SenSil SIA / Sendija Siliņa - Emocionāla un fiziska vardarbība, slikta kvalitāte
Nekad neesmu sūdzējusies, ka plombas neturētos zobos, bet divas no tur ieliktajām drīz vien izkrita. Jau sākumā abas ar māsiņu runāja ar mani uzbrūkošā tonī. Par zoba d16 labošanu varētu uzrakstīt detektīvstāstu. To sāka urbt jau 2015. gada rudenī un turpināja vairākās apmeklējuma reizēs.Urba, pļāpājot ar māsiņu, vairākos piegājienos un tik ilgi, ka jutu - tas tiek urbts par daudz. Pēc S.S. reakcijas nojautu, ka kaut kas tiešām nav labi, kaut gan man neko neteica. Uz jautājumu, vai zobs netika perforēts, atbildēja noraidoši, bet satraukusies. Beidzot man ielika pagaidu plombu, kas tur palika apmēram 3 mēnešus. Teica, ka pēc Jaunā gada labošot un - “mums tur ir tāda programmiņa” - tā bija vienīgā informācija, ko saņēmu. Jutu, ka kaut kas tiek noklusēts un, ka zobs ir pārurbts, turklāt no manis slēpa rentgena attēlus - kad pagriezos atpakaļ, lai apskatītos, attēlu uzreiz datorā aizvēra. Tas viss jau bija tik aizdomīgi, ka janvārī ieradusies, apsēdos krēslā ar spoguli rokā, taču S.Siliņa man to ar varu atņēma! Ļoti ilgu laiku man bija jāsēž ar atvēru muti, kaut kāds vadiņš bija zobā un šķita, ka nekas nenotiek, tikai dzirdēju fona skaņu datorā aiz muguras – kaut ko viņas tur klausījās. Tad likās, ka viņas ar kādu man aiz muguras sarunājas. Man neļāva pagiezties, ar abām rokām griežot galvu atpakaļ, ne ar vārdu neko nepaskaidrojot! Tad man izdevās atliekt galvu atpakaļ, un es ieraudzīju vīrieti rūsganiem bārdas rugājiem, ar kuru abas sarunājās, kurš tajā brīdī pietupās, lai no manis paslēptos. Mana galva atkal ar dzelžainu tvērienu tika nolikta taisni, lai atkal ilgu laiku nekas nenotiktu, bez paskaidrojumiem. Man bija jāsēž ar atvērtu muti vismaz 40 min, kamēr viņi skatījās datorā un sarunājās. Viņa centās man ielikt zobā ļoti lielu, garenu plombas piku, kurā šķita, ka kaut kas ir paslēpts un es jautāju – kas tas ir? Man neko atkal nepaskaidroja, bet, kad centos piecelties sēdus, ar spēku grūda atpakaļ krēslā! Tas atkārtojās vairākas reizes, un es no guļus stāvokļa nevarēju piecelties, ja mani grūž atpakaļ kā tādu bumbu! Es to varētu, vienīgi atgrūžot viņu, bet es intuitīvi jutu, ka mani speciāli provocē un, ja ķeršos klāt viņas rokām, tiks izsaukta, iespējams, psihiatru brigāde (biju kaut ko tādu jau dzirdējusi). Es bezpalīdzīgi paskatījos pār plecu, bet kabinetā neviena vairs nebija. Es nevarēju tikt pie somas, kurā atradās telefons. Tā kā durvis bija atvērtas, es saucu – Policiju, izsauciet policiju! Lai gan doktorātā bija citi ārsti, neviens nereaģēja. Man tomēr ielika šo lielo piku zobā un šķita, ka tā kā ieskrūvē. Kāda cita zobārste teica, ka man tur esot implants.
Zoba rentgenuzņēmumi ir noslepenoti un ētikas pārkapumus nekomentē ne Zobārstu asociācija, ne Veselības inspekcija!
Reiz, kad biju tur, notika izskaidrošanās ar citu pacientu. Tātad mans gadījums nav vienīgais.
Komentāri (13)
Arpraats... Tikai ludzu nepadodaties, versieties institucijas, kas vinus sodiis. Te jau nav runa par sliktu kurpnieku bet par cilveku veselibu un dzivibu! Jus varat palidzet NEpotencialajiem klientiem
Ēm... Vai esat apsvērusi psihiatra palīdzību? Jūs gan to pati neaptverat, bet jums ir paranoja. Ko, iespējams, ar apārstēt.
Paranoja varbūt man ir tagad, pēc S.Siliņas "ārstēšanas", jo ir vispār bail iet pie zobārsta! Kāpēc nekad agrāk man nav bijušas tādas sajūtas? Tā ir šīs zobārstes - atriebēju pasūtījumu izpildītājas - vaina, nevis mana vaina!
Kā jau minēju, mans gadījums nav vienīgais. Reiz, pēc skaļas skaidrošanās ar citu pacientu, abas ar māsiņu atgriezās pie manis un sašutušas stāstīja, ko klients viņām pārmetot. Es, neitrāli to noklausoties, iebildu, ka viņš taču to nevarēja tāpat vien izdomāt... Tad abas gandrīz "uzsprāga" - vai es tiešām gribu teikt, ka viņas kaut ko tādu darījušas...
atriebēju pasūtījumu izpildītāja? arī tas vēl. es domāju, ka satrauc tikai slepenu mikroshēmu ievietošana zobos.
