Gaiļezers Stacionārs - Nolaidība

Sveiki, vēlos izteikt sūdzību par slimnīcu Gaiļezers, kura ir vainīga manas vecmāmiņas nāvē! Vienu rītu viņai sākās sirds aritmija, tad izlēma saukt ātro palīdzību, kur viņa savas taupības dēļ atteicās no vešanas uz STRADIŅU slimnīcu, jo tas maksā 20 LVL, plus viņa uzticējās Gaiļezeram, kā jau agrākais padomju mediķis. Tur viņai sadeva zāles un tad vakarā palaida mājās, kas ir pēc dažām stundām. Neiedomājami, ka tāpat vien var palaist mājās.
Jo, kad manu opi ievietoja STRADIŅU slimnīcā ar to pašu problēmu, jau minēto sirds aritmiju, viņu vakarā nepalaida mājās, bet gan noturēja piecas dienas slimnīcā, katru dienu viņam taisot kardiogrammu utt., līdz sirds aritmija tika noņemta.
Gaiļezerā tā nenotiek, jo tas ir kā konveijera lents - vienaldzība pret pacientiem, neārstēšana, tikai sabarošana ar zālēm un tas arī viss.
Atgriežoties pie stāsta turpinājuma, ja kāds ir bijis Gaiļezerā tad noteikti zinat to betona bloku, tā saucamo bruģi, izlikto aleju/pagalmu, kur ejot jau uz slimnīcu var paklupt un dabūt vēl kādu kaiti plusā vai nonākt slimnīcā.
Tātad, viņai ejot laukā no slimnīcas viņa iespējams paklupa, noģība un atsita galvu pret šiem betona blokiem, kad viņa pamodās, asiņu peļķē, jo viņai bija pārsista galva, viņai visapkārt bija cilvēki, kas viņai palīdzēja nonākt atpakaļ slimnīcā, tur viņu ievietoja neiroloģijas nodaļā un ārstēja tikai ar zālēm, nepievēršot īpašu uzmanību, piemēram spiežot zvana jeb trauksmes pogu, kas atrodas pie gultas neviens neierodas pat pēc 30 minūtēm.
Ārsts teica ka iespējams būs jātaisa operācija, ja iekšējais puns pats no sevis neuzsūksies tā nu ārsts gaidīja nezin ko, puns neuzsūcās, jo viņai vienu nakti atkal iestājās sirds aritmija, kas kopā ar galvas traumu ir letāla - viņa tika pārvesta uz reanimāciju, jo gandrīz pati neelpoja, aizvakar viņu apmeklējām, skats bija šausmīgs, bet vismaz viņa vēl bija dzīva, vakarā mums zvanīja ārsts un teica ka viņa ir atvērusi acis un pati sāk elpot, tas mūs ļoti iepriecināja, deva cerību.
Diemžēl notika pretējais 19. septembra rītā mums zvanīja ārsts ar sliktu vēsti: vecmāmiņa 9:00 no rīta nomira, ģimenei tā ir traģēdija, īpaši tādēļ, ka tā diena 19. septembris ir opja 75 gadu dzimšanas diena.
Trakākais ir tas, kad centāmies satikt ārstu un noskaidrot kas notika mums atcirta, ka jārunā ar neiroloģijas nodaļas ārstu, bet viņa taču bija reanimācijas nodaļā. Arī tur mums neko nepaskaidroja.
TĀPĒC, JA JUMS DZĪVĪBA DĀRGA, NEDODATIES UZ GAIĻEZERA SLIMNĪCU, IZVĒLATIES STRADIŅUS!!!