Gustav Beķereja - Nenormāla attieksme pret darbiniekiem

Neesmu gan šīs firmas darbinieks, bet pēc šodienas arī nekad negribētu tāda būt.
Beķereja mums ir "kaimiņos". Šodien 2 dāmas (es gan teiktu pustrakas dāmas, kas kā no tirgus laukuma aizmukušas) tā gānījās uz pārdevēju, ka man ausis vīta! Un skanēja pa visu veikalu! Stundu klausījos, tad aizgāju un pateicu, ka nu es arī esmu klients un man nav patīkami klausīties par to, ka bulkas tādas un šitādas.
Par attieksmi pret pārdevēju es vispār klusēju - gāja augstos toņos un tādiem vārdiem, kādi neiederas darba komunikācijā, nu nekādīgi. Pie tam, cik sapratu, pārdevēja neko īsti nebija noziegusies - tā tāda darba ikdiena bez maz vai.
Teicu visai pieklājīgi, ka nu iet traki skaļi un ka es kā klients negribētu to dzirdēt. Izrādās, kad es aizgāju, dāmas brukušas pārdevējai virsū par to, lai viņa turot muti - it kā viņa esot tā, kas skaļi runā! Par to vispār esmu smagi izbrīnīta - ja esi kaut kur kungs un ķēniņš, tad visi grēki (arī personīgie) jāpāradresē uz citiem?
Kundzes - priekšnieces un puspriekšnieces - es to adresēju jums abām! Tā neviens normāls cilvēks neuzvedas, pie tam publiskās vietās! Ja nu tikai kādas trakas lauku vecenes!
Pasarg dies, no šitādiem darba devējiem! Neko citu kā ķengāšanos nedzirdēsi.
Tā vietā, lai patīkamā atmosfērā baudītu rīta kafiju ar bulciņu, tu dzirdi visu "kuhņu" un vēl drusciņ. Apetīte pāriet uz visiem laikiem.