Rīgas 1. Slimnīca - 19. Ginekoloģijas Nodaļa - Drausmīga slimnīca
Saja drausmigaja slimnica neiesaku nevienam pabuut.. Ka pret mesliem tur pret toposajam maminjam izturas!! Es pazaudeju berninju 3. menesi, bet man pasaka"Ko breec? Viss tak jau beidzies!! Psihologu mums nav!!"
Komentāri (24)
Ka maksa darbiniekiem un ka pret viniem izturas vadiba, ta ari pa kediti pret pacientu! A ko jus gribejat servisssu, ejat uz privat kliniku tur bus serviss!!! Riebjas sitas brekules, pa smiekligam alagam, grib, lai ta apteka, nebus ta un viss!!!
Nevienam nevēlos šaja situacija arsteties Stradiņu sl-ca, jo māte kura izmesāja 7 meneši bērnu un viņš nomira var ievietot viena palata ar mamiņam kuram blakus guļ jaundzimušie bērni.
Pro 19.otdelenie dejstviteljno xorosix otzivov ne slisala, a sama lezala v 22.otdelenii etazom vise. Otnosenie bilo normaljnoe, ni slovom ni delom ne obideli. U podrugi moej 2 vikidisa slucilisj v "gailezerse", tretjij raz ona na soxranenie v pervuju v 22.otdelenie legla, tak po sej denj blagodarna, govorila cto takoj podderzki ot personala ne vstrecala ni v odnoj boljnice. Rezuljtat - malisu uze 4 goda...
Tgytey peec tavas valodas noprotu, ka essi viirietis, jo tikai vechi ir speejiigi ko tik pretiigu patikt!!! kauns vav? apdomaa ko runaa! un beerna naavei attaisnojums ir mazas algas? vai privaatajam aarstam uzreiz ir kaada liidzjuutiiba vairaak? ejot par aarstu tu reekinies ar pacientu zeelabaam un probleemaam-nespeej buut iecietiigs-nav tava iistaa vieta! vismaz izliecies par taadu!
Baiba Ansone iesaku tev A. Henkeli. Privaatprakse Kauguros, bet aarst ir vnk ideaals! iecietiigs, visu paskaidro un straadaa jau pietiekami daudz gadus!
Interesanti būt pieklājīgam un ievērot ētiku, morāles pamatvērtības, kam jābūt ieudzinātam jau bernudārza vecumā ikvienam, tagad maksā [slēpt]@inbox.lv
Man tieshi par 19.nodalju taas labaakaas atsauksmes, gandriiz meenesi noguleeju uaz saglabaashanu un paldies Dievam, tagad aukleeju savu meitinju. 22. nodaljaa gan saskaaros ar pretiigu attieksmi pirms 3 gadiem, kad bija spontaanais aborts. Dr Cauniite veica tiitriishanu un, kad es raudaaju pirms iemidzinaashanas un jautaaju, kaadeelj, taa ir noticis, teica, lai netaisu te histeerijas un beidzu baurot...Jaapieziimee, ka iestaajos slimniicaa ar smeereeshanos toreiz un, kad naktii teicu maasinjai, lai pasauc aarstu, ka stipri asinjoju, vinja teica, lai eju guleet. Peec tam 3 dienas aarsti jau zinaaja, ka viss beidzies, bet teica, ka veel viss ok.ceturtajaa dienaa, kad jau biju nomierinaajusies suutiija uz USG, kur pateica, ka gruutnieciiba beigusies. :(
Svaukaart 19.nodaljaa aarsteejos pie Dr. Sizovas, par kuru ir tikai labaakaas atsauksmes.Un attieksme arii laipna no maasinjaam.
