Lulu Pica - Rupjš kurjers

Jau kādu pus gadu pasūtījumi regulāri kavējās tieši dēļ kurjeriem - tiek sajaukti pasūtījumi, adreses, piegādes ir stundām ilgas. Paši kurjeri ierodas neapmierināti, nelaipni. Pēdējā laikā jau negribējās no Lulu sūtīt, bet, tā kā, picērija ir tuvu mājām (lēni ejot 5-7 min) un pašas picas vienmēr ir bijušas garšīgas, tad nolēmu pasūtīt bērniem vakariņas.
Paiet stunda, jau stunda un 10 min, picu nav. Jau šāda situācija nepārsteidz. Zvanu uz mājas lapā norādīto tel, neatbild. Reizēm zvana gaidīšana tiek atvienota. Beidzot atbild meitene - jā, kurjers tikai tagad ņemot picas, atvainojas, piedāvā bezmaksas picas nākošajā reizē. Jauki, paldies. Turpinām gaidīt. Pati esmu darbā, mājās gaida bērni. Pēc minūtēm 15-20 zvana kurjers - tūlīt būšot. Pasaku dzīvokļa nr., zvanu bērnam, ka tūlīt būs pica. Paiet laiks, zvana kurjers, izsmējīgā intonācijā saka - Durtiņas atvērsiet!. Es jau samulsu no toņa. Saku, ka uzzvanīšu meitai, viņa atvērs. Zvanu bērnam, prasu vai pie durvīm kāds zvanīja. Nē, neesot zvanījis, meita atver durvis, koridorā neviena nav. Zvanu atpakaļ kurjeram, prasu, - kur Jūs esat? Kādā adresē? - Esot norādītajā adresē, gaidot pie durvīm. Saku, ka tā nevar būt. Ka pie mums neviena nav. Nē, viņš atbild, ka esot. Vēlreiz zvanu bērnam, prasu, lai vēlreiz paskatās, ja nu tiešām, bērns kaut ko nav pamanījis. Nē, neviena tiešām nav. Zvanu vēlreiz kurjeram, tagad dzirdu atbildi, ka viņš jau ejot. Tūlīt būšot. Tiešām dusmīga pajautāju, vai viņš māk lasīt un pārbauda, kur jābrauc. Kurjers atbild, ka navigācija esot vainīga. Pēc brīža atzvana, ka picas esot piegādātas. Ironiski nosaku - Nevar būt. -
Tālāk seko atbilde no kurjera - Ejiet!.
Jautājums Lulu pica- kā šī situācija tiks risināta?