Nacionālo Psihiskās Veselības Centru - Haloperidols – veids, kā pārvērst normālu cilvēku par garīgi slimu.

Policija ierodas kopā ar ātro palīdzību, salauž rokas aiz muguras un aizved uz psihiatrisko slimnīcu.
Slimnīcā iznīcina un salauž personību. Pietur slimnīcu kā represīvu psihiatriju un cietumu, lai izrēķinātos ar neērtajiem disidentiem. Sazāļo cilvēkus tā lai pataisītu par invalīdiem un nespētu normāli domāt un runāt, caur šo psihiatrisko slimnīcu viņi kontrolē cilvēkus.
Medmāsas sašpricē cilvēku ar haloperidolu un psihotropām vielām, ka viņš mokās ar briesmīgām blaknēm – viņam raustās galva un acis, un visa mugura izliecas.
Tur faktiski tiek ļaunprātīgi izmantota psihiatrija.
Haloperidols ir postpadomju telpā izplatīts psihiatriskais preparāts, ko padomju represīvās psihiatrijas laikā lietoja pret disidentiem. Mūsdienās tas daudzās pasaules valstīs ir aizliegts, bet Latvijā un bijušajās PSRS valstīs to joprojām lieto it kā ārstēšanai. Visas tā sauktās zāles, ko lieto psihiatrijā, ir toksiskas pakāpē no stipri toksiskām līdz nāvējoši toksiskām. "Ārstēšanas" ilūzija slēpjas nevis slimības cēloņa izskaušanā, bet gan vienkārši toksiskā triecienā organismam, kurā psihe apstulbst, pārvēršot to par dārzeni.
Psihiatrijas joma ir ļoti krimināla, tajā ir likumīgi atļauta nelikumība.
Ar cilvēkiem veic eksperimentus, politiski neērtos nosūta uz psihiatriskajām slimnīcām, tāpat tur var ieslodzīt jebkuru veselu cilvēku un padarīt viņu tur par slimu, invalīdu, sakropļojot ķermeni un psihi.
Ar laiku visi neiroleptiķi nogalina smadzenes. Pētījumi ar makakām parādīja, ka haloperidols nogalina līdz pat 11% smadzeņu.
Ļoti iespējams, ka tur īsteno "T-4" iznīcināšanas programmu.
Psihiatriskā stacionāra specifika ir tāda, ka pacienti tur ir pilnīgi beztiesīgi, tur notiek rupja cilvēktiesību pārkāpšana, un ārsti ir jāsauc pie atbildības par psihiatrijas ļaunprātīgu izmantošanu politiskos nolūkos un kā cietumu.