esot kliegusi, ka neesot glāzīte dzērusi, pieļauju, ka viņa dzirdēja, ka šī nekaunīga, manā skatījumā briesmīgā, drausmīgā neliete ir to teikusi par viņu! Un tā otras dienas agrā rītā izdzisa manas mīļās omītes dzīvībiņu, viņai sirsniņa apstājās! Gribēju tikai pateikt, kādi nelieši un nekauņas var strādāt ar bezpalīdzīgiem cilvēkiem, kā? Tas ir pats drausmīgākais, ko kādam var nodarīt, vai tiešām nekādas cieņas, nekādas abpusējas cieņas vairs nav, cilvēki brauc tur ārstēties nevis, lai kādi preteklis kuriem brīnumainā kārtā atļauts strādāt ar slimiem cilvēkiem, varētu spriest par viņu dzīvi! Viņa bija ļoti laba, sirsnīgs cilvēks, nekad nevienam neko ļaunu nevēlējās, mīlēja, rūpējās, tādu cilvēku nevienu uz pasaules nezinu! Gribēju tikai piebilst, ka dievs visu redz!