Lāčuks - Cilvēks ir vergs
Neejiet strādāt uz lāčuku a. Čaka ielā 72 (principā jebkurā, kas ir Rīgā vai atrodas ārpus pilsētas) , gan jauni, gan veci, kaut gan pieņems jebkuru garāmgājēju, jo darbinieku viņiem trūcis un vienmēr trūks. Jāstrādā par plikiem 300 eiro, nekādas izaugsmes iespējas nav, strādā kā nosvīdis suns. Ja negribi būt mājdzīvnieks vai vergs pavadā, tad nāc pie vadītājas ar cepumiem un kafiju, sāc detalizēti nosūdzēt savus kolēģus, apmelo tos un nozārkā, tas vadītājai ļoti patiks un tu būsi dievs. Lai vai kā tu censtos, nevienam nekad nekas nepatiks, tas, ko tu dari, par cik arī pircēji maz apmeklē šo iestādi, tev nāksies izdarīt vienu un to pašu darbu 100 reizes bez jēgā, jo neko nedarīt jau nevar - stāvēt šajā gadījumā, jo apsēsties uz īsu brīdi, kad zālē strādnieku nav, nedrīkst. Uz tualeti tevi palaidīs, bet stipri vēlāk, kad tavs urīnpūslis būs pārsprādzis. Vadītāja nepamet veikalu, bet ir uz vietas 24/7, ļoti patīk spiegot darbiniekus, tāpēc staigā pa visiem 3 stāviem ik pēc 2 stundām, kameru nav, apsardzes nav, bet tu lūk, mīļo strādnieciņ, būsi - apkopējs, pārdevējs, apsargs, meistars, dizaineris - tas viss par 300 eiro! Jāklausās bērnu dziesmas darbiniekiem vienas un tās pašas uz riņķi 24/7 - kas liekas no sākuma kā jau rotaļlietu veikalā forši, bet pēc vienas nostrādātās dienas un vairāk, liekas smadzeņu satricinājums piemeties. Viss šeit ir kā totalitārisma režīmā, tavs vārds, idejas ko tu pienes, tiek izsmiets, nozārkāts vai uzglūnēts ar bažām. Rotaļlietas tiek pārdotas pārsvarā no Ķīnas, kas ievestas pirms 5 vai 10 gadiem, visi vecie iepakojumi, kas jau ieplīsuši no stāvēšanas, tiek salīmēti ar skoču un gaida kādu muļķi, kas nopirks, turklāt pārdevējam arī jābūt stipri viltīgam, lai aptītu ap pirkstu pircēju un slavētu preci tā, it kā tas būtu jaunākais modes kliedziens. It īpaši mīkstās rotaļlietas tiek sašūtas ar diegu (paši darbinieciņi ar savām rociņām būdami šuvēji dara it kā savu darbu) . Telpas netiek vēdinātas, jo pa visiem 3 stāviem, tikai vienu vai divus logus var attaisī vaļā, tāpēc pirms vedat savus bērnus šajā rotaļlietu veikalā, padomājat, vai tas būs higiēniski. Visas preces, kas ir skrūvējamas (leļļu rati, gultiņas, riteņi utt.) , ir jāskrūvē sievietēm vai meitenēm, jo vīriešu kārtas pārstāvim ja tāds ir, tajā momentā ir jādara kaut kas cits, jo vadība tā vēlas. Katru dienu tev centīsies sabojāt garastāvokli un jokus dzīs divdomīgus, pārāk divdomīgus, tādējādi provocējot tevi, bet atlaist neatlaidīs, jo atkārtošos, strādāt, nav kas strādā! Gaužām skumji, ka veikals netiek balstīts uz pozitīvām domām, labu attieksmi, smaidu sejā, laipnu vārdu, cieņu, ražīgu darbaspēku, bet gan brucināts. Veikals grimst, žēl, ka to neredz, vai negrib ieraudzīt un rīkoties.
Komentāri (1)
Briesmīgi, ja jāstrādā tik drausmīgos apstākļos! Taču pieļauju, ka daļa no rakstītā ir tikai emociju uzplūdu pārspīlējums:
"Jāstrādā par plikiem 300 eiro," - un neviens neiedomājas tos apģērbt ieliekot konvertā?
"strādā kā nosvīdis suns." - iedomājoties šo skatu, tiešām negribas veikalu apmeklēt.
"būt mājdzivnieks vai vergs pavadā," - visai dīvaina veikala darbinieku klasifikācija, taču par mājdzīvnieku varētu piestrādāt.
" tas vadītājai ļoti patiks un tu būsi DIEVS" - tas gan jau atgādina sektu.
"Uz tualeti tevi palaidīs, bet stipri vēlāk, kad tavs urīnpūslis būs pārsprādzis." - viņi vismaz apmaksā medicīnisko apdrošināšanu? Jeb urīnpūslis katru reizi jāoperē par savu naudu?
"Vadītāja nepamet veikalu, bet ir uz vietas 24/7" - viņa dzīvo veikalā?!?! Tas ir jauns ieslodzījuma veids, līdzās mājas arestam - veikala arests?
"Jāklausās bērnu dziesmas darbiniekiem vienas un tās pašas uz riņķi 24/7" - tātad darbiniekiem arī - veikala arests?
"liekas smadzeņu satricinājums piemeties." - unikāli, ja var piemesties pat smadzeņu satricinājums jeb kāda cita trauma.
"Viss šeit ir kā totalitārisma režīmā" - nu ja ņem vērā, ka tur DIEVI arī tiek iecelti, nav brīnums.
"Katru dienu tev centīsies sabojāt garastāvokli un jokus dzīs divdomīgus, pārāk divdomīgus, tādējādi provocējot tevi, bet atlaist neatlaidīs," - ja divdomīgu joku dzīšana varētu būt atlaišanas iemesls, es jau sen būtu sevi atlaidis.
Veiksmi autorei viņas smagajā darbā, izturību un lai pietiek optimisma un cerības, ka viss mainīsies uz labo pusi.