Apģērbu veikals "Kristiana" - apkalpošana

Pēdējā laikā ļoti bieži eju pa Rīgas ielu Cēsīs un eju garām apģērbu veikalam "Kristiana". Veikala skatlogi vilina ar savu dažādo un krāšņo kleitu izvēli. Man kā jau tipiskai sievietei acis spīd. Jūnijā šajā veikalā nopirku skaistu izlaiduma kleitu un biju sajūsmā par to. Pēc tam ar draudzeni bijām iegājušas, lai uzmērītu skatlogā izliktās kleitas, kuras mums iepatikās. Mūs apkalpoja veikala īpašniece un es biju sajūsmā, jo viņa bija saprotoša un izpalīdzīga.
Decembra sākumā ar māsu un draudzeni iegājām, lai noskatītu kleitu Vecgada vakaram. Biju mazliet vīlusies tajā, ka pārdevēja mūs nesveicināja kaut gan mēs bijām labā garastāvoklī un viņu pagodinājām ar sveicienu (sieviete ir mazliet paveca ar blondiem matiem un nīgru skatienu). Varbūt dažas viņu atpazīst. Ieraudzīju to liktenīgo kleitu, kuru vēlējos uzmērīt. Kleita bija pakarināta maisiņā, tāpēc jautāju pārdevējai vai viņu drīkst uzmērīt? Sekoja nepacietīgs brēciens "Vai Jūs viņu pirksiet? Kāda jēga viņu mērīt, ja jūs viņu nepirksiet? Nav nekāda jēga Jums viņu aiztikt." mazliet apmulsu, bet neko neatbildēju. Kā es varu nopirkt kleitu, pat pēc laika, kad parādās naudiņa, ja es viņu pat neesmu aiztikusi vai uzmērījusi?
Absurds. Asaras sariesās acīs, jo tas bija mans iecienītākais veikals. Lieki piebilst, ka kopš tā incidenta veikalā neesmu rādījusies un viņam garām eju ar līkumu. Skumji, bet tā ir.