Es gaidot pirmo gulēju uz saglabāšanu. Jāteic - attieksme atkarīga no ārsta. Piemēram, dr. Ašitokas, kad pajautāju, vai varēšu doties mājās, atteica - kur jūs iesiet!? Jūs taču bērnu varat zaudēt! nekādus mierinājuma vārdus. Un ar šeit minēto dr. Caunīti man vislabākā pieredze - viņa bija mana ārstējošā ārste un otrā dienā ieradās (pirmajā nebija Rīgā) un spēja nomierināt, iedrošināt, nebiedēt. Citādi pie viņas rindas un pārāk daudz laika nevelta, bet no ārstēšanas viedokļa laba ārste un arī cienīga attieksme, tāpat nezāļo.
Tieshi ta. Draudzenei tur it ka arsteja cistu ar antibiotikam. Pec kada laicinja, kad meitenei palika sliktak, izradijas, ka "saarstetets" vezis otraja stadija menesha laika. Ja, mums ir ljoti profesionali arsti, kas "zina" ko arste.
Tgytey- šādu attieksmi pat komentēt grūti...
Ja māmiņas, kas dakteru nolaidības, vienaldzības vai viņiem vien zināmu iemeslu dēļ, ir zaudējušas savus gaidāmos bērniņus, nejustos pēc šādas nelaimes jau tā tik iztukšotas, tad visdrīzāk, ka 1.slimnīcas Ginekoloģijas nodaļai būtu cieši kontakti ar tiesu.
Pati piedzīvoju tur sekojošu situāciju- 3.mēnesī iestājos tur ar asiņošanu un sāpēm vēderā. Pagāja labs laiks, kamēr mani ārsts (neatceros vārdu, bet tas bija vīrietis) apskatīja un jautāja, vai es gribot bernu vispār saglabāt?!... Kas vispār tas par jautājumu... teicu, ka, protams gribu. Uz to arī visas 'rūpes' par mani beidzās. Aizveda mani uz istabiņu un tur es sāpēs moījos gultā, kamēr aizklumburēju līdz māsiņām un prasīju vai man neliks kādu sistēmu vai nedos zāles. Viņa atbildēja, ka dakteris ir jau aizgājis un nekādas instrukcijas attiecībā uz mani nav tikušas dotas... Māsiņa pēc mana lūguma man iedeva tikai kaut kādu zālīšu nomierinošo tinktūru. Naktī man notikās spontānais aborts. Māsiņai to pateicu, bet pie daktera tiku izsaukta tikai kaut kad pa dienu. Tīrīšanu gan man naski noorganizēja...
Slimnīcas izrakstā bija teikts, ka iestājoties slimnīcā, tika uzsākta grūtniecības saglabāšana, bet noticies spontānais aborts, utt. Vai saglabāšana nozīmē gulēšana gultā un viss...?!!!?? Pret spazmām pat elementāru nošpu man neiedeva.
Domāju, ka viņiemtur tāda prakse ir: neko nedarīt un pagaidīt, kad nontiks spontānais. Briesmīga, briesmīga, briesmīga vieta. Piebildīšu, ka nekādas čīkstēšanas no manas puses nebija (zem segas pēc narkozes ļoti gan raudāju) un līdz šim notikumam ļoti uzticējos ārstiem... Bet patiesībā, lielākai daļai uz mums tur ir pilnīgs Po... Un kāds gan te sakars ar algām??!!!
Anglijā ārsts konsultācijā pasaka - runā ātri, tev ir 10 minūtes laika, un vairāk skatās pulkstenī, nekā uz pacientu. Nekādu ucināšanos...
jā, lieliski zinu to situāciju, varu to apstiprināt, jo tad tieši man bija prakse šai nodaļā un šo tekstu ļoti pat attcerējos, kad sieviete raudāja un viņai to izteica... man tas toreiz likās kas nenormāls.. godīgi sakot, kauns ka izvēlējos tādu profesiju, kauns pa kolēģiem, kas spēj šādi darīt pāri ..
VIENKĀRŠI - CŪKAS!!!
