Ziemeļkurzemes reģionāla slimnīca - Kaprīzas bērnu ārstes
Ļoti komiski sanācis. Esam no RĪgas, aizbraucām ar kungu un 3gadīgo dēlu uz Talsiem, svinēt zsvētkus kopā ar dēla krustvecākiem. Sanāca tā, ka pēkšņi dēlam trūka elpas. Braucām uz šīs slimnīcas Talsu nodaļu, no kuras ar akūtu laringītu nosūtīja uz Ventspils nodaļu. Viss skaisti un forši, bet katru dienu tiek solīts, ka rīt laidīs mājās, tiek dotas inhalācijas, kuras neko nelīdz, liek visu darīt pēc noteikumiem, kurus paši nepilda, Ir maiņas, kas atļauj iziet uz veikalu, ir kas aizliedz kaut kur iet, pat ja nav kam atnākt ciemos un atnest ēdienu. Ja bērns neiet rokās, tad rausta pa savam, ja bērns neklepo pēc pavēles, tad piespiedu kārtā vēl jāpaliek slimnīcā. Nevediet bērnus uz šo postpadomju slimnīcu, daboniet transportu un vediet uz Rīgu ārstēt, jo tur bērnu nodaļā strādā bērnu ārsti, nevis kaut kādi kas sevi tikai tā sauc.
Komentāri (2)
nu jau, nu jau.
izlaistu par ātru, atkal nebūtu labi.
Esam no Rīgas, ārsti Rīgā par maz? Un paturēt slimnīcā, nepaskaidrojot iemeslu - par argumentu uztverot bērna pretošanos pret pavēlēm? Arī neloģiski. Inhalācijas - neko nepalīdz, sistēmu neliek, priekšā svētki - brīvdienās un svētkos no slimnīcas neizraksta. Kas bērnam labāk, slimnīcas 4'sienas vai sava vide? Tas varbūt citām mātēm ar to tá un šitā nav labi. Mēs uz vienu dienu pie radiņiem aizbraucām. Un nu esam 200km no mājām, kur katru dienu saka, ka rīt tiksim mājās, kur ārsts uzmet čummu un iespītējas, jo bērns nedara pa prātam, zāles nepalīdz, vēl konjuktivītu slimnīcā dabū un var teikt nu nu, atkal māte pārspīlē. Analīzes paņem, rezultātus nepaziņo, zāles iedod, lasu pamācību lai zinātu devas. Varbūt esmu traka, bet Rīgā ar šādiem brīnumiem ne reizi neesmu saskārusies.