Vidzemes slimnīcas traumatoloģe Zvaigznīte Vīksne - Necienīga, pazemojoša attieksme pret pacientu

05.04.2023. vakarā ap plkst.21:30 griezos Vidzemes slimnīcas uzņemšanas nodaļā pēc palīdzības, jo treniņa laikā palecoties, neveiksmīgi piezemējos un satraumēju kreisās kājas potīti, dažu minūšu laikā radās izteikta tūska pēdas locītavas rajonā, neciešamas sāpes. Uz slimnīcu devāmies paši ar savu auto. Traumpunktā mani pieņēma Dr. Vīksne- daktere pa gabalu paskatījās uz manu kāju, pateica, ka roku klāt neliks, jābrauc uz RTG pēdai, saprotu viss kārtībā, jāzin kas noticis. Sanitārīte aizveda uz RTG, atbraucot atpakaļ uz mani daktere pat nepaskatījās, apskatīja RTG bildes, turpinot skatīties datora ekrānā, pateica lūzums nav, uzrakstīja rekomendācijas par tālāko rīcību un varu doties mājās. Mājās mans veselības stāvoklis ar katru dienu pasliktinājās, kaut arī ievēroju stingru miera režīmu, sāpes kļuva ar katru dienu neciešamākas, kaut arī izpildīju visus norādījumus, lietoju dažādus nozīmētos pretsāpju medikamentus, liku vēsas kompreses, turēju kāju augstāk, lietoju ziedes ārēji, ko Dr. Vīksne bija nozīmējusi. Vienīgais ko no rekomendācijām nebiju pielietojusi, bija ortozes likšana, jo fiziski to nevarēju izdarīt, jo tūska kājai bija tik izteikta ka ortozi pat nevarēju aiztaisīt. Katru dienu telefoniski sazinājos ar ķirurgu savā pilsētā, par savu veselības stāvokli, un lietoju arī viņa nozīmētos medikamentus. Taču 12.04.2023. pašsajūta bija tik slikta, sāpes neciešamas visu nakti, griezos pie ķirurga praksē, kurš apskatos kāju izvērtēja, jādodas uz slimnīcu, jāveic papildus izmeklējumi, jo bija izteikta tūska, apsārtums, neciešamas sāpes ārējās potītes, apakšstilba rajonā. Ierodoties Uzņemšanas nodaļā mani pieņēma Dr.Vīksne, iebraucot traumpunktā, daktere pat nesasveicinājās, skatījās apmēram 15min datora ekrānā manu iepriekšējo izrakstu, rakstīja patreizējo karti, tad pagriezās pret mani un agresīvi teica, esmu Jums rakstījusi ka jālieto ortoze, kur ir ortoze? Atbildēju, ka fiziski nevaru uzlikt ortozi izteiktās tūskas dēļ, nevaru ortozi aizvērt. Tad jautāja kādus medikamentus un ko vēl esmu darījusi lai sev palīdzētu, atbildēju ka esmu lietojusi pretsāpju medikamentus Nimesil, Diclac 100mg, Dolmen 25mg, Eterocoxim 90mg kas tā arī sāpes nav mazinājušas, esmu smērējusi Traumell ziedi, ko Dr.Vīksne nozīmēja, pārmaiņus arī Lioton ziedi un Fastum gel, jo izteikta zemādas hematoma pa visu apakšstilbu un pēdu. Lietojusi vēsas kompreses, un ievērojusi stingru miera režīmu. Dr.Vīksne uz to visu man atbildēja, vienīgais kam viņa varot no visa šī ticēt esot, ka esmu smērējusi tikai Traumell ziedi, tad es vienkārši izplūdu asarās, esmu darījusi visu ko vien mājās varēju. Tad es dakterei atbildēju, man nav Jums tagad jaattaisnojas ja neticat ka esmu visu darījusi lai savu veselības stāvokli uzlabotu, ka nevēlos klausīties viņas pazemojumus, un varu doties tad uz citu slimnīcu, ja šāda attieksme pret mani. Tad atbildēja man, es taču pati esot mediķis vai tiešām nesaprotot, kas šādos gadījumos jādarot, tas lika saprast, kādēļ vispār esmu ieradusies, pati mājās varēju ārstēt savu kāju. Man tā jau fiziski ir neciešamas sāpes, un daktere vēl morāli pazemo mani. Nespēju valdīt savas asaras, vairāk neko dakterei neatbildēju, tad Dr.Vīksne man atcirta, netaisos vairāk ar Jums runāt, varēsiet runāt ar Traumatoloģijas nodaļas virsārstu. Skaļā balsī medmāsai pateica, kārtojam papīrus uz nodaļu, pa ceļam veicot CT kr.pēdai. Medmāsa sazvanīja CT kabinetu, kur atbildēja, ka pēc 15 min varēs tikt uz izmeklējumu, sanitārīte teica tad pagaidīsim tepat koridorī, uz ko Dr.Vīksne atbildēja, nē, es te nevarot palikt, tūlīt lai vedot mani augšā un, lai es gaidu tur. Cik no sanitārītes sapratu, ka vienmēr izmeklejuma laiku sagaida turpat lejā, un tikai kad pienācis laiks tad ved augšā. Tā arī sanitārīte darīja, izveda mani koridorī, lai gaidu kad vedīs uz CT. Pēc manis gaidīja vēl viena sieviete, ratiņkrēslā arī ar traumētu kāju, kurai sanitārīte gāja jau pakaļ, tad izskrēja Dr.Vīksne no kabineta un teica vai man te ilgi vēl būs jagaida, kad ievedīs to pacienti, bet tas pat nebija 1min, kad izstūma mani ārā un stūma jau nākamo pacienti.
Esmu ļoti vīlusies šādā dakteres attieksmē, uzskatu, ka Vidzemes slimnīcas administrācijai būtu jāizvērtē šīs dakteres atbilstība savam amatam, vai ir pieļaujama šāda attieksme, un ņirgāšanās par pacientu. Uzskatu, ka Vidzemes slimnīcā ir daudz ļoti laipni un atsaucīgi dakteri, kuri varētu aizvietot šo rupjo Dr.Vīksni. Un šī daktere noteikti nenes tos labākos vārdus par Vidzemes slimnīcu, jo sūdzības par viņu netrūkst.
Pārrunājot arī šo situāciju ar Traumatoloģijas nodaļas ārstu, mierināja mani, ka nav jāņem vērā šādi nepamatoti pārmetumi, pazemojumi. Arī medmāsiņas un sanitārītes, neviena par šo ārsti neizteica nevienu labu vārdu, teica ka arī nodaļā ir problēmas ar viņu. Tas ir briesmīgi, ka arī kolēgiem ir jācieš no šāda dakteres, jo viņa esot garastāvokļa cilvēks. Tādam ārstam nav vieta nevienā slimnīcā, nevienā kolektīvā.