Ar šausmām atceros savas pirmās dzemdības 1985. gada oktobrī. Dzemdēju 1. slimnīcā 19. nodaļā.Bija man 20 gadi.Studente būdama, uzskaitē skaitījos citā pilsētā, bet Rīgā mācījos. Kopā ar vīru īrējām istabu. 2 nedēļas pirms dzemdību termiņa sāka vilkt vēderu. Aizgāju pie ārsta uz 1. slimnīcu, tā pateica- laiks dzemdēt.Talāk- ka šausmu filmās. Ielika palātā, sāka stimulēt.Man visas sāpes pārgāja, nekas nesanāk.Tad makslīgi nolaida ūdeņus. Bet nekas nenotika. Bija piektdienas vakars. Ārsi sāka uztraukties- ko, lai dara. Izsauca nodaļas vadītāju. Tā piesēdās uz manas gultas un sāk man skaidrot, ka pati esmu vainīga, k bija jānāk ātrāk, ka ūdens jau ir nolaists un tagad NEDRĪKST TAISĪI ĶEIZARGRIZIENU.Es biju jauna un nekā nesaptaru- paļāvos uz ārstiem.Daktere teica, ka man "vel būs bērni", uz šo dzīvu lai pat neceru.Bet viņš tomēr piedzima, Dievs stāvēja klāt! Bez ūdens bērns pavadīja vairāk par 12 stundām, bet neskatoties uz to piedzima dzīvs un paldies Dievam vesels!!!Pēc tam atnāca vel viena daktere un sāka mēģināt mani šūt, lamādamies."Tevis dēļ dakteri sirmi palika, neļāvi pat mājās aiziet- dežurēja visu nakti".Tad pateica, ka tas bērns man "nav nekāds labais" un"diez vai izdzīvos".Šūšana viņai nesanāca, sita mani pa kājām, lai neraustos. Sasauca konsiliju.Pēc 4 stundām attapos( bija spēcīga narkoze). Atkal tā pati daktere- klāt un stāsta, kā es "pati sevi sakropļoju, gandrīz dzemdi bij jāņem ārā".Un viņai, MEDICĪNISKO ZINĀTŅU KANDIDĀTEI bija ar mani jāčakarējās.PATI SEVI!!! Tā lūk!Prasu par bērnu- neko neatbild.Viss izmainījās, ka pēkšni izradās- man ir ļoti ietekmīgs vīratēvs.Atskrēja visi, kas piedalījās tajā spīdzināšanā un saka mierināt.Kāpēc es nebrīdijānu, ka mans vīratēvs ir tāda un tāda klasesbiedrs. Bet es atnācu dzemdēt, nevis vīratēvs.Rakstu emocionāli, jo līdz šim man drebuļi uznāk, kad atceros tas šausmas. Kad rakstīja ārā, tad lika parakstīt papīru, ka nav pretenziju.Mēnesi es nogulēju tur, jūtos invalīds.
Otro bērnu tomēr atļāvos pēc 12 gadiem- ar plānoto ķeizaru DZN. Daktere Valueva taisīja- visu cieņu.Pirmam dēlam jau 23- vesels, ka zirgs, gudrs. Pati visu mūžu ārstējos pa ginekoloģiju( visas iekšas sašūja kopā, sāpes nepāriet ne uz brīdi).
Kad gaidīju otro bērnu, daktere prasīja par pirmām dzemdībām ( jo dzemde man izskatās briesmīgi). Kad pateicu- nedrikstēja taisīt ķeizaru nolaisto ūdeņu dēļ, tai acis lielas.Bet ko nu tagad. Vel reiz paldies Dievam un tikai viņam.
Kaut gan nēsmu pilngadīga man arī ir ko patiekt... Biju ar ieceri taisīt abortu, bet bērniņš bija jau par lielu, lai to darītu. Man nācās staigat pie 2 ginekologiem(1. Slimnīcā), apmeklējuma laikā no viena ginekologa saņēmu nosodījumu, šīs vizītes lika ši ginekoloģe mani degradēja pilnībā, tā jau grūtniecība nebija plānota. Sapūta pilnas ausis ar rupjībām.
