veikals "Mango" - attieksme pret pircēju

Pirms pāris dienām saņēmu sms kā patstāvīgais veikala "Mango" klients, ka ir sākusies izpārdošana. Ilgi nedomāju, braukt vai nebraukt, izgāju no darba biroja, iekāpu automašīnā un devos uz t/c Galerija Centra veikalu, jo man tas bija vistuvāk.
Ienācu veikalā un ieraudzīju kaut ko tuvu līdzīgu universālveikala "Stockmann" trako dienu laikā - pilns ar cilvēkiem un rinda no vismaz desmit cilvēkiem uz pielaikošanas kabīnēm. Atšķirība no akcijas "Trakās dienās" tikai tāda, ka trako dienu laikā veikala konsultanti kārto izmētātās drēbes, bet šeit par to neviens pat neiedomājas. Pie kases ir viena meitene, otra pie ģērbtuvēm, savukārt, kāds jauns puisis un vēl pāris meitenes, kuri ir veikala darbinieki, stāv aiz kasēm pie personāla durvīm un par kaut ko, acīmredzami, smieklīgu un aizraujošu viens otram skaļi stāsta un smejās.
Ieraudzīju kādu jauku krekliņu, pienācu pie meitenes, kura pie kases un laipni viņai pavaicāju, vai šāds modelis ir lielāka izmēra, uz ko man bija atbildēts diezgan rupjā tonī (manuprāt, meitenes vārds bija Agita), ka man pašai jāiet kaut kur jāmeklē pa zāli, ja neatrodu, tad nav un infomrācijas par esošā produkta esamību citos tirdzniecības centros viņai nav. Tas vien jau man lika justies sašutušai un ļoti nepatīkami pārsteigtai, taču salīdzīnājumā ar tālāko pārdevēju rīcību, tie ir nieki.
Par laimi, veikala citā stūrī, diezgan ātri atradu krekliņa citu izmēru, paņēmu pielaikot arī pāris kleitas. Nostāvēju garu rindu, beidzot tiku pielaikošanas kabīnē. Pielaikoju un sapratu, ka tomēr nepieciešams ņemt iepriekšējo izmēru, taču pielaikot to vairs neņemšu, jo atkal būs jāstāv rindā ar vēl vairāk cilvēkiem, jo tā kļuva tikai lielāka.
Pienācu pie kases, nopirku iepriekšpaņemtā izmēra krekliņu un devos uz blakus veikalu "Monton", lai iegādātos vēl kādas drēbes, kas piestāvētu arī šim kreklam. Protams, salīdzinājumā ar "Mango", šeit bija pilnīgi cita noskaņa, viss kā vienmēr kārtīgi sakārtots, laipnas konsultantes, kuras parūpē un piedāvā atnest citu modeli vai izmēru utt., neskatotites uz to, ka arī šeit ir 70 % atlaide. Pielaikoju un ieraudzīju, ka tas "Mango" nopirktais krekliņš man neder pēc izmēra.
Atgriezos atpakaļ "Mango", pienācu pie pārdevējām (tur jau par brīnumu tās bija divas ar vārdiem Elīna un Agita), un palūdzu nomainīt izmēru. Izstāstīju situāciju, ka kopš preces iegādes ir pagājušas ne vairāk par 20 min. Uz ko man atkal rupjā un diezgan paaugstinātā tonī: "Mēs preces nemainām, mums vienalga, mūs neinteresē, kad tas tika iegādāts, ja vien tikai ir brāķis". Es izgāju no veikala, satiku savu māti, kura arī nolēma šodien iepirkties, izstāsīju situāciju un mēs piezvanījām uz Patērētāju tiesību Aizsardzības centru, kur skaidri un gaiši mums atbildēja, ka veikalam nav tiesības nemainīt preci, kā arī, ja man ir vēlme, tad varu pat pretendēt uz naudas atgriešanu par preci, kā arī PTAL 3. pants 7) nosaka, ka patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja patērētājam nav dota iespēja realizēt atteikuma tiesības, noslēgta līguma atcelšanas, noslēgta līguma nosacījumu grozīšanas vai citas likumīgās vai līgumiskās tiesības. Mēs no nelaipni kliedzošām pārdevējām palūdzām, lai mums uzrāda PTAL, parādījām viņām šī likuma panta punktu daļu. Meitenes neieturot pat pauzi un neieklausoties mūsu teiktā, nekorektā paaugstinātā tonī sāka izkliegt vārdus "Nu". Es pilnīgi apstulbu no tādas attieksmes. Apgriezos un mēs izgājām arā no veikala ar nodomu vērsties uz PTAC ar sūdzību par veikala atteikšanos manīt preces izmēru.
ZInu to, ka veikalā "Mango" iepirkos pēdējo reizi, jo manās, manu pazīstamo un noteikti tajā brīdī veikalā esošo pircēju acīs.arī strauji mainījās reputācija par šo veikalu uz negatīvo pusi. Preci nemainīšu un uz PTAC nevērsīšos visticamāk, taču visiem stāsīšu, lai neiet iegādāties drēbes uz šo veikalu.