Sia Airīšu purvs/Sia Compaqpeat - krāpnieki Latvijā

Šis raksts ir par to kā daži turīgi uzņēmēji no 2003. gada apkrāpuši un turpina to darīt, dažus zemes īpašniekus. Šie uzņēmēji no 2003. gada izstrādā kūdru īpašniekiem piedrošjās kūdras purvos, dažādos veidos izvairās no atbildības. Zemes īpašnieki nesaņem par to pienācīgās nomas maksas nedz arī tiem solīto peļņu no kūdras realizācijas. Tai pat laikā uzņēmēji kas darbojās šajos purvos zeļ un plaukst , uzņēmēji bauda "luksus" dzīvi, bet tai laikā zemes īpašniekiem jācīnās par izdzīvošanu. Uzņēmumi un personas, kas figurē zemāk minētajā tekstā ir sekojošas:

Sia Baltic Bogs- 50% kapitāldaļas Irina Kizenbaha (sieva Edijam Kizenbaham ), 50% kapitāldaļas Rafiks Harju .

Sia Airīšu purvs-50% kapitāldaļas Sia Baltic Bogs, 23% kapitāldaļas Aivars Kurmis(zemes īpašnieku pārstāvis), 17% kapitāldaļas Gunārs Bundulis (zemes īpašnieks, Rafika Harju tuvs draugs), 10% kapitāldaļas Alberts Lišmanis (zemes īpašnieks)

Sia Airīšu purvs (pēc Sia Baltic Bogs likvidācijas)-50% kapitāldaļas Sia Compaqpeat, 23% kapitāldaļas Aivars Kurmis(zemes īpašnieku pārstāvis), 17% kapitāldaļas Gunārs Bundulis (zemes īpašnieks, Rafika Harju tuvs draugs), 10% kapitāldaļas Alberts Lišmanis (zemes īpašnieks)

2002. gadā pie vairākiem zemes īpašniekiem , kuru īpašumā atrodas zemes gabali (purva platības), ieradās Sia Baltic Bogs pārstāvis Rafiks Harju. Rafiks Harju piedāvāja 3(trim) zemju īpašniekiem, dibināt kopēju uzņēmumumu un ar šī uzņēmuma starpniecību apsaimniekot-izstrādāt kūdru,zemju īpašniekiem piederošajos kūdras purvos. Protams Rafiks Harju sasolīja lielu peļņu un ka īpašniekiem ne par ko nebūs jāsatraucas un jādomā. Solīja ka Sia Baltic Bogs veiks visus darbus kas saistīti ar kūdras ieguvi un ka arī paši iegadāsies izstrādāto kūdru.
2003. gadā tika nodibināts uzņēmums Sia Airīšu Purvs,kurā ietilpa Sia Baltic Bogs 50% kapitāldaļu, 23% kapitāldaļu Aivars Kurmis (zemes īpašnieces vīrs-pilnvarotā persona), 17% Gunars Bundulis (zemes īpašnieks), 10% Alberts Lišmanis (zemes īpašnieks).
Uzņēmuma īpašnieki mutiski vienojās par to , ka Sia Baltic Bogs par savām 50% uzņēmuma kapitāldaļām sedz ar kūdras ieguvi saistītos izdevumus.
2003. gadā zemju īpašnieki, jaundibinātajam uzņēmumam Sia Airīšu purvs iznomāja sev piederošos kūdras purvus ar mērķi veikt kūdras ieguvi. Zemju īpašniekiem bija arī paredzētas simboliskas nomas maksas par zemju izmantošanu 100 eur/ha gadā. Tomēr lielākās cerības saistījās ar peļņu kas varētu nākt no uzņēmuma dividendēm.
2003.gadā Sia Airīšu purvs noslēdza sadarbības līgumu ar Sia Baltic Bogs par to ka Sia Baltic Bogs veiks kūdras ieguves darbus par summu 2.10 LVL par katru kubikmetru kūdras un ka Sia Baltic Bogs iegadāsies arī iegūto kūdru par summu 6.70 eur /m3.
Šīs līgums paredzēja diezgan pienācīgu peļņu uzņēmumam Sia Airīšu purvs un to kapitāldaļu īpašniekiem. Taču realitātē izrādījās pavisam savādāk.
Viss sākās ar to ka R.Harju ar viltu izspieda no uzņēmuma valdes pārējos uzņēmuma īpašniekus. Rafiks Harju vienlaicīgi atradās gan Sia Airīšu purvs valdē , kā arī Sia Baltic Bogs valdē , kas ļāva viņam brīvi rīkoties un izstrādāt krāpnieciskās shēmas. Sia Baltic Bogs izstādīja uzņēmumam Sia Airīšu purvs rēķinus par itkā padarītajiem darbiem , bet kas faktiski netika dzīvē veikti. Izstādīja Rēķinus par summām un darbiem kas nebija atrunāti abu uzņēmumu sadarbības līgumos. Dažādu krāpniecisku darbību rezultātā no Rafika Harju un Sia Baltic Bogs puses, uzņēmums Sia Airīšu purvs neguva tam paredzēto peļņu, bet tieši otrādi palika vēl parādā krietnu summu uzņēmumam Sia Baltic Bogs.

