Jssina Sia - Dzivibai bīstami Darbs Ko Piedāva Uk
Arī es pirms vairākiem gadiem esmu izmantojusi šo drausmīgo firmu pakalpojumus. Toreiz gāju dokus parasktīt rīgā, merkela ielā. Vairs pilnīgi netacreos, bet smagas aizdomas, ka tā bija jssinas filiāle. Kaut kāds krievvalodīgo kantoris bij, pienēma kaut kadas krievenes - čigānietes. Arī licenzēts. Zēl, ka toreiz man nebij telefona, kurā visu ierakstīt, lai gan saubos, vai tas lidzētu. Jo saskāros ar tādām sausmām sava dzīvē ko nevienam nenovēlu piedzīvot.Lv teica ka būs loti laba vieta, zirnus uz lauka jāvācot. Teica ka darbs viegls, kā reiz piemērots sievietēm un meitenēm, nēsot smagi. Paņēma no manis lv 400 ls. Teica, ka dzīvošana no algas, bet kad atbraucu, prasija uzreiz 250 par gultu.Pirmkārt jau tas viss atradās reālā čhuhņā, kad beidzot lidz turienei tiku, sajūta bij, ka esi ārpus jebkādas civilizācijas, kaut kadā kanclāgerā, teritorija bij tālu prom no pilsetas, apkārt tik meži, plavas, vietām redzējās arī dzelondrašu žogi. “dzīvesvieta” bija sapuvusos vagonos, jumtos caurumi un rūsa, vesakās dienās tecēja lietus iekšā un veidojās uz grīdām líelas pelkes, turpat apkures vietā viens elektrosildītājs no pagājusā gs., gultas bez matraciem, ar retiem, veciem, sapelējusiem koka dēliem, logiem rūtis izsistas, par vagonu iedzivotajiem zurkam, pelēm, prusakiem, nezināmas izcelsmes tarakāniem vispār neizteiksos. Uk pat bomzi dzīvo labākos apstāklos, turklāt par velti, kā seit tika piedavats, un vēl par sito visu 250 uzreiz lika samaksāt. Vagonā 8 gultas, viena pie otras. Dzivas sausmas, parnēma to visu ieraugot. Talak virtuve kopiga ar melniem rumāniem, nigeriem (Kādi 50 purni) un tārpiem, prusakiem un reālu miskasti un cūku kūti, jo kā jau tas ierasts mellajiem. Wc, dušas - tādu ekstru tur vispār nebija.Ieraugot to visu, bij tikai viena domam, atrāk bēgt. Bet kas tev deva. Saimnieks (Resns, vecs, smirdīgs angļu žīds, kas tur bij loti ietekmīgs un bagāts, jo visus savus miļonus uztaisījis uz tādu mulkisu sviedru un kas zin asinsrekiniem) jau pirmaja dienā, panēma no mums atbraukušajiem pases, lai tipa kaut ko tur nokārtotu. Tā bij musu klūda. Jo talak notika visšausmīgākais, mums lika strādat no 4:00 - 00:00 bez apstājas 4 km garas vagās, jalasa zirni loti ātri, jo preteja gadijumā, draudēja dabūt ar patagas cirtienu mugurā. Es tagad nefantazēju!, likās ka esmu nokluvusi dzilos viduslaikos, kādā no vegturu laikiem, jo tas kroplis caurām dienām mūs izdzina uz tā lauka, apsaukādams mūs angliski par lopiem, kretiniem, ielasmietām, vergiem, vazankiem utt. Vins bij tik skops, ka pat uz lauka caurām stundām sēdēja pats, visu kontrolēdams. Lai gan bija apkaimes bagātākais cilvēks (Pasās pirmajas dienas, es nezinu kapec bet tas slimais mūs aizveda paradit savas muižas apartmentus, kur bija iespaidīgi vairākos hektaros, vins paradija tikai eksotisko putnu darzus, kuri ka vins lieloties stastija, ka atvesti special no afrikas, kāds tur retās sugas, kas maksājot kādu tur piki. Vēl tur redzēju apm. 10 porš cabriolettus un cita veida biezos autiņus), un mierīgi varetu atlauties algot sev padoto. Uz lauka, ja nebij pietiekami atrs temps pec vina domā, ka lasija, vins draudēja nosist (¡).Pats trakākais bij tad ja kastē netisam kāda lapa vai iedzeltens zirnis ticis, tad to kasti vispār neieskaitija (Maksāja vairs neatceros, bet rēālas kapeikas tikai par salasīto, laikam bija 0, 30 centi par kasti) un vajadzeja noklausīties vēl desmitstāvīgos no tā lopa.Karstums tur bija kādi 50 grādi, pie juras, anormāla svelme, ko nebij iespējams izturēt. Labi biju jauna, bet vecāki lasitāji kā bij dzirdēts tur giba un mira nost ar sirdskaitēm.Es biju pati atrāka lasitāja, un 3 dienās nopelniju 70 poundus, reāli ātri strādaju, bez partraukuma.Kad pec 3 dienām es nebiju spejiga piecelties no gultas, jo likas, ka visi mani kauli ir saskaidīti, celties katreiz 4 no rita, gulot 4 h.Tad sapratu, ka nekadas 2 nedelas neizturēsu (Minimālis laiks, kas jāiztur lai dabutu pasi atpakal, ka izteicās zīds).Nezinu, kā man izdevās pierunāt palidzet bet reāli palidzeja kropla labā roka vina ofisā (Viens bulgārs), mes dabujām pases, protams, tos 70 poundus ko nopelniju naves sviedros vins savāca plus vēl 150 vajadzēja piemaksāt, lai arā tiktu. Un seit pateiksu, labi ka man bij nauda!!! A ja nebutu, kas butu?Pec tam mes zvanijam protams uz studentu centru tajā apgabalā, uz lv, bet visiem bij pohuj, jo tas cūka žīds vnk visus mentus, pārvaldi tur tai apgabalā uzpircis, un sadzivojis sito bagātību uz cilvēku asinim, sviedriem, slimibām, invaliditāti, un pat nāvi, kā dzirdēju.Lv neko izdarīt nevar, ” jo darbs un dzivesvieta tacu bija! ”Firmai licenzi nav par ko atnemt. Bet naudiņu gan alkatīgi savac, ne par ko galā neatbildot, un pat nezinot, kā vini pasi izteicas, kam vini suta cilvēkus.Tas bij mans story, bet cik ir tādu, kas vairs nevar neko pastāstīt? Jo no tādām vietām kādā biju es, parasti neatgriezas vispār. Man paveicās, es atgriezos.
Komentāri (2)
Izklausās ļoti vājprātīgi. Droši vien, ja nebūtu svešā valstī, bet savējā un paskatītos tos "apartamentus", kādos jādzīvo, tad var domāt tālāk, kādi darba apstākļi un nevajadzēja tajā visā ielaisties. Toties būs mācība, ka ja kas aizdomīgs šķiet, nav tur ko iet un sākt.
Benzīns un sērkociņi