TOP Partika - Ne

Lasāmviela šodienai.

Izrādās, ka ne tikai mūsdienu jaunatnei, bet arī gados vecāki cilveki var būt ļoti zemiski un bez cilvēciskā faktora. Man šis ilgi krājās un domāju ko lietas labā darīt. Tad nu arī mans stāsts. Pusotru mēnesi nostrādāju liepājā, pārtikas veikalā "top", kāpēc aizgāju no šī darba? Jo vadītāja nebija iepazīstināta ar tādu lietu, kā cilvēciskais faktors. Mans tētis, apmēram divus gadus cīnījās ar vēzi, un nu dieviņš tā bija nolēmis, paņemt viņu pie sevis, bet pirms tas viss notika, ārsti mūs jau brīdināja, lai pavadām pēdējās dienās kopā ar tēti, jo viņš kuru katru mirkli var aiziet, tā arī nolēmu darīt. Nolēmu svētdienas dienā piezvanīt savai veikala vadītājai un pateikt to, ka nu mana ģimene man ir svarīgāka un esmu tai šobrīd vajadzīga, tāpēc jautāju vai varu tikt pie pāris brīvdienām lai varētu pavadīt laiku ar tēti un ģimeni uz ko es saņēmu pārmetumus, jo redziet, man, sēžot slimnīcā, tač neviens nemaksās. Viņai neesot neviens ko manā vietā ielikt, man esot jāiet un jāstrādā. Tajā momentā es biju šokā. Vai tiešām, ja kādam no viņas tuviniekiem būtu sanācis tieši tāpat kā man, vai tiešām viņa sēdētu veikalā un mierīgu prātu varētu pastrādāt? Vai tiešām man bija jāiet uz darbu un jāgaida kuru katru brīdi zvans, ka mana tēta vairs nav? Tā ir vienkārši cūcistiska attieksme pret savu darbinieku. Nākamajā dienā aizgāju un uzrakstīju atlūgumu un labi ka tā, jo ja nebūtu tā darījusi, bet gan gājusi strādāt, tad nebūtu paspējusi atvadīties no tēta un visiem laikiem... Tagad kad tur vairs nestrādāju, meklēju sev jaunu darbiņu, un savā cv, kā pēdējo darba vietu esmu ielikusi veikalu "top" un tikai viena no firmām, saņēmās un man atbildēja " darbu nevaram piedāvāt, jo dzirdam sliktas atsauksmes. " izrādās, ka tā pati veikalā vadītāja visiem runā apkārt, ka esot mani atlaidusi, jo es neejot uz darbu. Nē, es pati, savām rokām uzrakstīju atlūgumu, lai nekad mūžā man nebūtu jāskatās sejā tik zemiskam cilvēkam. Publisks fuj...