RSU stomatoloģijas institūts - Slikts serviss
Nevienam neiesaku Ilgu Urtāni!
Nekas labs nav sakāms par šo ortodonti. Vai tas ir vecums, bet tā izturēties nedrīkst.
Viss sākas ar to, ka jāliek breketes augšzobiem. Man breketes nevarēja ielikt tāpat- no sākuma jāliek augšžokļa paplašinātājs. Pēc mēnešu turēšanas ārste saka, ka paplašinātājs ir nostrādājis un jāliek breketes. Nākamajā reizē saka, ka nav nostrādājis! Lai koriģētu žokļus uz apakšējiem zobiem lika biezu plombi. Šīs plombes lidoja ārā viena pakaļ otrai. Tikai brauc, liec jaunu, maksā. Arī jāmin, ka bija gadījums, kad ārste bija pilnīgi apjukusi pie manas mutes. Tad jāliek abās pusēs, tad tikai vienā, tad, tomēr abās, tad tomēr tikai vienā.
Ortodonte teica, ka vajadzētu likt breketes apakšai sakodiena dēļ, bet, lai liktu breketes apakšā ir ķirurģiski jāizgriež divi gudrības zobi. Uz to nepiekritām, ķirurģijas dēļ un daktere pati teica, ka apakšzobi ir estētiskuma pēc un nav akūti. Jāsaka arī, ka iemeslus kāpēc jāliek apakšzobiem viņa mainīja katru vizīti. Tā nu palika, ka apakšā breketes neliks. Taču aizbraucot vienā reizē, domājot, ka tikai pievilkšana, nosēžot divas stundas (tā tur ir norma), ieejot kabinetā man saka, ka būs jāliek apakšā breketes, ka man ir pieteikts tāds laiks. Protams, viss tāpat- ir jāgriež apakšējie zobi. Sāk jau man likt skābi mutē, lai liktu breketes un prasa: “varēsiet samaksāt uzreiz 700 eiro?” es iebilstu un vispār breketes apakšai nevēlos. Mani ļoti vainoja pie laika, kas pieteikts (lai gan to darot es neko neskaidroju cik ilgu laiku jāpiesaka). Un saka lai izgriež zobus un tad liks apakšā breketes. Nākamajā reizē ņemu līdzi mammu, lai viņa palīdzētu šajā situācijā. Ārste nelaida mammu iekšā. Es iebildu un teicu, ka neko nedarīs ja nelaidīs iekšā. Tad nu beidzot piekrita un, kad notika saruna ārste visulaiku runāja pāri mammai. Notika brekešu pievilkšana, kur atver katru kubiņu un ieliek jaunu stiepli. Ārste bija tik dusmīga un ar tādu spēku vēra katru vaļā, ka dragāja pa īstajiem zobiem. Mamma arī teica, ka to no malas ļoti labi varēja redzēt. Lika viņai iziet ārā un pēc tam turpināja apvainot, ka tas ir tikai naudas dēļ. Kad teicu, ka tā nav, viņa turpināja būt agresīva. Nevarēju sagaidīt, kad būšu no kabineta ārā. Pēc burtiski stundas sapratu kāpēc vienā brekešu daļā ir kustība- viens kubiņš ir bijis tik ļoti rauts, ka vispār nav pie zoba un kustās pa stieplīti. Zvanot uz institūtu visiem bija vienalga un ārste arī neatzvanīja.
Brekešu procesā tika izrauts zobs. Un uz viena no zobiem uzlikta “podziņa”, kurai kādu laiku bija gumija, kas savienojās ar citiem zobiem, taču pēc gumijas izņemšanas bez jebkādas vajadzības šī podziņa vēl ilgi stāvēja man mutē. Šo podziņu beidzot izņemot ārā tika atstāta plombveidīgā masa uz zoba. Nezinu vai tiešām ārstam iespējams kaut ko mutē pieraksta laikā iesākt un aizmirst pabeigt, bet tā nu viņa mutē palika. Bija pat bail prasīt vai atgādināt, jo atceros plombi, kas bija starp zobiem- to ņemot ārā, urba īstajā zobā, kas bija sāpīgi un īsto zobu atstāja sabojātu.
Komentāri (2)
2. daļa
liec jaunu, maksā. Arī jāmin, ka bija gadījums, kad ārste bija pilnīgi apjukusi pie manas mutes. Tad jāliek abās pusēs, tad tikai vienā, tad, tomēr abās, tad tomēr tikai vienā.
Ortodonte teica, ka vajadzētu likt breketes apakšai sakodiena dēļ, bet, lai liktu breketes apakšā ir ķirurģiski jāizgriež divi gudrības zobi. Uz to nepiekritām, ķirurģijas dēļ un daktere pati teica, ka apakšzobi ir estētiskuma pēc un nav akūti. Jāsaka arī, ka iemeslus kāpēc jāliek apakšzobiem viņa mainīja katru vizīti. Tā nu palika, ka apakšā breketes neliks. Taču aizbraucot vienā reizē, domājot, ka tikai pievilkšana, nosēžot divas stundas (tā tur ir norma), ieejot kabinetā man saka, ka būs jāliek apakšā breketes, ka man ir pieteikts tāds laiks. Protams, viss tāpat- ir jāgriež apakšējie zobi. Sāk jau man likt skābi mutē, lai liktu breketes un prasa: “varēsiet samaksāt uzreiz 700 eiro?” es iebilstu un vispār breketes apakšai nevēlos. Mani ļoti vainoja pie laika, kas pieteikts (lai gan to darot es neko neskaidroju cik ilgu laiku jāpiesaka). Un saka lai izgriež zobus un tad liks apakšā breketes. Nākamajā reizē ņemu līdzi mammu, lai viņa palīdzētu šajā situācijā. Ārste nelaida mammu iekšā. Es iebildu un teicu, ka neko nedarīs ja nelaidīs iekšā. Tad nu beidzot piekrita un, kad notika saruna ārste visulaiku runāja pāri mammai. Notika brekešu pievilkšana, kur atver katru kubiņu un ieliek jaunu stiepli. Ārste bija tik dusmīga un ar tādu spēku vēra katru vaļā, ka dragāja pa īstajiem zobiem. Mamma arī teica, ka to no malas ļoti labi varēja redzēt. Lika viņai iziet ārā un pēc tam turpināja apvainot, ka tas ir tikai naudas dēļ. Kad teicu, ka tā nav, viņa turpināja būt agresīva. Nevarēju sagaidīt, kad būšu no kabineta ārā. Pēc burtiski stundas sapratu kāpēc vienā brekešu daļā ir kustība- viens kubiņš ir bijis tik ļoti rauts, ka vispār nav pie zoba un kustās pa stieplīti. Zvanot uz institūtu visiem bija vienalga un ārste arī neatzvanīja.
Brekešu procesā tika izrauts zobs. Un uz viena no zobiem uzlikta “podziņa”, kurai kādu laiku bija gumija, kas savienojās ar citiem zobiem, taču pēc gumijas izņemšanas bez jebkādas vajadzības šī podziņa vēl ilgi stāvēja man mutē. Šo podziņu beidzot izņemot ārā tika atstāta plombveidīgā masa uz zoba. Nezinu vai tiešām ārstam iespējams kaut ko mutē pieraksta laikā iesākt un aizmirst pabeigt, bet tā nu viņa mutē palika. Bija pat bail prasīt vai atgādināt, jo atceros plombi, kas bija starp zobiem- to ņemot ārā, urba īstajā zobā, kas bija sāpīgi un īsto zobu atstāja sabojātu.
Uzņēmums saņēma paziņojumu par šo sūdzību