2007. gadā saprotot to, ka zemju īpašnieki tiek apkrāpti un ka nekas no solīta viņiem netiks, nolēma vērsties tiesā. Tā kā arī šo gadu laikā uzņēmums Sia Airīšu purvs netika maksājis pat minimālo zemes nomas maksu, zemes īpašnieki nolēma vērsties tiesā ar lūgumu izbeigt zemes nomas attiecības ar šo uzņēmumu. Uz doto brīdi 1. Tiesas instance 2010. gadā pilnā apmerā atzina zemes īpašnieku prasību par zemes nomas līguma laušanu un parāda piedziņu. 2. tiesas instance 2012.gadā (Rīgas raj. apgabaltiesa) pēc apelācijas sūdzības no Sia Airīšu purvs puses, atzina mūsu prasību daļēji un tikai piedzina parādu no Sia Airīšu purvs, bet zemes nomas līgumu nelauza…..Rodas jautājums kam tad tāds līgums ir vajadzīgs :D!!! Rīgas Apgabaltiesa nezināmu iemeslu dēļ kavējās ar pilna-motivējoša sprieduma sagatavošanu , kas likās ļoti dīvaini, nemaz nerunājot par paša sprieduma dīvainību! Tiesas spriedums tika sagatavots tikai 2012.gada 30. martā nevis likumā paredzētajās 2 nedēļās pēc sprieduma pasludināšanas, respektīvi 29. februārī. Rīgas apgabaltiesa piesprieda labpratīgā ceļā uzņēmumam Sia Airīšu purvs labpratīgi 10 dienu laikā atmaksāt parādu zemes īpašniekiem 2742.34 lvl apmērā D.Freimanei un G.Ervaldam. Tiesas lēmums stājās likumīgā spēkā 2012.gada 3. Maijā, bet vēljoprojām uzņēmums Sia Airīšu purvs, kura lielākie kapitāldaļu īpašnieki ir uzņēmums Sia Compaqpeat neuzskata par vajadzību izmaksāt tiesas piespriesto parādu zemes īpašniekiem. Zemes īpašniekiem nācās vērsties pie Tiesu izpidītāja , lai tiesas piespriestās summas piedzītu.

2008. gadā Sia Airīšu purvs kapitāldaļu turētāji, vērsās ar iesniegumu Ekonomikas policijā par Rafika Harju un Sia Baltic Bogs krāpnieciskām darbībām. Ekonomikas policija uzsāka kriminālprocesu par krāpnieciskiem nodarījumiem, bet reāli nekādas darbības neveica. Tiklīdz tika uzsākts kriminālprocess, Sia Baltic bogs pēc neilga laika izrādījās maksatnespējīgs…..protams ka šis maksatnespējas process tika radīts mākslīgi , lai Sia Baltic Bogs izvairītos no atbildības un radīti zaudējumu atmaksāšanas. Sia Baltic Bogs no pelnoša uzņēmuma, kas apgrozīja gadā vairākus miljonus latu kļuva maksātnespējīgs. Protams ka pie šī maksatnespējas procesa piestradāja “shēmotāji” tie paši maksatnespējas procesa Administratori- kautkads tur “Stoļarovs” un citi “vidarasi” , kas sēž ofisā pie lidostas “Rīga”. Maksatnespējas procesā tika pārdoti Baltic Bogs visi kustamie un nekustamie īpašumi vairāku simtu tūkstošu latu apmērā.Tikmēr “ekonomikas policija” klusēja un nekādas darbības nebija. Maksātnespējas procesa laikā parādījās arī citi labuma guvēji no Sia Baltic Bogs puses.Sia Baltic Bogs dibinātāji un īpašnieki ir diezgan interesantas personības. Edijs Kizenbahs bija persona kas, bija finansējis uzņēmumu Sia Baltic Bogs...viņa sieva Irina Kizenbaha bija viena no Sia Baltic Bogs īpašniecēm. Edijs Kizenbahs aktīvi iesaistījās Sia Baltic Bogs īpašumu izpārdošanā. Tika arī pārdotas Sia Baltic Bogs piederošās Sia Airīšu purvs kapitāldaļas. Šīs kapitāldaļas iegādājās Edijs Kizenbahs un pats pēc tam vēlāk tās pārdeva uzņēmumam Sia Compaqpeat... kas , lai arī cik dīvaini tas būtu, turpina darboties tāpat kā līdz šim to piekopa Sia Baltic Bogs un Rafiks Harju...Tāpēc ir pamats aizdomam , ka zem Sia Compaqpeat slēpjas tās pašas personas no Sia Baltic Bogs….darbības stils ir tas pats un godīgi stradat tie nevēlas. Pēc maksātnespējas procesa beigām Ekonomikas policija pamodās un solīja veikt finašu revīziju....diezgan dīvaini :) Jācer tikai ka šī lieta nenogulēs “Ekonomikas policijas” plauktos …..:)
Īpašnieki no 2003. gada nav saņēmuši ne vienu santīmu no tiem solītās peļņas. Viņu īpašumos vēljoprojām tiek iegūta kūdra... uzņēmumi zeļ un plaukst kamēr zemes īpasniekiem jācīnās par izdzīvošanu savā zemē!!

Augstāk minētās nejēdzības ir iespējams apliecināt 