Jaunības 16 - Mājas īre

Sākot īrēt māju šajā adresē, nekad nepadomātu, ka tas pārvērtīsies par šādu negodprātīgu rīcību un apkrāpšanas mēģinājumu no īpašnieka un arī viņa mazdēla. Jaunības 16 - nožogotā teritorijā māja ar piebūvi - māju īrējam mēs, piebūvē dzīvo īpašnieks - 85 gadus vecs vecītis. Turpat vēl viena, lielāka māja - tajā dzīvo mazdēls. Noruna no sākuma, ka mēs maksāsim arī par īpašnieku visus rēķinus, jo piebūvei ar māju viens skaitītājs. Piekritām, jo pati īres maksa nebija dārga - 400 eiro. Apkure bija ar gāzes katlu vai ar malku. Īpašnieks teicas, ka pats kurinās, lai par to nesatraucamies. Nepatīkamais sākas jau ar pirmo īres maksu. Samaksajām īpašniekam uz priekšu mēneša sākumā, kā sarunājām. Ap ziemassvētkiem viņš atnāk un apgalvo ka nē, mēs tomēr neesot maksājuši. Labi, kaut kā to visu atrisinājām. Pa ziemu sākām kurināt ar malku, taču tā ļoti ātri beidzās, jo večuks kurināja tā, ka metru no mājas sniegs bija nokusis, vērām vaļā logus. Nolēmām ka jēgas kurināt ar malku nemaz nav, jo ja aiziet 4 m³ oša malkas 10 dienās, tad izdevīgāk nekas nesanāk. Turpinājām ar gāzi. Pēc laika sakurināts bija tā, ka arī gāzes katls salūza. Vienu dienu biju izgājusi nest atkritumus, ieraudzīju, ka tur pat šķūni, mazdēls liek maisā mūsu malku, vienkāršākiem vārdiem - zog, apjucis ieraugot mani, nemaz neko nepasaka. Vēlāk, večuks pateica, ka mazdēlam vienkārši bija beigusies malka un viņš atliks atpakaļ. Augstākais maksājums ziemā par visu kopā (gāze, elektrība, atkritumi) 945 eiro, kas liek domāt, ka ne tikai tika apkurināta 80m² māja, kurā dzīvojām un 60m² piebūve , bet arī mazdēla māja, kas bija ievērojami lielāka.. Pa ziemu daudz negājam ārā pagalmā, to sakām tuvāk pavasarim, kad nāca klajā jauni pārsteigumi.. sākot īri, norunājām, ka pavasarī uzliksim batutu un smilškasti bērnam iekārtosim, varbūt es iestādīšu kādu puķi dārzā, uz ko mums tika dota pilna brīvība:" savā dārza daļā dariet ko vien vēlaties, protams". Kā arī īpašniekam ir suns, kuru, kā viņš apgalvoja, ved pastaigās ik dienu. Patinam uz priekšu līdz vēlam pavasarim (atkušņa laikā un lietavās viss pagalms applūdis līdz potītēm) - sākās skandāls par uzlikto batutu, kā tad tas tā ir izdarīts bez saimnieka atļaujas, ko jūs te iedomājaties! Mēs esot uztaisījuši patvaļu! Tracis kā par iebetonētiem pamatiem. Suni arī neviens neved ārā un tas ir ierīkojis tualeti tieši mūsu dārza pusē, kur pat kaju nevar spert... lūdzot mājas īpašnieku savākt pec suņa, jo nu bērns grib paskriet pa zāli un mēs paši staigājam, atbildēja - nu neskrieniet pa to zāli, nav ko tur staigāt. Īrējamās mājas dārza pusē ir arī sekliaprakti un izmētāti būvgruži, tai skaitā azbesta šīferis, mētājas dzelzs plāksnes. Tā visu vasarau, izejot arā no mājas, pavadot laiku pagalmā, tev seko īpašnieka acis, ka tik nav kāds solis sperts, kuram viņš nepiekristu, arī tavā dārza pusē. Pēc gada, kad līgums beidzās nolēmām neturpināt īri, šajā privātmājā bez pagalma. Visu gadu tika maksāta īre, visi papildus maksājumi - ūdens, elektrība pēc skaitītāja. Māju nododot, īpašnieks apskata visas istabas, veicam pēdējos norēķinus, parakstam nodošanas aktu, ka viss ir kartībā un nodots. Pēc mēneša man zvana un saka, ka mums jāsamaksā elektrības rēķins 900 eiro..! Izrādās, ka bijis pieslēgts izlīdzinātais maksājums 100 eiro mēnesī, gads riņķī, atnācis pārrēķins. Šoreiz atkal ir "veiksmīgi aizmirsts", ka mēs maksājām pēc skaitītāja rādījumiem katru mēnesi, kas manāmi pārsniedza minētos 100 eiro - mazākais elektrības rēķins bija 245 eiro. Vēl pēc 2 mēnešiem (trīs mēneši pec īres līguma izbeigšanas) zvana un apgalvo ka ir mantas bojājumi uz 500 eiro. Jautāju, kā tas tā, ka pec 3 mēnešiem, pēc parakstīta nodošanas akta uzradušies bojājumi..? Te jau bija pieslēdzies mazdēls. Kaut kāda ģimeniska naudas izspiešana. Rodas aizdomas, ka varbūt arī par mazdēla elektrību bijām maksājuši, jo nu dien, rēķins bija liels. Kopumā, ja tomēr, pēc visa aprakstītā, vēlaties īrēt privātmāju Rīgā, Jaunības ielā 16, esiet gatavi arī tam, ka jebkurā brīdī, bez klauvēšanas, pie jums var atnākt mājas īpašnieks. Tas nekas, ka jūs varat būt pēc dušas, gulēt, vispār nebūt mājās, jo viņš taču ir SAIMNIEKS. Tā es vienreiz agrā rītausmā pamodos no tā, ka man guļamistabas durvīs stāv 85 gadus vecs večuks un gaida, ka es piecelšos no gultas, nemaz nedomājot ļaut man saģērbties - "a ko jūs durvis slēdzat ciet?"