Latvijas Ģimenes Centra izdevniecības žurnāli "Šūpulītis", "Mazulis", &qu - "LABDARĪBA"

Nāciet strādāt uz LĢC un uzzināsiet, ko nozīmē LABDARĪBA. Nevis īpašnieces Anitas Plūmes labdarība jums, bet jūsu labdarība Anitai Plūmei. Aizmirsīsiet, ka nācāt strādāt, lai nopelnītu savai ģimenei, jo algu nāksies ziedot Anitas Plūmes ģimenītei.

Anita Plūme ir ieguvusi maģistra grādu psiholoģijā un savas zināšanas meistarīgi pielieto biznesā, saskarsmē ar darba ņēmējiem. Ne jau par sapratni un iejūtību ir runa, tās viņa pārdod tikai par lielu naudu psihoterapijas seansos. Runa ir par to, kā manipulēt ar darba ņēmēju, kurš iedomājas uzprasīt atalgojumu par padarīto darbu. Jau fakts vien, ka Plūme ir parādā vismaz 20 000 Ls izdevniecības bijušajiem un esošajiem darbiniekiem (katram 400-2000), liecina par viņas talantu.

Pamatmetodi sauc "Ak, mēs nabadziņi!".
Anitas Plūmes īpašais darba līgums (ja tāds vispār tiek piešķirts) paredz pirmo algu saņemt pēc 2 nostrādātiem mēnešiem. Kad ilgi gaidītā diena ir pienākusi, Plūme to it kā nepamana, lai lieki netracinātu. Jūs pacietīgi nogaidat vēl dažas dienas, bet, kad joprojām nekas neliecina par atalgojuma uzrašanos, jūs saņematies un uzprasiet Plūmei: "Vai gadījumā nebija algas diena?", viņa paveras uz jums ar nevainīgām actiņām kā Runcis Zābakos no filmas "Šreks" un, maigi smaidot, saka: "Jā, bija pirms nedēļas, bet mums pagaidām ņav ņaudiņas." Šī sejas izteiksme ir tik aizkustinoša (trenēta pie spoguļa kopš pirmās jūsu darba dienas, jo nebija jau paredzēts maksāt, bija tikai nojauta, ka jūs painteresēsieties par algu, un vajadzēja būt gatavai). Jums Anitas paliek žēl un jūs saprotat, ka viņai jāpalīdz, metaties darbā vēl sparīgāk, izdarot papildus lietas par velti (uzlabojat dizainu, piedāvājat idejas), lai žurnālam ienāktos naudiņa un visiem būtu labi. Un naudiņa tiešām ienāk, jo žurnāls ir uzlabots. Bet finansu direktore ir Anitas meita Elīna Kreicšteina, līdz ar to naudiņa tiek godīgi iedalīta Plūmju ģimenītei. Ja jūs spējat pierādīt, ka naudiņa jums tomēr ļoti vajadzīga (bez pierādījumiem nesanāks), Plūmes tomēr jums iedod 50 Ls, jo bērnu jūs jau labu laiku sūtat uz skolu bez biļetes ar padomu: "Ja kontrole noķer, saki, ka mammai firma nesamaksāja algu."

Kādu periodu Plūmju ģimenīte pieļāva kļūdu un pieņēma darbā finanšu direktoru no malas. Izdevniecībā ienācās viena naudiņa, un direktors to izdalīja pa drusciņai apkrāptajiem darbiniekiem. Tad nu Plūmes saprata, kādu kļūdu pieļāvušas. Ienācās otra naudiņa, un Plūmes to veikli izgrāba, pirms direktors paspēja izšķiest algās. Tā nu meitai nācās atkal pārņemt finanšu direktores funkcijas. Nevar jau svešiem uzticēt ģimenes dārgumus.

Kadru mainība LĢC notiek pēc plāna. Parasti pēc 1-2 nostrādātiem mēnešiem darba ņēmējs saprot, ka darba devējs netaisās pildīt līgumā paredzētās saistības — maksāt algu, un pārtrauc darba attiecības (tā tas bija paredzēts, lai izvairītos no maksāšanas). Plūme, īsti nesaprotot jūsu aiziešanas iemeslus un, piesaucot(!!!) Dievu(!!!), atvadās no jums ar vārdiem: "Lai Dievs Jums piedod to, ka nevergojat man par velti!" (vārdi nedaudz mainīti, bet doma tieši tāda). Varbūt Dievs kādreiz noliks Plūmi tādā finansiālā stāvoklī, kādā viņa noliek savus vergus, dots devējam atdodas (ceru, Dievs lasa un glābs viņas dvēseli). Tiem, kas uzticīgi kalpo vēl pāris mēnešus, Anita iebaro dažus latiņus, bet kopējais līguma saistību parāds izaug līdz 1500-2000 Ls. Tad arī jūs beidzot pametat šo midzeni.

