Pasažieru vilciens - Nekompetentas rīcības

Nesaprotu, cik ilgi notiks bardaks Latvijas dzelzceļa uzņēmumā... Gribu vienkārši padalīties domās. Vienu vakaru sadomājām ar draugu braukt uz centru no Zolitūdes stacijas un atpakaļ. Nu, domāju, iegādāšos uzreiz biļetes, lai pēc tam nebūtu lieks stress. Makā bija pēdējais divdesmitnieks, kuru vajadzēja taupīt kā zeltu. Par biļetēm samaksāju kaut kur pie diviem latiem. Maksājot sniedzu, , laipnai'' kasierei divdesmitnieku, un pie sevis skaitu, ka atlikumā jābut astoņpadsmit latiem un divdesmit diviem santīmiem. Proti, nekad nebiju īpaši pievērsis uzmanību izdotajam, bet šoreiz no divdesmitnieka saņēmu tikai piedspadsmit latus un 0, 22 santīmus. Izejot ārā, sapratu, ka kasiere mani apšmauca par veseliem trim latiem. Aiz to es sākumā domāju, kāpēc viņa uz manis tā jocīgi blenž. Cienījamie pasažieri, esiet uzmanīgi, skaitiet līdzi katru santīmu, jo mēdz gadīties, ka kasierītes vai nu nezina matemātiku, vai arī tendētas drusku pašmaukties.
Gribētos pateikt, ka arī vilcienos ir bardaks. Tagad skatieties, cik jauki vagoni, vilcienos mājīgi, bet ir viens bet... Ja ar elektrovilcienu izbrauc kaut kur patālāk no Rīgas, tad nevienu pieturas nosaukumu dažos vagonos nemaz nevar dzirdēt, vai arī vispār nav. Vilciena mašīnists kaut ko nopurpina pa to mikrofonu un čušš. Vienreiz es šitā izkāpu pavisam citā stacijā, jo nebiju pareizi izskaitījis pieturas, izrādījās, braucot uz Tukumu, vilciens nepieturēja stacijā Depo. Labi, pa gaismu vēl var kaut ko redzēt, bet tumsā - vāks. Bet dažreiz ieraksts ir tik klusi palaists, ka tajā visā jūklī un burzmā nekas nav dzirdams. Bet, par centrālo staciju vispār nav ko teikt. Vienu brīdi uz tablo nevarēja redzēt neviena vilciena atiešanas laikus, peronus un ceļus. Laikam esam vēl tomēr ar vienu kāju tajos, teikšu, nesliktajos padomju laikos, bet tomēr ja kaut ko dara, tad neizdara līdz galam.