Spectre Latvia - Attieksme pārrunās
Sia "Spectre Latvia", Kalnciema filiālē, man bija uzaicinājums uz pārrunām.
Gribēju pateikties un pabrīdināt par visbriesmīgākajām pārrunām manas dzīves laikā. Iekāpjot mašīnā es nespēju valdīt asaras. Iepriekšējo dienu laikā lasīju informāciju par uzņēmumu, mācījos un augsti novērtēju iespēju tur viesoties. Pārrunu laikā negatīvā attieksme, kas bija jūtama no vadītājas puses bija tik graujoša, ka jebkurš cilvēks aizmirstu visu, ko bija vēlējies pateikt, lai tikai ātrāk tiktu prom! Man deva laiku apdomāt vai vēlos šo darbu, kaut gan pārrunu laikā man tika skaidri pateikts, ka šim amatam nederu. Skaidri un gaiši! Es neizskatoties pēc tādas, kas divas stundas varēs meklēt rāvējslēdzēju. Vai tas ir nopietni? Darba aprakstā nebija minētas tikai tāda veida darbības. Tika vēl izteikta piezīme, ka man nav tāda darba pieredze kādu viņi meklējot, ko minēju pati jau pašā sākuma - esmu nopietnas darba pieredzes meklējumos. Bet apskatot uzņēmuma mājaslapu tur bija minēts, ka tiek izstrādāts apmācību plāns labākai un ātrākai amata apguvei. Tāpēc nodomāju, ka visu iemācīšos. Visos uzņēmumos ir darba specifika un pienākumi, ko jāapgūst. Turklāt es pati uzņēmumam nezvanīju! Viņi paši atrada, paši zvanīja, bet sarunas laika bija tāda sajūta, ka man jājūtas vainīgai, ka esmu atnākusi.
Ir saprotams, ka ir cilvēki augstākā amatā, bet nav saprotama šāda attieksme. Tas ir zem visas kritikas, ētikas robežām. Varbūt vajadzētu atstāt pārrunas jaukās personāla vadītājas ziņā, bet ļaunā ragana, lai dara savus darbus, jo pieklājīgi un pozitīvi ar cilvēkiem runāt viņa tiešām neprot!
Komentāri (5)
drošvien kkādas vecenes menopauzes vecumā... vajadzēja neņemt galvā un smaidīt, tad viņas uzvārītos savā indē...
Ja jus meklejat darbu jums pie ta vajadzetu pierast, jo ta ir pirma zine ka tur bus jastrada pa 13st pa 300 erikiem... jo vini speciali ta dara lai kad darbinieks saks sudzeties ka neko nemaksa darbadevejs vienmer varetu teikt ka pie mums govs atnaca un vairak vina nenopeln...
Sūdzības autore minēja, ka šie darba devēji paši atrada viņu un zvanīja, nevis otrādi. Un, cik noprotu, problēma te ir tajā, ka intervijas laikā tiek norādīts ka viņa nav piemērota darbam, lai gan paši uzaicināja, pietam tika minēts, ka nepieciešamās zināšanas var iemācīties un apgūt darba procesā. Nekur neiet runa par atalgojumu.
Ja negribat ka jus pazemo vispirms pajautaiet pasiem stradniekiem uz ko var ceret iekartojoties darba... jo kad iekartosieties sapratisiet ka darbs ir drausmigs..
Man tā ir bijis ar vairākām pārrunām. Paliek tik negatīva sajūta, ka pēc tam to vien gribas darīt kā raudāt. Bet tad es nomierinos un saprotu, ka viņi jau parāda kāda attieksme darbā valda. Un neviens tavas stiprās puses nevar sagraut, ja nenotici citu teiktajam! Tevī vēl arvien paliek gan zināšanas, gan citas vērtības! :) Galvenais netici, ka neesi derīga kādam amatam ja zini ka esi gan! Tagad citās pārrunās to vien dzirdu ka izskatos nobijusies ( laikam trauma no šādām kā aprakstīji)