Tiem, kas nāks uz LĢC strādāt par pavāru, jāzin, ka nostrādāsiet tik ilgi, cik atļauj jūsu uzkrājumi, jo par jūsu sagādātajiem produktiem maksās tikai kafejnīcas apmeklētāji. Plūme katru dienu atnāks uzkrāmēt lielu porciju uz jūsu rēķina. Kad jums tomēr apniks barot Plūmi un konferenču dalībniekus no saviem iekrājumiem, jūs pametīsiet darbu dienas vidū, grūtnieces LĢC privātajā klīnikā paliks bez vakariņām (tas ir jāzin grūtniecēm, kuras nāks dzemdēt). Konkrētajā gadījumā zupu vakariņām uzvārīja medmāsa, bet kas zin, kā būs nākmreiz.

Ja nāksiet strādāt par redaktoru, jūs atradīs nedēļu pirms žurnāla nodošanas. Tā kā iepriekšējais redaktors būs aizgājis pēkšņi "bez jebkāda iemesla", tad Plūmei vajadzīgs laiks, līdz atrod nākamo. Jūsu pienākums — sadalīt tēmas žurnālistiem un nedēļas laikā pabeigt žurnālu. Žurnālisti atteiksies rakstīt, jo viņiem attiecīgi nav samaksāts par iepriekšējiem rakstiem. Bet vainīgs būsiet jūs, jo netiksiet galā. Žurnāla nodošanas datumu, kā parasti, pārcels un rakstus savāks no arhīva vecajiem numuriem, bet par sodu no jūsu neesošās algas atvilks 70%, un solīs (Plūmes ir solījumu meistares), ka atlikumu saņemsiet pēc 3 mēnešiem, kas, protams, nenotiks. Bet, ja jūs atļausieties paust neapmierinātību, par atalgojumu nevar būt ne runas. Par nepaklausību jūs tiksiet izsvītrots no algu saraksta.

Ja jūs nāksiet strādāt par maketētāju-mākslinieku, jūsu pienākumos ietilps izlasīt visus tekstus, piemeklēt attēlus atbilstoši saturam, apstrādāt tos, samaketēt, uztaisīt reklāmas un pašreklāmas, sagatavot printfailus, pārbaudīt tipogrāfijā sagatavotos izklājumus — viss, kas nopietnās izdevniecībās tiek sadalīts uz 2-3 cilvēkiem. Par 112 lpp. apjomu žurnālos "Šūpulītis"+"Mazulis" līgumā alga ir paredzēta mazāka nekā par 80 lpp. "40+". Dīvains sadalījums, bet tam nav nozīmes, tik un tā nesamaksās. Ja ir iespēja, strādājiet mājās, jo jebkurš dators būs ātrāks nekā izdevniecības grausts, kuru speciālisti iesaka izmest. Uz tā nāksies strādāt 10-14 stundas dienā, ieskaitot brīvdienas. Materiāli pusžurnālam tiks iedoti pēdējās 3-5 dienās. Kad jūs vakaros ap 22:00-24:00 iziesiet no Ģimenes Centra ēkas, apsargi būs neapmierināti, jo gribēs gulēt (arī viņiem kavē algu uz nenoteiktu laiku). Izlaižot laukā, teiks:"Jums gan laikam daudz maksā, ja tik ilgi strādājat!" Tagad jūs zinat, apsargi, ka tobrīd strādāju par velti. Arī es to uzzināju tikai vēlāk.

Nāciet strādāt uz Latvijas Ģimenes Centru! Tā būs jūsu labdarība Anitai Plūmei. Lepnas mašīnas un plaši īpašumi jau ir iegādāti, pateicoties sakrātajām darbinieku algām, bet gribas vairāk. Pietrūkst vēl jūsu algas. Nedomājiet tik šauri, tikai par savu ģimeni. Nāciet, ziedojiet Plūmju ģimenītei!