DORE, Dace Krūmane, Tautastērpi - Uzmanību - Business Pidacīšas gaumē

Veikala saimniece lepni apliecina savu vēlmi popularizēt latviešu daiļamata meistaru darinājumus. Par to prieks!
Vienlaikus savā attieksmē pret klientiem spilgti attaino Blaumanisko epizodi ar PINDACĪŠAS lakatiņu ZĀDZĪBU.

Pasūtīju veikalā šūdināt tautiskus brunčus no sava auduma. Vienojāmies par cenu, kas tika godīgi samaksāta. Audums kā jau vecmāmiņas laikos - noausts krietns gabals, iznāca gan brunči, gan svarciņi mazam meitēnam, gan vēl krietns gabals pāri palika. Veikala šuvēju varu tikai uzteikt - ar pienācīgo rūpību gods godam savu darbu paveica un arī atlikušo auduma gabalu man atdeva atpakaļ, sakot, ka mazam meitēnam vēl nākamie brunči sanākšot. Tikai nelaime tā, ka kādā brīdī izlaidu šo "nieka" pārpalikumu no acīm. Kopā ar tērpu tas man tā arī netika līdzi iesaiņots. Kad pēc neilga brītiņa attapos un pēc pāris stundām ierados tam pakaļ, "saimniece" sākotnēji mēģināja izlities neko nezinam, bet kad vēlējos ar meistari parunāt, noteica, ka ar šuvēju man runāšana nekāda nebūšot un vispār viņa te visu nosakot un audumu paturēšot peļņai - somiņas šūšot. Mēģināju iebilst, ka tāda gan nebija vienošanās un visa sarakste ir piejama e-pastos. Atbilde bij, ka auduma jau nava - nodots tālākai biznesa pārstrādei citam šuvējam. Tad nu atlika tikai novēlēt mūslaiku Pindacīšai veiksmi turpmākā darbībā. Manā ziņā paliek izvēle, kur turpmāk meklēt saikni ar tautas "gara bagātībām". DORE tā noteikti NEBŪS.