Pašnāvība - Dzīve ir interesanta!
Aizvien vairāk cilvēku izvēlas padarīt savai dzīvei galu, jo nespēj tikt galā ar parādiem kas sakrājušies un citām problēmām.
Nevajag! Dzīve ir pārāk interesanta un skaista! Nepadodieties! Nemirstiet, jo kāpēc gan jādara pašnāvība?
Varbūt labāk vienkārši nemaksāt neko un vienalga? Jo tāpat taču nav ko zaudēt un kāda starpība, ka nemaksā. Tāpat cilvēks bija gatavs darīt sev galu, bet varbūt kaut ko sākt citu darīt, nospļauties par kredītiem, par naudu, jo nauda nav salīdzināma ar cilvēka dzīvību.
Riskējiet un esiet gudrāki! Esiet dzīvi! Un nedariet pašnāvību, jo dzīvē veiksme vienmēr var uztaisīt un ja jūs izdariet pašnāvību, tad jūs vairs nav un citiem ciešanas, bet labāk uzlikt mīksto visām problēmām, risināt tās citādāk un darīt ko citu, kā riskēt, jo ja biji gatavs darīt galu, tad tev zaudēt nav ko...
Komentāri (30)
Nu ta no malas vienmēr viegli runāt.Ja tev galīgs cau visur dzīvē kada tur cīņa?
Ar protestu akcijām mūsu valstī var panākt tikai pretējo.Ko panāca ārsti un skolotājiSkolu un slimnīcu masveida slēgšanu, kas turpinās, un algu samazināšanu.Liela daļa palika bez darba un iztikas līdzekļiem.Ja gribi atrasties uz ielas, vari kaut tūlīt sākt protestēt.Valdīb a to vien no tautas arī gaida, lai varētu tālāk turpināt lielo iznīcināšanas plānu, kuru nospraudusi ES unPB.
Jāpiekrīt Vitai, un tā ir sava veida dabīgā atlase. Izdzīvo stiprākais. Man nav žēl tos, kas nevar izķepuroties. Pat pasniedzot palīdzīgu roku, tie iespļauj tajā.
Bija man periods, kad ieslīgu depresijā. Naudas nav, darba nav, nekā nav. Arī gribējās galu darīt. Pat iedomājos kā tas būs, un goda vārds, pašam sevis žēl palika. Cik skaisti tas būtu.
Sapurinājos. kaut ar grūtībām bet atradu vietu laukos pie saimniekiem, par vēdera tiesu un gultu. Stŗādāju sevi nežēlodams, laiku un kumosus neskaitīdams. Ar laiku ieguvu cieņu, paliku kā savējais ģimenē. Bet cik ilgi dzīvosi ar domu ka neēsi ģimenei piederīgs. Jāveido sava dzīve.
Nekad nevairījos strādāt. Pat tualetes tīrīju dārza mājiņās. Saprotu tik vienu. Pašam vajag gribēt meklēt un atrast. Nekad negaidīt no otra un nebūt lepnam. Tad aizies.
Tagad man ir sava neliela firmiņa sava niša dzīvē . Un kaut reizēm ir grūtības, rūdījums dara savu. Ķepurojos. Uz pašreizējo momentu darba pietiek un pāri paliek. Jo vairāk tautas izbrauks, jo labāk manai darbības sfērai.
Un kā tev ir ar nodokļu maksāšanu?Vid vēl nav uzlicis savu spalvaino ķepu?Šogad taču no 1 santīma peļņas jāsāk maksāt nodoklis!
Pašnāvība ie attaisnojama tikai tādā gadījumā, ja var sev līdzi uz elli paņemt arī bariņu budžu.
Pasnavibu izdara ne tikai psihiski nelidzsvarotas personas, seit ir daudz citi iemesli kadel cilveki to dara, drosi varu teikt ne no labas dzives, , , , Dzive ir sarezgita, ne jau visi var turet to limeni, it ka viss ir OK, bet ieksa, dvesele nav miera. Protams, dzive ir skaista un loti interesanta. Bezdarbs un naudas trukums rada neapmierinatibu un depresiju... Nesen viens bagats biznesmens, jauns, gimene..., bet uz vinu bija baigais spiediens no visam pusem, seit Amerika, vins dienas laika pakaras...ta ka, redzat, man piemeram bija izbrins, jautajums kapec? Cik daudz jautajumu ir tur augsa pavaicat? Vinam Visuvarenam.
Lai stav Dievs mums visiem.
Par pašnāvību domāju katru dienu, it sevišķi ja pēc pusotra gada darbu neesmu varējis atrast. Vispirms uzstādīju sev mērķi kļūt patstāvīgs, kā nosacījums bija nepārdzīvot, ka darbs zaudēts un jāmeklē jauns, sastādīju neskaitāmus sarakstus ar savām prasmēm un iemaņām, sūtīju kalnu CV, esmu gājis pats pie darba devējiem - nekur neesmu vajadzīgs, pirmie soļi pašnodarbinātībā arī aizgāja greizi. Automātiski atkrīt arī manis uzstādītais mērķis kļūt patstāvīgam. Patīkami būtu atbalsts no draugu puses, bet, sakiet ko gribiet - pilnīgi bez jebkādas naudas kabatā mēnešiem ilgi, īpaši ar tiem draugiem un pretējo dzimumu neies krastā, jo līdz grīdai ir aizgājusi visa pārliecība par sevi un prieks būt savā ādā.
Viss, ko es vēlos ir pastāvīgs darbs, kas man dotu iespēju nodrošināt sevi pašu ar dzīvesvietu un man nebūtu ne reizi jāprasa citiem lai man aizdod vai kā - vai tas ir par daudz gribēts? Līdz kaklam man tie gudrinieki, kuriem pašiem no depresijas nav nācies ciest - maz saprotat, cik tas ir grūti? Un nevaru tā vienkārši celties kājās un pēkšņi dabūt sev piemērotu darbu, ja to vispār nekur NAV.
Muļķības!!! Es trīs mēnešus meklēju izzeju no situācijas! Kā nevaru atrast, tā nevaru. Ģimenē esmu vienīgā pelnītāja un apgādniece. Strādāju vairākās darba vietās. Knapi sanāk iztikas minimums! Dzīves dārdzība ir tāda, ka, lai arī kā cenšos, nevaru nomaksāt visus maksājumus. Dažreiz pat ir problēma ar pārtikas iegādi.Es domāju, ka esmu psihiski līdzsvarota persona, bet gadās, ka pārņem tāds izmisums un bezcerība, ka negribas dzīvot, vienkārši neredzu savai dzīvei jēgu. Skrienu, skrienu... strādāju no 8.00 līdz 21.00- kāds no tā ir labums?Līdzko nevaru nomaksāt vienu maksājumu - pēkšņi negaidīta situācija - tā arī aiziet pa "pieskari''visi pārējie. Dažs te gudri raksta par kredītiem. Ņēmu, lai dzīvotu kā CILVĒKS! Tā jau saka, ka paēdis neēdušu nesapratīs. Pārgudri var spriedelēt ļoti jauni, maz pieredzējuši cilvēki vai tie, kam viss ir "nokritis no gaisa".
Vislabāk mūsu valstī ir cietumniekiem, tie tāpat kā prezidents ir pilnā valsts apgādībā.