TietoEnator SIA - Sponsorēts terors darbavietā

Vietējais servisa centrs (GSSC) izceļas ar savu samaitāto un liekulīgo vidi. Šeit ir atļauts viss, kas tiešā veidā netraucē vadībai, vai arī tas, ko pati vadība noklusēti atbalsta. Neģēlīgākie no darbiniekiem var organizēt kaut ko līdzīgu noziedznieku grupai un sarīkot sev izklaides pēc sātanistu paraugiem, lai pārliecinātu citus, ka viņi ne par ko netiks sodīti. Vadītāji, kuri paši nav spējīgi nodrošināt kārtību iestādē, būs gatavi uz visu, lai tikai radītu ārējo kārtības iespaidu un šādā veidā pasargātu sevi no atbildības.
Tikai viens no piemēriem. Šī gada sākumā iestādē tika izplatītas un kultivētas baumas par vienu no iestādes darbiniecēm kā „bijušo prostitūtu” un līdz ar to tika uzsākts ilgstošais terors pret viņu. Vairāki darbinieki sāka naidīgi izturēties pret šo cilvēku, ņirgājās par viņu, centās visādi pazemot. Neskatoties uz to, viss notiekošais tika noliegts no vadītāju puses. Pēc kāda laika atsevišķo personu grupa sāka izradīt īpašo agresiju pret šo darbinieci, pastāvīgi viņu terorizēja, lāmāja necenzētiem vārdiem, uzmācās ar neķitrībām un mudināja arī citus sekot viņu piemēram. Grupai bija savs bārvedis, kurš organizēja kūdīšanu. Kad situācija bija kļuvusi ļoti nopietna, darbiniece vērsās pēc palīdzības pie iestādes vadības. Pēc kāda laika centra direktors un personālvadītāja izsauca viņu uz pārrunām un sarīkoja „psiholoģisko izvarošanu” – abi ciniski ņirgājās par viņu, apvainoja, izteicas, ka viņa droši vien arī ir „prostitūta” - jo iestādē taču visi par to runā, un ka „tādas kā viņa” nedrīkst strādāt kārtīgajā uzņēmumā. Pazemojoši izturējās pret viņu, mēģināja iebiedēt, draudēja ar atlaišanu gadījumā, ja viņa kādam stāstīs par notiekošo. Teica, ka jau sen grib atlaist viņu no darba un izdarīs to, jo iemeslus tam varēšot atrast vienmēr. Tuvākajā laika tika uzdots meklēt visus iespējamos pārkāpumus, ar kuriem varētu pamatot darbinieces atlaišanu. Drīzumā viņu it kā likumīgi atlaida no darba „par nesekmīgo darbu un slikto uzvedību”, pie tam atlaišana tika noformēta kā vienošanās, lai cilvēks nevarētu vērsties tiesā.
Vadība ir darījusi visu, lai piesegtu „savējo” darbinieku noziedzīgo rīcību, šādi pasargājot sevi pašus no atbildības par notiekošo. Tādēļ viņi apzināti centās atbrīvoties no nozieguma upura, paši uzsākot slepeno teroru pret cietušo darbinieci, kura šajā situācijā bijusi pilnīgi bezpalīdzīga. Bet, lai pierādītu savu “visvarenību”, viņiem vajadzēja pēc iespējas vairāk pazemot šo cilvēku. Līdz ar to vadītāji arī pierādīja, ka viņiem šajā iestādē ir atļauts viss – tāpat ka tiem neģēļiem, kuru izdarības viņi atbalstīja.