Pasažieru vilciens - Neprofesionāla vilciena pavadone

Vēlējos izteikt sūdzības par konkrētā vilciena vagona pasažieru izbojāto dienu 16.jūlijā 13:27 maršrutā Krustpils-Rīga. Tā kā esmu no tiem „Pasažieru vilciena” klientiem, kas nebrauc vilcienā ikdienā, bet labprāt izbauda vilciena braucienus brīvajā laikā – vilciens man vienmēr šķitis vismīlīgākais un visrelaksējošākais no visiem transporta veidiem, man nešķita adekvāta vilciena pavadones Skaidrītes Deksnes uzvedība, kas tiešā vārda nozīmē izbojāja dienu vagona pasažieriem, kurā viņa „strādāja”. Jau iekāpjot konkrētajā vagonā, varēja manīt sasprindzinājumu gaisā, kas nemaz nav raksturīgs līdz šim vilcienā redzētajam.
Biļešu pārbaude ievilkās neparasti ilgi, bet tas nebija pasažieru dēļ, kā varētu domāt, vainīgo es apzināju, tiklīdz pie manis apstājās vilciena pavadone ar uzrakstu „Skaidrīte Deksne” uz krūtīm. Iedomīgi mani uzlūkojusi, izrāva man biļeti no rokām, nevajadzīgi ilgi pārbaudīja, kas neliecināja par viņas profesionalitāti. Sākumā satraucos, ka varbūt ar manu biļeti kaut kas nav kārtībā, kaut gan biju to nopirkusi turpat Krustpils vilcienu stacijā, bet tad sapratu, ka viņa pret visiem pasažieriem izturējās primāri kā pret bezbiļetniekiem, līdz nebija uzlikusi zīmogu uz biļetes, bet tas netraucēja tāpat pēc katras pieturas nosodoši uzlūkot katru, kas vairoja stresu vagonā, bet varbūt pie tā vainojama pavadones sliktā atmiņa, kas ir nozīmīgs traucēklis šādam darbam.
Starpgadījumu bija tik daudz, ka atļaušos aprakstīt tikai dažus, kas gadījās manā redzeslaukā.
Priekšā man sēdēja zēns, kurš nelaipnajai pavadonei uzrādīja bāreņa apliecību, viņa pat uz to nepaskatījās, jautājot, vai viņam ir vēl kāds dokuments. Ilgi aplūkojusi bāreņa apliecību (jāpiebilst, tik ilgi, ka viņai vēl pēc stāvēšanas vajadzēja apsēsties ar apliecību rokā), kur pat man pa gabalu skatoties bija skaidrs, ka bildē redzamā seja pieder tam pašam zēnam, viņa pieprasīja vēl vienu dokumentu, taču pēc tā uzrādīšanas izskatījās, ka ar redzēto viņai nav gana (kurš cilvēks iekšzemes transportā vadā līdz pasi?), un pēc ilgas pasažiera terorizēšanas viņa piedraudēja, ka kontrole viņu izdzīs laukā.
Nākošais incidents ar biļeti bija, kad skaļi kliedzot un plātot rokas, vilciena pavadone Skaidrīte Deksne mēģināja izdzīt no vagona sirmgalvi, kam cita konduktore bija pārbaudījusi biļeti un viņš bija pārsēdies šajā vagonā, it kā tikai viņas zīmogs būtu vienīgais derīgais visā vilcienā.
Neprofesionāla uzvedība bija vērojama arī, kad viņa traucēja riteņbraucēja garīgajam un fiziskajam komfortam vilcienā, kaut gan zināms, ka, pērkot biļeti velosipēdam, to drīkst transportēt ar vilcienu. Ieraudzījusi velosipēda īpašnieku iekāpjot pa stāvajām kāpnēm ar velosipēdu un, nogaidot līdz vilciens sācis kustību, viņa nelaipni norādīja, lai nelien viņas vagonā, lai iet uz priekšu (interesanti, kādēļ velosipēda īpašniekam, kas iegādājies visas vajadzīgās biļetes, būtu vienas pavadones dēļ īsajā laikā, ko vilciens pavada stacijā, jānes atkal velosipēds lejā, jābrauc uz citu vilciena vagonu, atkal jānes tas augšā?) Labi, ka velosipēdists nebija viegli apmulsināms un tiklīdz pavadone ar savu ērcīgo izturēšanos sāka uzmākties citiem pasažieriem, viņš novietoja velosipēdu vagonā speciāli paplašinātā vietā, lai netraucētu citiem pasažieriem – normāla vilciena pavadoņa gadījumā, viņam būtu sniegta palīdzība un ierādīta vieta, kur viņš varētu novietot savu bagāžu.
Vēl viens šajā īsajā laikā piedzīvotais starpgadījums pierādīja konkrētās pavadones garīgo neveselību un nepiemērotību darbā ar cilvēkiem – vilciena vagonā iekāpa mazs zēns ar biļeti. Izrāvusi biļeti viņam no rokām un teatrāli šūpojot galvu, viņa teica, ka biļete nav derīga, būs jākāpj ārā. Zēnam acīs ieriesās asaras un viņš teica, ka tā nevar būt, jo viņam mamma esot biļeti turpat stacijā nopirkusi. Sadistiski nolūkojusies mazā zēna ciešanās, viņa ar apmierinātu smīniņu apzīmogoja viņa „nepareizo” biļeti, piebilzdama, ka kļūdījusies. Vēroju zēnu visu atlikušo ceļu – seja bija sārta un acis miklas visu laiku – vēl viens cilvēciņš, kam jaukais brauciens uz galvaspilsētu izbojāts.
Vērojot un pašai ciešot šāda pavadoņa attieksmi, kura uzvedība nebija adekvāta manam līdz šim labajam priekšstatam par a/s „Pasažieru vilciens”, mana vēlme izmantot vilciena pakalpojumus krietni mazinājās, un brīnos, ka laikā, kad darbu zaudējuši tik daudz laipnu un labsirdīgu cilvēku, kuri braucienu ar vilcienu varētu padarīt par labu un kvalitatīvu laika pavadīšanu, par pavadoni strādā tik neprofesionāls un garīgi nelīdzsvarots cilvēks. Zinu, ka neieteiktu nevienam braukt vilcienā ar šādu pavadoni un pārsēsties pēc iespējas ātrāk citā vagonā, līdz nav sabojāts garastāvoklis visai dienai.