Atrisināta1a.lv - Nekvalitatīva prece, slikta apkalpošana, klienta krāpšana

Iegādājāmies meitai dāvanu interneta veikalā 1a - Sony telefonu. Kad saņēmām preci, konstatētājm, ka tā ir brāķis - nestrādā kamera, pārējo pat nesākām pētīt. Aizrakstīju epastā - ko man darīt? Atbildes nebija. Tad zvanīju, kur man atbildēja, lai aizpildot atteikuma veidlapu un vedot uz Mūkusalas ielu atdot. Ierodoties 1a, sagaidīju interesantu attieksmi no darbinieces, kas preci pieņēma- ne atvainošanos par sagādātajām neērtībām, jo ir izbojāta dāvana, laiks un nauda, bet gan pārmetumu, ka mēs esam telefonu lietojuši?!? Interesanti, kā var noteikt defektus, ja telefonu nelieto? un kā mēs bijām lietojuši - vienkārši atpakojuši un ielikuši SIM karti. Darbiniece pierunāja uz garantijas servisu. Par cik gribējām telefonu pēc iespējas ātrāk, tad piekritām, ar nosacījumiem, ja telefons brāķis, tad dos jaunu vai atgriezīs naudu.
Pagāja nedēļa un nebija nekādas ziņas. Meita jau divas nedēļas bija bez telefona. Nolēmu, ka vairāk negaidīšu un par cik, jau tūlīt iztecēs 14 dienas, tad uzrakstīju un nosūtīju epastā vēl vienu atteikuma vēstuli. Pēc tās, man uzreiz atzvanīja darbiniece ar tekstu, ja mēs atteiksimies no preces, tad mums būs jāmaksā par to, ka telefonu esam lietojuši. Es teiktu, ka tā ir šantāža. Uz manu jautājumu, vai, ja prece ir brāķis, vai pārdevējam nebūtu prece jāmaina vai jāatgriež nauda kā tas notiek normālās Eiropas valstīs, es saņēmu atbildi, ka Latvijā esot savādāk un Latvijas likumdošana nosaka, ka pircējs ir līdzatbildīgs par iegādāto preci. Rezumē - pati vainīga, ka nopirki brāķi. Darbiniece turpināja, ka telefons nupat ir salabots un pēc nedēļas atceļos līdz mums. Mīļā miera labad un apzinoties, ka naudu šajā kompānijā atgūt laikam būs bezcerīgi, piekritu, ka gaidīšu vēl nedēļu. Telefons arī tika šajā laikā piegādāts, tikai ar vienu nisansi - kamera strādāja, bet no uz telefonu nebija iespējams veikt zvanus. Tātad - tagad var fotogrāfēt, bet zvanīt nevar! Atkal braucām uz Mūkusalas ielu. Nu jau pacietība bija beigusies. Pretī tāpati darbiniece. Telefonu ņemšot atkal uz garantijas servisu! Es saku, ka vairs negribu telefonu, jo tā var labot gadiem, kas zin, kas atkal nākamo reizi būs. Viņa man atbild, ka nevar, jāsūta uz servisu. Es saku, ka man ir divas atteikuma vēstules. Viņa saka, ka esot tikai viena, ko sūtīju pa epastu, kas jau bija pēc tam, kad telefons atradies servisā, tāpēc neder. Izrādījās, ka manu pirmo atteikuma veidlapu viņa vispār nebija piereģistrējusi. Pats skumjākais šajā visā ir attieksme. Es saprotu, ka var būt defekts, ka var gadīties jebkas, bet es nesaprotu, kāpēc ma par to ir jājūtas vainīgai. Kad godīgi pajautāju darbiniecei, vai nešķiet, ka pirms pārmest klientam, ka viņš ir lietojis telefonu, vajadzētu atvainoties par situāciju, ka klientam ir sagādātas neērtības piegādājot brāķa preci, darbiniece ilgi neizpratnē skatījās uz mani un noteica - Latvijas likumdošana to nenosaka, jo tajā ir noteikts, ka pircējs ir līdzatbildīgs par preces iegādi. Es gan domāju, ka likumi ir likumi, bet uzņēmuma politikai tomēr būtu jābūt tādai, kas klientam neliek sajusties vainīgam un situācijas ķīlniekam. Šobrīd ir uzrakstīts iesniegums par naudas atgriešanu un ļoti ceru uz godīgu attieksmi pret klientu. Katrā ziņā mūsu ģimenei neviens nevarēs kompensēt ne sabojāto dāvanu, ne sarūgtinājumu par šo visu procesu.