Vidzemes slimnīca - daktere Ārgale

Mana mamma nosēdēja pie dakteres Ārgales kabineta durvīm 50 min, gaidot, kad beidzot daktere ieradīsies uz pieņemšanu. Reģistratūrā gan pirms tam pateica, ka dakterei pacientu pieraksts esot pilns. TAču pie kabineta durvīm negaidīja neviens pacients un pašas dakteres arī nemaz nebija, kaut gan tas bija pieņemšanas darba laiks. Kad viņa beidzot ieradās, mamma lūdza viņai, lai viņa nokonsultē saistībā par asinsspiediena izmaiņām manam tēvam, kurš bija pierakstījis savus asinsspiediena mērījumus nedēļas garumā. Tēvs, diemžēl, pats nebija varējis ierasties, jo bija slims. Mamma vēlējās uzzināt, vai daktere varētu ko līdzēt, vai ieteiktu kādu citu speciālistu, pie kā tēvs varētu doties. Daktere viņai strupi atbildēja, ka "Te nav nekāds izziņu birojs!" Piebildīšu, ka mamma pati knapi pārvietojas, jo nesen ir amputēts kājas īkšķis. Manuprāt, ir pilnīgi vienalga, cik dakterei ir liela alga. Šajā gadījumā noteicošais ir cilvēciskais faktors. Un dakterei Ārgalei tāds nav! Kā lai šādā gadījumā atbalsta mediķu streiku par lielākām algām? Kad mamma ārstējās Vidzemes slimnīcas ķirurģiskajā nodaļā, par mediķu atsaucību un laipnību varēju tikai priecāties, jo personāls tur tiešām bija jauks. Taču kardioloģe daktere Ārgale Vidzemes slimnīcas pretimnākošo iespaidu galīgi izbojāja!