Tad mani nosūtīja uz sonoskopiju, kur man tieši šādi pateica- "nevarēji ātrāk nākt noslepkavot savu bētnu? Ar kuru gal-u domāji? Tevi panjemt un un novicot, Rij tabletes un tad nodarbojies ar seksu... ( man jau tā viss šis pasākums šoks un šitā pateikt, protams punķi un asaras pa gaisu )
NEKAD NEKAD tu vairāk neiešu, un NEVIENAI nepilngadīgai meitenei, kura ir palikusi stāvoklī neiesaku tur iet?!?!?
Nav ko liet tagad puņķus un asaras mazgadīgā! pareizi tev ārsti pateica, ko liecies gūltā ar visiem, sākotnēji ja gribi bērniņu par to to jāpadomā nevis jātaisa ABORTS slepkava!
Nu es domāju būtu paklusējusi, PIEAUGUSĪ...
Īstais laiks, kad kko pārmest?
Un labi, kad tu zini situāciju - mani izvaroja... es nevēlējos nēsāt zem sirds bērnu, kurš nav ienemts mīlestībā.
Nu un tagad par šiem vārdiem bija jādoma TEV, Inga...
Mīļie, nepārmetiet Annai! Ir, protams, izņēmumi, bet ja cilvēks ir nonācis līdz abortam, tad viņam BIJA savs iemesls tā rīkoties un tas ir tikai viņa paša iemesls un viņa lēmums, un nav ko pārmest. Padomājiet, ja jūs būtu tā cilvēka vietā, vai tiešām jūs rīkotos savādāk vai tā pat? :) Katram ir savs personīgais iemesls tā rīkoties. :)) Protams, es neatbalstu tos cilvēkus, kas nedomā ar galvu kas guļ ar vīrieti un tad nezin ko darīt, kad paliek stāvoklī, šajos gadījumos cilvēks nav grudrs īpaši. Bet visādi citādi aborts ir paša cilvēka lēmums un viņa ir iemesls tā darīt. jo, ja nebūtu iemesls taisīt abortu, tad jau arī netaisītu - tas tak loģiski :)))))))
Es arii pazaudeju savu beerninju 3.menesii shajaa nodaljaa... Pat shobriid man visu to sapiigi un gruuti atcereeties, neskatoties uz to, ka man jau ir deelinjsh gadu vecs... Es atbraucu ar nelielu asinjoshanu uz saglabashanu, aarsts mani apskatija un pateica, ka viss buus normaali(tas bija vakars), man uzlika sisteemu un jau nakti man saakaas "dzemdiibas". Septinjos no riita atnaaca aarsts un pateica, ka viss beidzas - saku raudaaat un atbilde bija taadi pati - Ko tu kliedz? Viss jau beidzaas...
Taa kaa es vairs nekad tur nebiju un pat vissliktaakajaa sapnii negribu tur iekljuut...
Man nav nakāda sakara ar dzemdībām, betpats kādreiz strādāju slimnīcās saimnieciskajos darbos. Jāsaka ka personāls ne vienmēr ir laipns un atsaucīgs, ja nu tikai pret īpašiem izredzētajiem.
Tai pašā 1 slimnīcā redzēju tikai vienu māsiņu kas pendantiski un akurāti veica savu darbu. Nepieļāva nekādus blatus un kukuļus.
Pat mana bijušā sieviņa, kas strādāja turpat nebija īpaši godīga pret saviem pienākumiem.
Un ja es vedu cilvēku uz rentgenu tad man nav par to jāņem nauda, jo man par to maksā algu! Bet varbūt es nepareizi dzīvoju?
Par nāvi runājot, - ne visiem ir lemts...
Varu palīdzēt, lai bērniņš neizputētu.Es pati izglābu savu dēliņu, bez dakteru palīdzības.