Ziemeļkurzemes reģionāla slimnīca - Atteicas uzņemt 16 gadīgu bērnu slimnīcā

Tārgales pamatskolā 17 oktobrī bērns tualetē paslīdēja, flīzēta grīda bija slapja un ar gumijas zoli, krītot tik dzirdējusi un jutusi, ka ceļa rajonā baisa skaņa, pēc viņas stāstītā punktiņi gar acīm un sāpes neizsaka as, sākuši zaudēt samaņu, bet turas cik spēka, kamēr citas meitenes aizskrējušas pēc palīdzības. Atnāca direktore un redzējusi, ka joki mazi, izsauca ātro palīdzību, aizveda uz slimnīcu, uztaisīja rentgenu
MENINGA PLĪSUMS, izrakstīja smēri, zāles sāpju gadījumā un uz mājām, ja pēc 2 nedēļām nepāriet, griezties pie traumatologa.
Tad sākās filmu cienīgs sižets. Nepagāja 3 dienas, meitai temperatūra 37,8 tad 37,5 un tā mētājas temp. un sāk kāja arvien vairāk smelgt.
Izsaucu ātros, man jau pa tel. teica mēs ar tādu traumu uz slimnīcu neņemam, bet ātrā palīdzības mašīna atbrauca, tā pati dakterīte, kas uz skolu, kad notika negadījums. Izmēra asinsspiedienu, o jā auksts daktere saka, temperatūra ar 37,5.paskatās celi piepe pusi, viņa sazvanās ar slimnīcu un saka: "nu, ko braucam uz slimnīcu." Aizbrauc un pusotru stundu ar tēvu nesēž gaidīdami ārstu, bērnam sagribas uz tualeti, bet nevar, asaras acīs no sāpēm, tēvs aiziet uz reģistratūru paprasīt pretsāpju tableti, viņi ne nevaram vairs viņai dot tukša dūšā, ok caur sāpēm tiek uz tualeti, pagaida kādu laiciņu vēl, atnāk ārsts izskata, izspaida, uz mājām. Smērējam tik tālāk smēri, jau divas nedēļas temperatūra tā ar nav pazudusi, mētājas, tad vairāk, tad mazāk, pat es nebūdama ārsts saprotu, ka tā ir tā saucamā iekaisuma temperatūra. Zvanu ģimenes ārstei, lai nosūtījums ir pe traumatologa, nekā pie traumatologa tiek tik dec. gan Pārventas, gan Ventspils poliklīnika, lai zvanam uz slimnīcu, ok zvanu, bet tur tas pats, izstāstu situāciju, ko man darīt, reģistratūrā, nu piektdien varam tat pie bērna ķirurga, es ja, ja, ka tik kur, kas ko sajēdz.
Pienāk pikdiena, ar dievu uz pusēm tiek līdz ķirurgam, nosūtījums rokā, ka slimnīcā, aizbrauc ar ratiņiem līdz bērnu nodaļai, pie reģistratūras, viņa apskata lapiņu no visām pusēm un sāka, mēs ar tādām traumām neliekam slimnīcā, tēvam jau sākas izmisums, a ko man darīt?
Pirmdien, lai atbrauc un runājot ar bērnu nodaļas vadītāju. Pienāk pirmdiena, 8 no rīta jau aizbrauc, ar autobusu, jo nav jau vairs, kas būtu gatavs vest, un vēl darbadiena. Satiek nodaļas vadītāju, bet ne nav jēgas slimnīcā likt, tēvs jau ir izmisis, iespējams tonis paaugstināts, bet viņa, ko jūs cenšaties panākt? Vīrs saka esmu izmisumā, ko man darīt šādā situācijā, sieva ir 1 grupas invalīde uz gultas(MS) tagad vajag, lai beram ar to kāju, kas notiek?
Tas vizmaz vienojās pa to, ka MR nav martā, bet pārcēla uz 24 novembrī, un tas viss, ko izdevās panākt.
Atvainojos , pa rakstīšanas un pieturzīmju kļūdām.
Šodien bērnu tēvs dabūja vest pie psihologa, jo pa naktīm guļot bļauj, sakodusi sev vaigus, lūpas, pirkstus lauž, psiho, brēc visu laiku, neparko, ci es saprotu Salūza, jo iepriekš, jau viņai ir problēmas ar muguru(diska trūce ar galvu) jo2013 gādā viņas notrieca smaga mašīna, es mamma ir guloša invalīde jau 2 gadus, viņa redz un jūt, ka tēvam jau tā ir grūti, un tagad šis. Kas tālāk būs pēc MR nezinām, gaidām, kas notiks tālāk, kur sūtīs, ko liks, ja vispār, kas MR viņiem uzrādīs, vot tas vēl ir liels?