Tātad, skaidrībai- implantu nevar ieskrūvēt zobā, to var izdarīt tikai kaulā pēc tam kā zobs izrauts un kauls atjaunojies. Tas, kas pēc Jūsu vārdiem pīkst un uz ko skatījās ārsti ir speciāla ierīce- apex lokatora, ko izmanto sakņu kanālu ārstēšanai. Pēc apraksta var saprast, ka zobam tima veikta sakņu kanālu ārstēšana un tālāka zoba atjaunošana izmantojot tapu vai skrūvi, jo no zoba audiem nekas nav palicis pāri. Pārējais, par ko šeit pilnīgi absurdi tiek rakstīts var tikt raksturots ar psihiatrisku diagnozi - paranoja. Kad beidzot sabiedrība sapratīs, ka neviens cits kā TU PATS esi atbildīgs par savu veselību. Nevar netīrīt zobus un cerēt uz dakteri brīnumdari. Sākat rūpēties par sevi un arī tāda veida murgi nebūs jāraksta!
Vai tā skrūve ir jāieliek pilnīgi slepeni, neko nepaskaidrojot un noslēpjot plombā? Un pacienti ir jāgrūž ar varu atpakaļ krēslā, neļaujot piecelties sēdus, līdz izmisumam? Un rentgena uzņēmums ir tik slepena lieta, ka tikko pagriežos paskatīties, to jāaizver, kaut gan citu zobu rentgenus rādīja? Un pēc tam jāstāsta, ka rentgenuzņemuma nav?
Ja tas viss nebūtu iepriekš plānots, S.Siliņa, nebūtu tik rūpīgi un bažīgi nopētījusi manas uz krēsla novietotās mantas, tikko apsēdos krēslā. Nevienā citā reizē viņa tur neko aizdomīgu nemeklēja...
Novēlu Jums arī izbaudīt tādu fizisku vardarbību un bezspēcību vienlaikus, un pēc tam mēs parunāsim par paranoju!
ejiet pie psihiatra. nopietni
Sūtiet savu S.Siliņu pie psihiatra, tad nebūs jāsūta viņas pacienti! Neviens mediķis nekad kaut ko tādu nebija atļāvies - palaist rokas!
Jauko cilvēk, Jums ir psihiatriskas problēmas! Saņemieties.
Nelieši! Tā ir īstu neliešu taktika - aizstāvēties ar uzbrukumu. Tieši to jau jūs gribējāt, mani provocējot - aizvest mani ar psihiatru brigādi! Kam tas bija un ir izdevīgi? Es to intuitīvi jutu, un arī tādēļ, ka man jau palika slikti ar sirdi, es piespiedu sevi pakļauties. Pat, ja ir tā, kā sakāt, S.Siliņa ir atbildīga par šīm tagadējām bailēm iet pie zobārsta. Tādā gadījumā man ir tiesības iesūdzēt tiesā SIA "SenSil" par cilvēktiesību aizskārumu un morālu kaitējumu. Arī Latvijas zobārstu asociāciju, jo Darba ekspertīzes un kvalitātes kontroles komisijas vadītājs, tiekoties klātienē, ne tikai absolūti ignorēja minētos pārkāpumus, bet pat runāja ar mani uzbrūkošā tonī! Man piedāvāja veikt rentgenuzņēmumu par 8 eiro, kamēr S.Siliņa tos drīkstēja noslepenot (2 rtg-uzņēmumus). Jūs visi esat aizgājuši par tālu savā uzpūtībā un visatļautībā! Jūs sūtāt pie psihiatra nevis mediķi, kas pacienti novedusi līdz fobijai, bet cietušo pacienti!? Sāciet ar problēmas sakni!
Un kur ir problēma, vēršaties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, iesūdziet dakteri, LZA, Veselības inspekciju un vēl visu ko vēlaties. Tur arī uz vietas tiek veikta prasības iesniedzēja psihoemocionālā stāvokļa novērtēšana. Būs labs materiāls, ko Latvijas dzeltenajai presei uzdrukāt.
Jūs visu par sevi jau esat šeit pateikuši, arī pēdējā izsmejošā komentārā.
Es atnācu pie Sendijas Siliņas kā jauks cilvēks (te izmantoju jūsu izteikumu) un arī aizgāju kā jauks cilvēks, par spīti pārciestajai vardarbībai. Es biju laipna un nepiedūru nevienam ne pirksta. Savukārt S.Siliņa atļāvās man uzbrukt gan ar vārdiem, gan fiziski, abām rokām grūžot mani guļus krēslā un neļaujot piecelties sēdus. Vai te kādam vēl nav skaidrs, kuram tas psihoemocionālais stāvokļis ir jānovērtē?
Pie šīs dakteres biju pāris gadus atpakaļ un nervi atkal uzdod, kad atceros viņas attieksmi. Diezgan ilgi šausminājās kāds man esot kariess un, ka pat nezinot ar kādiem līdzekļiem to varot dabūt nost. Gribējās uzreiz piecelties un aiziet prom. Kad nobeigumā jautāju, kad man tuvākajā laikā esot jānāk, viņa atbildēja, ka pēc gada, jo pagaidām caurumu nav. Tad varat spriest, cik "slikti" bija mani zobi, ja man salabojot vienu zobu, caurumu vairs nebija. Atpakaļ ceļā braucot sajutu, ka viens zobs tāds asāks. Varbūt to viņa arī paķēra ar kaut kādu aparātu aiz neuzmanības. Pierādīt to es nevaru. Silti Iesaku rūpīgāk pievērsties zobārstniecībai un būt jaukākai pret pacientiem, nevis laiku veltīt vīriešu apspriešanai ar māsiņu.